YIT meklē zemi
Andris Bože, kompānijas YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs
Kompānijas YIT Celtniecība analītiķi ir pārliecināti, ka pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem galvaspilsētā tuvākos piecus gadus palielināsies. Tādēļ tiek meklēti un iepirkti perspektīvi daudzdzīvokļu apbūvei piemēroti gruntsgabali. Kompānijas somu īpašnieki ir gatavi šim nolūkam iedalīt divus līdz trīs miljonus eiro.
Pēdējos divos gados, kurus nu jau var saukt par pēckrīzes gadiem, kompānija YIT Celtniecība ir realizējusi četrus jaunus projektus. Vienā no tiem — projektā Rivestone — ir pārdoti visi dzīvokļi. Mēs esam apmierināti ar pārdošanas apjomiem: 2012. gadā mūsu projektos ar mājokļu pircējiem esam noslēguši vairāk nekā simts līgumus. Jāpiebilst, ka tas notiek aizvien pieaugošas konkurences apstākļos. Tiesa, konkurence ir, teiksim tā — nedaudz izkropļota.
Rīgā patlaban ir visai maz klasisko projekta attīstītāju kompāniju. Jā, parādās pa kādam jaunam spēlētājam, kura interese lielāko tiesu ir vērsta uz Rīgas centru un Jūrmalu, un aiz kura muguras stāv Krievijas kapitāls. Tomēr daudz lielāka ietekme uz tirgū notiekošajiem procesiem ir banku radnieciskajām un meitu struktūrām, kas pārvalda hipotēkas parādniekiem atsavinātos mājokļus. Vienā no lielāko šo struktūru interneta mājas lapām decembra sākumā mājokļi tika piedāvāti 16 (!) jaunajos projektos. Ir arī citi spēlētāji ar 5—7 jaunajiem projektiem. Banku struktūru lielā aktivitāte ir izskaidrojama vienkārši: likums ļauj tām līdz 2012. gada beigām tirgot jaunos dzīvokļus bez pievienotās vērtības nodokļa, ja šie nekustamie īpašumi no parādniekiem ir pārņemti līdz 2011. gada vidum. Šī iemesla dēļ banku struktūras tad arī cenšas pārdot maksimāli lielu dzīvokļu paketi. Viņu pārdošanas cenas veidošanas ideoloģija stipri atšķiras no tās, kuru pielieto pilnvērtīgas celtniecības kompānijas. Mūsējā ir balstīta uz izdevumiem, kas saistīti ar zemes iegādi un projektēšanu, celtniecības darbu un mārketinga izmaksām. Banku struktūrām, kas īpašumus ir pārņēmušas izsolēs, ir citi orientieri. Viņu cena bieži vien ir zemāka par pašizmaksu un nekādi nav samērojama ar celtniecības cenu. Šī iemesla dēļ tās var atļauties būt elastīgākas un agresīvākas. Šādos apstākļos, kurus uzskatu par izkropļotiem, klasiskie projektu attīstītāji uzsvaru liek uz augstu kvalitāti un pircēju izglītotību. Tās, ko piedāvājam mēs, tiešām ir jaunceltnes. Savukārt banku piedāvājumā galvenokārt ir laikā no 2007. līdz 2009. gadam būvētas mājas, kas gadiem ilgi nav apsaimniekotas un kurām ir beigusies arī celtnieku dotā garantija. Pret tām ir pretenzijas arī attiecībā uz kvalitāti, turklāt — dzīvokļiem šajos projektos ir gan pārāk liela platība, gan bieži vien neracionāls plānojums, kas ietekmē komunālo pakalpojumu un apkures rēķinus.
Pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem Latvijas galvaspilsētā palielinās. Savu artavu dod ārzemnieki, kurus mūsu valsts ir ieinteresējusi ar uzturēšanās atļauju iegūšanas iespēju. Palielinās arī vietējo pircēju skaits. Tā ir standarta, daudzu gadu un krīžu gaitā pārbaudīta shēma — valsts IKP izaugsmes otrajā trešajā gadā sāk atdzīvoties celtniecības nozare. Līdz 2007. gada celtniecības apjomiem Latvijai vēl tāls ceļš ejams, tomēr pieprasījuma pieaugums par 20—30% no potenciālo pircēju puses ir acīmredzams. Orientējoties uz šo tendenci, kompānijas YIT Celtniecība Somijas vadība mums ir izvirzījusi uzdevumu tuvākajiem pieciem gadiem: katru gadu piedāvāt tirgū 200—300 jaunus dzīvokļus. Bez presē jau pieminētā galvaspilsētas projekta Biķerziedi otrās kārtas un jaunās mājas Hospitāļu ielā 39 nosaukšu vēl vienu jauno projektu, ar kura attīstīšanu nodarbosimies 2013. gadā. Tā ir 80 dzīvokļu māja Purvciemā netālu no Ieriķu ielas.
Veidojot savu ilgtermiņa stratēģiju, pēc vairāku gadu pārtraukuma esam uzsākuši jaunu un perspektīvu apbūvei piemērotu gruntsgabalu meklējumus. Kompānijas īpašnieki ir gatavi katru gadu investēt to iegādei 2—3 miljonus eiro. Mūs, pirmkārt, interesē tuvējā Pārdaugava (Slokas un Kalnciema ielas rajons), Āgenskalns, «nedārgais» centrs, gruntsgabali galvaspilsētas guļamrajonos, pat ja šo gruntsgabalu platība ir 15—20 tūkstoši kvadrātmetru, un projekta realizācijai būs vajadzīgi pieci gadi —, protams, par saprātīgām tirgus cenām. Gruntsgabala kvadrātmetra cena nedrīkstētu būt vairāk kā 10—15% dārgāka par dzīvokļa pārdošanas cenu, ja tas atrodas guļamrajonā. Tikai Rīgas centrā un Jūrmalā šis rādītājs drīkstētu būt mazliet augstāks. Tieši «mazliet» un nevis tik daudz, cik par zemi ir sākušas prasīt dažas banku struktūras, kas jau sāk rēķināt svešu peļņu.
Pirms kāda laika mums bija sarunas par gruntsgabala pirkšanu Rīgā. Vieta iepatikās un gribējām to pirkt. Taču mums nosauca cenu, kas bija turpat divas reizes augstāka par tirgus cenu. Kāds tam pamats? Izrādījās — bankas struktūras speciālisti bija aprēķinājuši, ka dzīvokļus «nākotnes» mājā varēs tirgot par 1 800—2 000 eiro/m2. Tajā pašā laikā pavisam netālu — divu kvartālu attālumā no šīs vietas — bankas uzņēmums pats pārdod dzīvokļus jaunceltnē par 1 000 eiro/m2. Mēs nospriedām, ka ir pārdroši riskēt, cerot, ka jauno dzīvokļu cenas varētu celties par 40%. Uzskatām, ka tirgus attīstīsies rāmāk un ekonomiski pamatotāk. Strādājot tirgū, ir jāņem vērā ne tikai ārzemnieku, bet arī vietējo pircēju iespējas un prasības, kas no Latvijas celtniecības tirgus atveseļošanās viedokļa ir pareizāk.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2394
