Plāno mainīt kadastrālās vērtēšanas noteikumus
Lai pilnveidotu ēku kadastrālās vērtības aprēķinu un nodrošinātu taisnīgāku nodokļu sadalījumu starp nodokļu maksātājiem, plānots grozīt kadastrālās vērtēšanas noteikumus. Kā teikts valdības komitejā izskatītajā "Kadastrālās vērtēšanas noteikumu" grozījumu projekta anotācijā, patlaban, aprēķinot ēkas kadastrālo vērtību, tiek izvērtēts tikai ēkas novietojums, tips, tās kopējā platība un fiziskais stāvoklis. Esošais aprēķina modelis nedod iespēju vienas zonas robežās noteikt atšķirīgas kadastrālās vērtības viena tipa ēkām ar dažādu labiekārtojumu, piemēram, attiecībā uz elektrības pieslēgumu vai kanalizāciju. "Rezultātā veidojas situācija, ka ēkas bez labiekārtojuma pēc savas kadastrālās vērtības ir līdzvērtīgas ēkām ar labiekārtojumu," teikts grozījumu projekta anotācijā.
Tāpat esošais modelis nedod iespēju samazināt vērtību ēkām, kurām lielu kopplatības daļu aizņem ārtelpas, piemēram, terases, nojumes un balkoni, vai pagrabi, kaut gan nekustamā īpašuma tirgus datu analīze uzrāda, ka ārtelpu viena kvadrātmetra vērtība ir vidēji par 70%, bet pagrabiem - par 40% zemāka nekā vērtība vienam kvadrātmetram iekštelpu ar apdari.
Tāpat pašreizējais ēku vērtēšanas modelis nedod iespēju vienā ēkā atšķirīgi izvērtēt dažādas telpu grupas, piemēram, dzīvokli, biroju, garāžu, pagrabu, kā arī stāva ietekmi, kas ir būtiski, lai precīzi noteiktu dzīvokļu īpašumu kadastrālās vērtības. Tikmēr nekustamā īpašuma tirgus informācija uzrāda, ka dzīvojamās telpas pirmajā stāvā un īpaši pagrabstāvā ir ar daudz zemāku vērtību. Analizējot kadastrālo vērtību atbilstību nekustamā īpašuma tirgus informācijai, ir konstatēts, ka nepieciešami pilnveidojumi arī lauku zemes kadastrālās vērtības aprēķina modelī, mainot lauksaimniecībā izmantojamās zemes iedalījumu kvalitātes grupās, nodalot ļoti sliktas, ar krūmiem apaugušas ganības no zemākās kvalitātes aramzemes.
Tāpat konstatēts, ka, aprēķinot lauku zemes pārējo zemju, piemēram, purvu, krūmāju un smiltāju vērtību teritorijās, kurās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmenis ir augsts, vērtība veidojas augstāka nekā attiecīgās teritorijas meža zemju vērtība, kā rezultātā nepieciešams pilnveidot pārējo zemju vērtēšanu, šādām zemēm piemērojot zemākā līmeņa bāzes vērtību.
Vienlaikus plānots izdarīt grozījumus arī Ministru kabineta noteikumos par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību. Izstrādātais grozījuma projekts paredz nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikatoru papildināt ar jauniem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, kas nosakāmi neapgūtai apbūves zemei. Lietošanas mērķu klasifikatoru plānots papildināt ar jauniem lietošanas mērķiem, kas piemērojami neapgūtai apbūves zemei vairākās apbūves zemes lietošanas mērķu grupās. Iecerēts noteikt, ka neapgūta apbūves zeme ir neapbūvēta apbūves zeme, kurai nav izbūvēta infrastruktūra - nav piebraucamā ceļa un elektrības pieslēguma iespējas bez papildus elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves.
Ar plānoto grozījumu stāšanos spēkā paredzēts noteikt personas tiesības ierosināt lietošanas mērķu maiņu gadījumos, kad tiek veiktas izmaiņas teritorijas plānojumā un iepriekš noteiktais lietošanas mērķis vairs nav realizējams, kā arī gadījumos, kad iepriekš noteiktais lietošanas mērķis ir bijis noteikts likumīgi, bet neatbilst patlaban spēkā esošiem lietošanas mērķu noteikšanas nosacījumiem. No noteikumiem paredzēts svītrot normu, ka Valsts zemes dienests kadastra informācijas sistēmā aktualizē lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības, ja no zemes vienības ar vienu lietošanas mērķi atdala jaunu zemes vienību. Tāpat plānots, ka lietošanas mērķa noteikšanas kārtība gadījumos, ja tikai daļu no zemes vienības izmanto apbūvei, ciemos būs tāda pati kā pilsētās.
Savukārt ar grozījumiem "Kadastrālās vērtēšanas noteikumos" plānots noteikt, ka atkarībā no ēku vērtību ietekmējošo rādītāju izvērtēšanas detalizācijas pakāpes, ēkas, ņemot vērā to galveno lietošanas veidu un dzīvojamo telpu grupu esamību, iedalītu trīs ēku grupās - savrupmājās, daudzfunkcionālās ēkās un citās nedzīvojamās ēkās. Katrai ēku grupai atbilstošie ēku galvenie lietošanas veidi un nosacījumi tiktu reglamentēti atsevišķā noteikumu pielikumā.
Vienlaikus paredzēts papildināt kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamo ēku datus, nosakot, ka ēkās papildus līdz šim izvērtējamajiem ēku datiem - tipam, apjomam, fiziskajam stāvoklim un apgrūtinājumiem - tiktu izvērtētas arī ārtelpu platības. Savrupmājās papildus izvērtētu arī to palīgtelpas - garāžas, kūtis, šķūņus -, kā arī labiekārtojumu - elektrības pieslēgumu un kanalizāciju. Daudzfunkcionālo ēku vērtību nākotnē noteiktu pēc telpu grupu lietošanas veidiem, bet dzīvojamai telpu grupai izvērtētu piesaistes stāvu un telpu grupu labiekārtojumu. No jauna noteiktie papildus izvērtējamie ēku dati gan tiktu izvērtēti tikai tām ēkām, kurām šāda informācija ir reģistrēta, proti, ir veikta kadastrālā uzmērīšana.
Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, noteikumos plānots paredzēt kadastrālo vērtību koriģējošos koeficientus, piemēram, ēkas ārtelpu platībai šāds koeficients būtu 0,3, bet pagrabstāvam savrupmājās - 0,6. Savrupmājai bez elektrības koriģējošais koeficients būtu 0,6, bet savrupmājai ar elektrību un bez kanalizācijas - 0,8, teikts noteikumu grozījumu projekta anotācijā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=13.01.2011
