Vadims Markovs: „Investori var sniegt divus miljardus”
Romāns Golubevs
Latvijai ir jāturpina investoru vīzu izsniegšanas prakse un jātiecas piesaistīt ne mazāk kā 10 000 ārzemnieku. Viņu ierašanās valsts ekonomikai iedotu vairāk nekā divus miljardus eiro un atbrīvotu Jūrmalu un Rīgas centru no graustiem.
Šādu viedokli sarunā ar žurnāla m² un portāla varianti.lv korespondentu pauda nekustamo īpašumu kompānijas NIRA Fonds īpašnieks Vadims Markovs. Viņš arī ieteica nekustamo īpašumu pārdevējiem būt reālistiskākiem savās vēlmēs.
Ērti un paredzami
- Vēl pirms dažiem gadiem apspriežot situāciju Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, mēs runājām par to, ka tā izredzes būtu jāvērtē, ņemot vērā pašmāju ekonomikas attīstības līmeni. Taču tagad redzam milzīgu segmentu, kas vairs neatbilst vietējo iedzīvotāju pirktspējai, tas ir galvaspilsētas Klusais centrs, Jūrmala un Vecrīga. Šajā tirgus segmentā dominē starptautiskie spēlētāji. Tādēļ tā nākotne būtu jāpēta, respektējot pasaules mēroga ekonomisko situāciju. Un tā pēdējos mēnešos ir nestabila: ASV, Itālijas, Grieķijas defolta draudi, biržas indeksu svārstības, krievu rubļa un citu valūtu kursa svārstības, augusta grautiņi Londonā - pilsētā, kuru ir ļoti iecienījuši Krievijas un Āzijas investori...
- Šo pasaules mēroga nestabilitāti var arī izmantot. Ir vajadzīgs, lai Latvija maksimāli konsolidētu to pircēju uzmanību, kas ir nobažījušies par nestabilitāti. Mūsu valstī drošības sajūta investoriem ir jārada mums pašiem. Jāizdara tā, lai viņiem būtu komfortabli.
- Tieši, kādu komfortu?
- Ārvalstniekiem, tostarp arī nekustamo īpašumu pircējiem, būtu jāsaprot, ka šeit ir droši un viņiem nedraud nekādi grautiņi, ka Latvijai vairs nedraud defolts kā Grieķijai vai Itālijai, ka nav sagaidāma tālāka dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus lejupslīde, kas vēl joprojām ir vērojama Spānijā... Ir vajadzīga prognozējama biznesa vide. Ir svarīgi, lai mūsu politiķi nespertu nekādus neparedzamus soļus un nesniegtu pārsteidzošus paziņojumus nedz vēlēšanu priekšvakarā, nedz pēc tām. Jārīkojas tā, lai netiktu iznīcināts pēdējā gada laikā radītais pozitīvais tēls.
Mani ļoti satrauc mūsu nodokļu politiku. Šajā jautājumā valsts attieksmi pret saviem iedzīvotājiem, kas devušies peļņā uz ārzemēm, jau var redzēt. Viņus mēģināja piespiest deklarēt ienākumus Latvijā un samaksāt nodokļu starpību, ja valstī, kurā viņi strādā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir mazāks nekā Latvijā. Valstij šķita, ka pusotrs miljards eiro, ko ārzemēs strādājošie Latvijas iedzīvotāji pēdējos gados ir pārsūtījuši saviem radiem Latvijā, ir par maz. Tuvredzīga fiskālā politika kļuva par iemeslu tam, ka peļņā aizbraukušie vietējie iedzīvotāji sāka deklarēt sevi par nodokļu nerezidentiem. Tas atspoguļojas arī tautas skaitīšanas rezultātos: pēdējo piecu gadu laikā esam zaudējuši apmēram 150 000 cilvēku. Tas skaidri parāda valsts neelastīgumu, risinot šo delikāto jautājumu. Līdzīga taisnvirzība var kļūt par nepatīkamu atklāsmi tiem ārvalstu investoriem, kuri saņem Latvijas uzturēšanās atļauju.
Tiem, kuri pirks nekustamo īpašumu Latvijā nākotnē un uzturēsies mūsu valstī ilgāk par 180 dienām, būs šeit jādeklarē savi ienākumi ārvalstīs un šeit pat jāmaksā nodokļi. Pēc likuma viņi kļūs par Latvijas nodokļu rezidentiem. Iedomājieties: Pjotra Avena (latviešu izcelsmes Krievijas miljardieris, kuru var nosacīti uzskatīt par pasaules bagātāko „latvieti” - m²) līmeņa oligarhs ir iegādājies īpašumu un viņam Latvijā piedāvā ziņot par saviem Krievijas ienākumiem un samaksāt nodokļus. Viņš taču iekāps lidmašīnā un aizlidos. Un tā rīkosies daudzi. Starp citu, nodokļu slogs Krievijā ir mazāks, nekā tas ir pie mums.
- Bet kā investoriem piemēro nodokļus pasaulē, ja viņi ir saņēmuši uzturēšanās atļauju?
- Šveicē cilvēks, ieguvis uzturēšanās atļauju, uzreiz kļūst par nodokļu rezidentu. Taču ir liels skaits atvieglojumu. Piemēram, ja fiziskajai personai ārvalstīs pieder īpašums, ienākumi no tā izīrēšanas netiek aplikti ar nodokli. Savukārt dividenžu nodokļu starpība gan ir jāpiemaksā, ja ienākumi gūti valstīs, ar kurām ir noslēgts līgums „Par nodokļu dubulto neuzlikšanu”. Ne jau tur tā sāls! Mums nav jākonkurē ar Šveici! Mums ir jārada pievilcīgāki nosacījumi. Jautājums par mūsu nekustamā īpašuma ārvalstu pircēju aplikšanu ar nodokli, ja viņi iegūst pagaidu uzturēšanās atļauju, ir zemūdens akmens, par kura esamību pagaidām neviens nav iedomājies. Taču iedomāties vajadzēs, jo daļa investoru vai vismaz viņu ģimenes apmetīsies uz dzīvi Latvijā. Daudzi klienti jautā mums par iespēju skolot bērnus krievu un angļu valodā. Un kad tiks risināts jautājums par nekustamā īpašuma ārvalstu pircēju nodokļu aplikšanu, būtu vēlams, lai valdība risinātu to saprātīgi un smalki. Tā, lai investoru plūsma neizsīkst.
Lūk, arī vidusslānis
- Pagaidām vidusslānis taču palielinās.
- Tas ir labi, un tas ir jāveicina. Pircēju vidū sāk parādīties aizvien vairāk Krievijas vidusslāņa cilvēku, kuriem 150 000 eiro ir nozīmīga naudas summa. Tomēr arī viņi pauž vēlmi iegādāties nekustamo īpašumu par šo naudu.
- Mājokļus Jūrmalas jaunbūvēs par šo cenu gandrīz vairs neatrast.
- Cilvēki to redz un pērk mājas ciematos: Salienā, Piņķos, Mārupē un Babītē. Proti, interese par galvaspilsētas centru un Jūrmalu aizvien aug. Tiesa, ir grūti strādāt ar klientiem, kuru iespēju robeža ir 150 000 eiro. Viņi visur taupa un izvirza paaugstinātas prasības mājokļu kvalitātei. Taču pats fakts, ka parādās arī šādi klienti, ir pozitīvs signāls. Cīņā par viņiem Latvija sāk konkurēt ar Kipru un Bulgāriju. Kas būs tālāk? Redzēsim!
- Jau ir ko redzēt! Pašlaik pieredzam strauju dzīvokļu cenu kāpumu Jūrmalā un Rīgas centrā. To cenas aizvadītajā vasarā par 30-40 procentiem atšķīrās no pagājušajā ziemā reģistrētajām. Šķiet, pēdējā krīze mūsu pārdevējiem neko nav iemācījusi. Uzvar alkatība! Potenciālie pircēji aizvien vairāk viļas. Mākleri stāsta par gadījumiem, kad Krievijas valsts piederīgie, kuriem nav būtiski saņemt uzturēšanās atļauju, izvēlas dzīvojamo objektu Jūrmalā un pēc tam ietur pauzi. Un, salīdzinājuši piedāvājuma cenu ar to, cik daudz laika viņi pavadītu Jūrmalā, atsakās no darījuma. Apmesties perfektā viesnīcā ik vasaru līdz mūža beigām ir lētāk nekā nopirkt māju mūsu valsts galvenajā kūrortā.
- Nu jā, tagad Spānijā var viegli iegādāties mājokli pirmajā piekrastes līnijā par 2 500 — 3 500 eiro kvadrātmetrā. Šādā kontekstā Jūrmalas cenas šķiet visai neadekvātas. Korelācijai jābūt saprātīgai. Jūrmalā ir uzsākts liels daudzums jauno projektu. Lai neaizbaidītu pircējus, objekta pārdošanas cenai, manuprāt, vajadzētu būt 3 000 — 3 500 eiro/m² robežās. Maksimums - 4 000 eiro/m². Un tas – tuvu jūrai. Otrajā līnijā un tālāk — 2 500 eiro/m² robežās. Tās ir cenas, kas var izveidot stabilu interesi krievu, ukraiņu, baltkrievu un kazahu interesi. Tomēr nevajadzētu ignorēt arī faktu, ka šajā sezonā dzīvokļi, kuru platība ir 80-120 kvadrātmetri, jaunajos Jūrmalas projektos tika diezgan labi izpārdoti par 4 500 eiro/m² un pat dārgāk.
Skatieties plašāk!
- Latvijas presē aizvien biežāk parādās viedokļi, ka Imigrācijas likuma grozījumi, kas atvieglo uzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijā, ja tiek veiktas konkrētas investīcijas, nav devuši īpašu ekonomisko efektu. Tie, lūk, esot tikai iesildījuši dažus nekustamo īpašumu tirgus segmentus. Daži vietējie politiķi pat ir vēlējušies rosināt atcelt noteikumus, kas paredz uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem, kas Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu.
- Neapmierinātie ir vienmēr un visur! Arī Šveicē labējie bieži vien klaigā par pārāk lielu turīgo ārzemnieku skaitu un reizēm parādās arī saukļi, ka Šveicē dzimušiem šveiciešiem nekustamie īpašumi daudzās valsts daļās vairs neesot pieejami (pasmaida - m²). Taču viena lieta ir radikāli noskaņoti politiķi, kas klaigājot tēmē pat ne uz nacionālajām, bet gan uz zemiskām nacionālistiskām jūtām, un pavisam cita - sabiedrības vērtējums. Sabiedrībai ir jāsaprot, ko tā vēlas. Es neredzu jēgu spriest par likuma lietderīgumu, ņemot vērā tikai ieņēmumus, ko ienesusi 2 procentu valsts nodeva, kas tiek iekasēta par nekustamā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā. Uz visu ir jāskatās plašāk! Nekustamā īpašuma pirkšana Jūrmalā jau ir radījusi piedāvājuma deficītu. Ir sākusies jaunu objektu būvniecība. Tās ir jaunas darba vietas būvniecības nozarē. Ārvalstu investori iegulda naudu Latvijas banku subordinētajā kapitālā, un šī nauda vēlāk nonāks vietējā ekonomikā kredītu veidā.
Paskatieties, cik daudz jaunu darba vietu ir radīts sabiedriskās ēdināšanas nozarē: Jūrmalas restorānos ir ievērojami pieaudzis apmeklētāju skaits. Un kā šosezon ir uzplaukusi tirdzniecība ielās! Investori šeit tērē naudu. Pirkumiem viņi tērē vairāk naudas, nekā to dara vietējie iedzīvotāji. Un vēl viena nianse. Tie ārvalstnieki, kuri iegūst uzturēšanās atļaujas, ir cilvēki, kas sevi dzīvē ir apliecinājuši. Viņi ir aktīvi un uzņēmīgi, daudzi no viņiem uzsāk vai apsver iespēju uzsākt savu biznesu Latvijā.
Jautājumi par Krievijas investoru milzīgo skaitu man šķiet vienkāŗsi smieklīgi. Viens tūkstotis cilvēku, kas jau ir saņēmuši uzturēšanās atļauju, ir piliens jūrā. Jūrmalai un Rīgas centram būtu normāli, ja nekustamo īpašumu iegādātos vismaz 10 000 investoru. Protams, nav vērts sapņot par 100 000 krievu, kā tas ir Bulgārijā vai Spānijā, vai 250 000 Londonā. Taču 10 000 investori no NVS valstīm ir normāls skaitlis, ko vietējais nekustamo īpašumu tirgus būtu spējīgs „apēst”. Tas ļautu mūsu valsts galvenajam kūrortam un galvaspilsētas centram tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā uzplaukt un iemirdzēties jaunajās krāsās. Pēc maniem paša aprēķiniem, 10 000 investori varētu iepludināt Latvijas nekustamo īpašumu un būvniecības tirgū apmāram divus miljardus eiro (ja pieņem, ka vidējā nekustamā īpašuma pirkuma summa būtu 200 000 eiro). Turklāt būs izdevumi arī dzīvošanai, kontu atvēršanai bankās, mēbeļu, automašīnu un aviotransporta iegādei un tā tālāk. Manuprāt, tas ir nozīmīgs skaitlis mūsu ekonomikai. Taču, lai saņemtu šo naudu, ir jāpapūlas. Jābūt stabiliem un prognozējamiem! Bet marginālām un radikālām partijām vajadzētu izbeigt spekulācijas un savu vēlētāju muļķošanu. Investoru vīzu (t.i., uzturēšanās atļauju – m²) tirgus var kļūt par nozīmīgu Latvijas ekonomikas attīstības segmentu.
Par spekulantiem
Vadims Markovs:
- Jūrmalas un Rīgas nekustamo īpašumu tirgus pagaidām nav spekulatīvs. Galu galā lielākā daļa ārvalstu pircēju iegādājas mājokļus uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Tas nozīmē, ka nākamos piecus gadus viņi nešķirsies no nopirktajiem mājokļiem. Tas ir zināma garantija, ka īpašumu cenas nekritīsies. Tomēr jau ir bijuši vairāki gadījumi, kad pircējs ir iegādājies lielu dzīvokļu paketi un pēc tam tos izliek pārdošanai tirgū jau par augstākām cenām. Galvenais - lai tirgus nesāktu „spēlēt, izmantojot cenu celšanos!
Par Latvijas strupceļu
Vadims Markovs:
- Turpmākai Latvijas ekonomikas attīstībai ir nepieciešami nodokļu sloga atvieglošanas pasākumi. Tomēr mūsu ārējie kreditori tam nepiekrīt. Šķiet, viņi paši nemaz tā īsti neizprot situāciju. Šajā ziņā man patīk Vācijas pieeja Grieķijas problēmām. Noskatījos televīzijā vāciešu debates šajā jautājumā un kancleres Angelas Merkeles runu. Viņa atklāti paziņoja, ka Grieķija spēs atmaksāt savus parādus tikai augošas ekonomikas apstākļos. Bet, ja Grieķijai piedāvātu tikai samazināt valsts izdevumus un pacelt nodokļu likmes, naudas atgriešanos var pat negaidīt. Tas ir ceļš uz nekurieni. Tieši šo modeli mums ir uzspieduši ārvalstu kreditori. To var pieņemt īsam laikam, lai stabilizētu situāciju un neizraisītu haosu. Tomēr nav iespējams attīstīties, visu samazinot un ciešāk savelkot nodokļu žņaugu!
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2047
