Valoda aizvedīs līdz nekustamiem īpašumiem
Latvijā notikušais referendums par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai zināmā mērā ir atsaucies arī uz… Latvijas nekustamo īpašumu tirgu. Žurnāla "Kvadrātmetrs" redakcijas darbinieki to izjuta izstādē "Info Real", kas norisinājās 18. un 19. februārī Sanktpēterburgā (Krievija).
Mūsu kopējais stends ar kompāniju "Riga Real Estate" atradās Spānijas, Dubaijas, Somijas un Turcijas nekustamo īpašumu stendu ielenkumā un bija vienīgais, kas pārstāvēja mūsu valsti. Ja mūsu izstādes kaimiņi un konkurenti, parādoties potenciālajiem klientiem, uzreiz ķērās pie savu nekustamo īpašumu portfeļu prezentēšanas, tad mums vispirms nācās atbildēt uz jautājumiem par valodu stāvokli Latvijā.
Izrādījās, ka praktiski visi izstādes apmeklētāji bija informēti par referendumu, kas sakrita ar izstādes "Info Real" pirmo dienu, bet otrajā dienā – arī par tā rezultātiem, jo Krievijas TV kanāli šim tematam veltīja lielu uzmanību. Spriežot pēc visa, šo TV sižetu iespaidā Krievijas iedzīvotājiem bija radies iespaids, ka krievu valodai Latvijā ir teju vai izmantošanai aizliegtas valodas statuss. Nācās ilgi skaidrot, kas tas tā nav, piedāvājot arī pašķirstīt divās valodas iznākošo žurnālu "Kvadrātmetrs". Priecēja tas, ka izdevās izkausēt neuzticības ledu vairumam skeptiski noskaņoto apmeklētāju. Taču jāatzīmē arī tas, ka daudzi žurnāla "Kvadrātmetrs" un kompānijas "Riga Real Estate" stenda apmeklētāji ar siltumu atcerējās savus agrāko gadu braucienus uz Rīgu un Jūrmalu, pozitīvo iespaidu, kas bija palicis atmiņā, un pauda vēlēšanos atbraukt vēl.
Mums Latvijā liekas, ka visapkārt visi ir informēti par iespēju saņemt uzturēšanās atļauju pret nekustama īpašuma iegādi. Pēterburgā daudziem izstādes apmeklētājiem tas bija īsts atklājums. Ir zināms, ka Krievijas Ziemeļu galvaspilsētas iedzīvotāju vidū ļoti populāri ir nekustamie īpašumi Somijā. Tomēr, saņēmuši informāciju par mūsu imigrācijas likuma labojumiem, viņi atzina, ka Latvijas produkta bonusi un pievilcīgums ir ne sliktāki, bet pat labāki nekā somiem. Lieta tāda, ka nekustamā īpašuma iegāde Somijā neļauj viņiem pretendēt uz šīs Eiropas Savienības valsts uzturēšanās atļaujas iegūšanu. Arī Krievijas iedzīvotāju pieplūdums Somijā ir tāds, ka brauciens savā automašīnā uz šo valsti kļuvis visai nekomfortabls, jo rindās uz robežas nākas gaidīt 5–7 stundas. Bija arī tādi apmeklētāji, kas pauda vēlmi pārdot savu nekustamo īpašumu Somijā, lai iegādātos kaut ko pievilcīgu mūsu valstī.
Tomēr jāsaka, ka pagaidām par ārzemju pircēju pieplūdumu Latvijā joprojām var tikai sapņot. Latvijas labējās partijas var baidīt, cik vien vēlas, savu elektorātu ar pircēju masām no Krievijas un to, ka pircēji no Krievijas masveidā izpērk vietējos nekustamos īpašumu, taču skaitļi ir nepielūdzami. Pēc stāvokļa uz šā gada 8. februāri Latvijā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju bija nopirkti vien 837 nekustamā īpašuma objekti, no kuriem 421 atrodas Rīgā un 275 – Jūrmalā. Par kādu ārzemju pircēju kundzību te var būt runa?!
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2201
