Meklēs Rīgas galveno arhitektu, viegli nebūs
Antra Gabre
Rīgas pilsētas arhitekta biroju nolemts saglabāt, un drīzumā tiks izsludināts konkurss uz tā vadītāja vietu. Kamēr nav precizēti ne biroja uzdevumi, ne prasības tā vadītājam, paši arhitekti nesteidzas prognozēt, kurš no viņiem varētu sēsties galvenā arhitekta krēslā.
Stiprinās arhitektūras kvalitātes uzraudzību
Darba grupa, kas izvērtēja Rīgas pilsētas arhitekta biroja turpmāko darbu un funkcijas, paziņojusi, ka tiks pastiprināta biroja loma arhitektūras kvalitātes uzraudzībā. Pirms tam vairākās diskusijās Rīgas domes vadība bija izteikusi arī viedokli, ka nelielo biroju varētu pievienot būvvaldei kā ekspertu padomi. Latvijas Arhitektu savienības (LAS) vadītājs Andris Kronbergs vērtē, ka darba grupas dalībnieki pēdējā tikšanās reizē vismaz vārdos bijuši pozitīvi noskaņoti un viņam nav radušās aizdomas, ka šai institūcijai varētu samazināt funkcijas un ietekmi, lai ierobežotu tās darbību. Viņš arī uzsver, ka LAS darīja daudz, lai aizstāvētu Rīgas pilsētas arhitekta biroju un to pārsteidzīgi nelikvidētu. Tomēr Neatkarīgā uzklausīja arī bažas par to, ka pašvaldības piekāpšanās un solījums stiprināt pilsētas arhitekta biroju varētu liecināt arī par vēlmi izveidot sev paklausīgu un vadāmu institūciju. Tomēr par to varēs spriest, pirmkārt, pēc konkursa nolikuma izstrādāšanas un publicēšanas, otrkārt, pēc tam, kad būs zināmi konkursa rezultāti.
Uzdevums – skaidrot pilsētplānošanu
Konkursa nolikumu izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, bet vēl nav zināms laiks, kad konkurss uz galvenā arhitekta amatu tiks izsludināts. Vismaz pašlaik zināms, ka birojam savas kompetences robežās būs jāsniedz pakalpojumi pašvaldībai, valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām projektu īstenošanas procesā, izvērtējot arhitektūras kvalitāti, kā arī jāpiedalās Rīgas arhitektūras sasniegumu un vērtību popularizēšanā.
Arhitekts Toms Kokins uzskata, ka viens no galvenajiem biroja mērķiem būtu skaidrot pilsētplānošanas procesus sabiedrībai, savukārt ar galvaspilsētas popularizēšanu vajadzētu nodarboties kādai citai institūcijai. «Lai nav sajūta, ka tiek bīdīti lielie projekti. Kāpēc jābūt vienai lielai ēkai, nevis, piemēram, 10 bērnudārziem? Domāju, ka līdz šim nav bijusi izsmeļoša informācija. Turklāt tai jābūt nevis paveiktā atskaišu formā, bet par to, kas notiek pašlaik,» saka arhitekts.
Pretendentu atrast nebūs viegli
Vismaz pašlaik pieejamā informācija liecina, ka konkursā uz pilsētas arhitekta biroja vadītāju vietu pretendentiem tiks izvirzītas prasības par akadēmisko augstāko izglītību arhitektūrā, pieredzi administratīvā amatā, labām zināšanām par arhitektūras normatīvo regulējumu, svešvalodu zināšanām un starptautiskas sadarbības pieredzi. Pēc tam, kad ar bijušo biroja vadītāju Jānis Dripi nepagarināja līgumu, Rīgas dome izpelnījās arhitektu, kultūras darbinieku un citu nozaru pārstāvju kritiku un aktīvu atbalstu šīs institūcijas saglabāšanai. T. Kokins atzīst, ka pēc notikušā šis amats diemžēl ieguvis negatīvu pieskaņu un uz to neviens profesionālis, iespējams, nerausies. A. Kronbergs saka – vispirms vajadzētu izlasīt konkursa nolikumu, patlaban nav iespējams atbildēt uz jautājumu, kurš varētu kļūt par pilsētas arhitektu biroja vadītāju. «Tā nebūs vienkārša izvēle, jo tam jābūt cilvēkam, kurš vēlas būt radošs organizators un spēj iedvesmot,» prognozē A. Kronbergs. T. Kokins uzskata līdzīgi: «Kādas kuram ir prioritātes – vai taisīt projektus Pierīgā, vai rosināt sabiedrībā diskusiju par pilsētplānošanu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/latvija/riga/65090-mekles-rigas-galveno-arhitektu-viegli-nebus.htm
