Leiši grib pārņemt attīrīšanas iekārtu tirgu Latvijā
Saceļot dramatisku jezgu par Latvijas privātmāju radīto piesārņojumu, lietuviešu kompānija UAB August ir Ko cenšas panākt mūsu valsts normatīvajos aktos izmaiņas, kas tās meitasfirmai August Latvia ļautu pārņemt visu attīrīšanas iekārtu tirgu Latvijā.
Protams, maksāt par to nāktos vienkāršajiem iedzīvotājiem – vai nu atsakoties no sapņa par savu māju, vai arī maksājot pat desmitkārt par leišu patentētām iekārtām.
Ūdens saturs runā pretī
Lai nodrošinātu saviem savtīgajiem mērķiem pievilcīgāku iesaiņojumu, August Latvia piesaistījusi Latvijas vides organizācijas un lietuviešu ekspertu Aļģirdu Radzeviču. Viņu uzdevums ir skaidrot, cik briesmīgi netīrs ūdens tek no jau uzbūvētām attīrīšanas iekārtām Latvijā, kas, protams, nav ražotas Lietuvā. Lielāka efekta radīšanai uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī masu mediju redakcijām tika nogādātas burkas ar Dobeles novada Aizstrautnieku ciema attīrīšanas iekārtās ņemtiem ūdens paraugiem. Uz burkas uzlīmēta miroņgalva un rakstīts, ka šis ūdens ir bīstams dzīvībai un kaitīgs apkārtējai videi. Neatkarīgā burku nogādāja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedrā, lai pārliecinātos par tās satura nāvējošajām īpašībām. Liels bija pārsteigums, kad šajā šķidrumā tika atrastas septiņas dažādas dzīvības formas. To vidū pat viendienītes kāpurs, kas, pēc doktoranta un Hidrobioloģijas institūta zinātniskā asistenta Dāvja Ozoliņa teiktā, ir tīra ūdens indikators. Spriežot pēc visas ūdens paraugā pārstāvētās floras un faunas, eksperts to novērtēja kā vidēji vai vāji piesārņotu: «Normāla stāvoša vai lēni tekoša ūdens fauna.» Turklāt jāuzsver, ka paraugs ņemts tieši no attīrīšanas iekārtas.
Viņa kolēģe – doktorante Ieva Putna spriež, ka ūdeņu kvalitāte Latvijā kopumā ir laba, jo valstī nav attīstīta ražošana. Problēma ir lauksaimniecības radītais piesārņojums. Ciematos attīrīšanas iekārtas strādā, savukārt viensētas pret kopējiem mērogiem problēmas nerada.
Biznesa plāna būtība
Lauku viensētās ūdens tiek attīrīts ar gadu gaitā pārbaudīto divu vai triju grodu septiku sistēmu, kas ir lēta un efektīva, ja vien tiek regulāri tīrīta. Protams, ražotājiem šādas viensētas rada zaudējumus, un viņi meklē iespējas uzspiest savus ražojumus vismaz jaunbūvētām mājām. August Latvia plāns ir diezgan atjautīgs. Vispirms sabiedrībā tiek radīts satraukums par it kā jaunu un briesmīgu vides problēmu. Tad tiek panākta kontrolējošo valsts institūciju iesaistīšanās – jau uzstādīto iekārtu izbrāķēšana un CE sertifikācijas pieprasīšana pie jaunu iekārtu uzstādīšanas. Trešais plāna posms ir grūtākais, taču arī sola grandiozu finansiālu atdevi – firma vēlas panākt, lai Eiropas Savienības fondu līdzekļi tiek atvēlēti arī mazo attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai. Respektīvi, daļēji maksātu valsts un ES, daļēji mājas īpašnieks, bet August Latvia vāktu ražu, jo vismaz sākotnēji tirgū būtu teju vienīgie, kam ir attiecīgs sertifikāts.
Firmas tirdzniecības vadītājs Armands Urmons apstiprina: «Mūsu ierosinājums – lai nauda tiek piešķirta, tāpat kā saules paneļiem –
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/76913-leisi-grib-parnemt-attirisanas-iekartu-tirgu-latvija.htm
