Gudrona dīķu projektā šokējošs sadārdzinājums
Ja valdība nepiekritīs apmaksāt sadārdzinājumu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projektā, Latvijas valstij gaidāma smaga tiesvedība.
Šobrīd ģenerāluzņēmējs Skonto būve darbu finansēšanai trūkstošo naudu iegulda pats no savas kabatas un vēlas saņemt to atpakaļ. Precīzi skaitļi ir konfidenciāli, taču runa varētu būt par summu, kas tuvojas 10 miljoniem – papildus salīgtajiem 20 miljoniem latu. Tomēr arī 30 miljoni nebūt nav šā megaprojekta rijības griesti. Ja saspringto termiņu dēļ no gudrona un atkritumiem pagatavoto maisījumu nāktos vest sadedzināt uz ārzemēm, papildizdevumi pieaugtu vēl par kārtu, un Latvija tā vietā, lai priecātos par Eiropas dāvāto 14,26 miljonu latu līdzfinansējumu, meklētu kur aizņemties (vai kam atņemt) krietni lielāku summu. Ja projekts netiks ieviests līdz 2015. gada beigām, Eiropas Reģionālās attīstības fonda piešķirtā nauda nosvils, bet ar pašreizējo tehnoloģiju un darbu vienā maiņā – reāls termiņš ir 2017. gada pavasaris. Tas neder. Viens projekta glābšanas variants ir izsmelt gudronu, sagatavot degmaisījumu, bet sadedzināt to kaut kad vēlāk – pagaidām vienkārši nolikt nost no acīm, lai projekta uzraugiem varētu uzrādīt kādreizējo indes dīķu vietā iestādīto meželi un projekts formāli būtu ieviests. Tomēr ticamākā versija pašlaik ir šāda: projekts tiks pārtraukts, un valsts ietaupīto naudu tērēs, lai apmaksātu advokātu pakalpojumus un līgumsodus.
Pārdeva kaķi maisā
Nepatikšanas, iespējams, izpaliktu, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), izsludinot konkursu par darbu veikšanu, pretendentiem būtu atļāvusi noskaidrot, kas patiesībā atrodas gudrona dīķos. Uzņēmēji prasīja nieka 200 litrus, taču kaut kādu apsvērumu dēļ konkursa komisija pateica nē, liekot visiem trim konkursantiem ticēt tām trūcīgajām ziņām, kas sarakstītas konkursa nolikumā. Viņi noticēja, Skonto būve ar zemāko cenu uzvarēja un drīz vien saprata, ka uz papīra sarakstītie burti un cipari ir tālu no patiesības. Darba apjoms ir nesalīdzināmi lielāks, bet viela, ar ko jādarbojas, daudz agresīvāka un apstrādei nepakļāvīgāka.
VARAM vēl pirms pāris nedēļām Neatkarīgajai centās iestāstīt, ka ar projektu viss kārtībā, vienkārši ieildzis ziemas tehnoloģiskais pārtraukums, ka partneru starpā joprojām valda uzticība. Taču tās ir blēņas. Ar projektu nekas nav kārtībā. Neatkarīgajai par to bija iespēja pārliecināties klātienē.
Ieraugot klātienē meža vidū dusošo melno indes plančku, šķiet vienkārši neticami, ka tās likvidēšanai nepieciešamas tik astronomiskas summas. Taču kodīgā smaka jau pa gabalu brīdina – te darīšana ar kaut ko patiešām briesmīgu. Ne velti apmeklētāji pēc parakstīšanās drošības žurnālā tiek ietērpti aizsargģērbos, brillēs, bet vietējiem pa rokai arī respiratori – brīžiem, kad vējš izgarojumus pūš tieši sejā. Pašlaik teritorijā visapkārt izvietoti gaisa analizatori. To pieprasījis vācu partneris MUEG. Ja rezultāti būs ļoti slikti, traktoros, ekskavatoros un celtnī iebūvēs augstākas kvalitātes gaisa filtrus. Cilvēku veselība jāsargā, bet tas, protams, atkal maksās krietnas summas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/97419-gudrona-diku-projekta-sokejoss-sadardzinajums.htm
