Zviedrijas eksperts iesaka siltināt bēniņus un uzlabot logus
Siltinot bēniņus un mainot vai uzlabojot logu stiklojumu, padomju laiku mājās Latvijā varētu ietaupīt līdz pat 50% apkures izmaksu, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» teica latviešu izcelsmes energoefektivitātes konsultants Andrejs Ritums. «Jādara tas, kas vismazāk izmaksā un dod vislielāko taupības atdevi. Tātad, pirmkārt, nepieciešams uzlabot logus. Otra lieta - siltināt bēniņus, ko var izdarīt, iepūšot akmens vati,» teica Ritums, kurš kopš 90.gadu vidus Stokholmā vada savu uzņēmumu «Ritums Energy Consulting». Viņš ir bieži apmeklējis Latviju un sniedzis padomus vietējiem uzņēmumiem un organizācijām.
«Latvijā viss nepieciešamais ir pieejams un darba metodes ir aprakstītas ražotāju katalogos, tāpat kā Zviedrijā. Latvijā ieteicams ņemt siltināšanas materiālus, kas ražoti Zviedrijā vai Somijā, kur ir līdzīgs klimats,» uzskata Ritums. Eksperts skaidro, ka lielākie siltuma zudumi notiek caur logiem. «Būtiskākie siltuma zudumi ēkās parasti ir no logiem. Pa logu zūd desmit reizes vairāk siltuma nekā caur sienu. Ja man prasa, kā Latvijā dzīvojamās ēkās var ietaupīt siltumu, es, pirmkārt, skatītos uz logiem, meklētu veidus, kā blīvēt logus vai ielikt papildu stiklu. To prot katrs stiklinieks,» sacīja Ritums.
Stokholmā dzīvojošais eksperts gan precīzi nezinot Latvijas logu un stiklošanas izmaksas, taču pieļāva, ka saprātīgi veikti darbi, kas mazina siltuma zudumus caur logiem, ar laiku atmaksātos, sevišķi, ja turpinās palielināties apkures izmaksas. «Zviedrijā jauns trīsstiklu logs ar energostiklu maksā ap 4 000 kronu (317,60 latiem) kvadrātmetrā. Bet nav jau jānomaina viss logs. Var atrast stiklinieku, kas nomaina vai papildina stiklus ar energostiklu. Tas maksātu trešo daļu no minētās cenas (100 latus),» skaidro Ritums. Energostikls ir stikls, kas apstrādāts ar īpašu pārklājumu, kas mazina siltuma izstarošanu caur logu. «Trešā stikla pielikšana samazina siltuma zaudējumus par apmēram trešo daļu. Ja izmanto energostiklu, tas samazina zudumus uz pusi, par 50%. Tas, protams, ir dārgāks risinājums,» skaidroja eksperts.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=01.03.2011
