Īpašas uzmanības vērti jautājumi
Jauna projekta izvēle ir grūta un sarežģīta. Kam pircējam ir jāpievērš uzmanība vispirms? Ar savu viedokli par šo jautājumu ar žurnāla m² un portāla varianti.lv lasītajiem dalās kompānijas NCC Konstrukcija un NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš (att.).
- Presē laiku pa laikam parādās paziņojumi, ka pēdējos gados jauno projektu tirgu pie dzīvības notur tikai ārzemju pircēji. Šim apgalvojumam nevaru piekrist, ja runa ir par ekonomiskās klases mājokļu segmentu. Mūsu kompānija pašlaik attīsta dzīvojamo projektu Biķernieku ielā 160, un lielākā daļa pircēju ir mūsu valsts iedzīvotāji. Protams, dzīvokļus jaunceltnēs viņi pērk ne tik masveidīgi un aktīvi, kā kādreiz. Bet tas arī nav nekas neparasts: cenas debesīs neskrien, vietējiem pircējiem ir no kā izvēlēties, un viņi nesteidzīgi izvēlas. Tad, lūk, es vēlos pastāstīt par to, kam, manuprāt, ir vērts pievērst uzmanību.
Sava jaunā dzīvokļa meklēšanā vispirms vajadzētu ņemt vērā to, ka cilvēks dzīvesvietu izvēlas daudziem gadiem. Ar to es domāju ne tikai mājas atrašanās vietu un tās izskatu. Runa ir mazliet par ko citu – par to, vai jums šajā mājā būs patīkami un ērti dzīvot. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu kā daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju tiesības un pienākumi neaprobežojas tikai ar personiskā dzīvokļa teritoriju. Vienlaikus ar dzīvokli viņi iegādājas arī mājas domājamo daļu, par kuru jārūpējas visiem mājas iedzīvotājiem. Ir jārisina mājas funkcionēšanas jautājumi: kā tā tiek apkalpota un kā tiks remontēta pēc 20 vai 30 gadiem. Ir jāpilda savi pienākumi pret citiem iedzīvotajiem, tas ir, savlaicīgi jāmaksā visi komunālo maksājumu un apkures rēķini. Ar to es gribu teikt, ka, jo lielāks ir jaunais projekts, jo sarežģītāk ir vienoties tajā dzīvojošajiem iemītniekiem. Viena situācija, kad mājā dzīvo simts un vairāk iedzīvotāju, un pavisam cita, kad iemītnieku ir divdesmit vai trīsdesmit. To apstiprina mūsu ilggadējā praktiskā pieredze un arī lielo kompāniju pieredze, kas specializējas māju apkalpošanā.
Komunicējot ar bankām, esmu nonācis pie secinājuma, ka otrs svarīgs moments, izvēloties dzīvokli jaunceltnē, ir saprast, cik tas cilvēkam izmaksās. Tas ir, ne jau tas vien, cik maksā dzīvokļa iegāde, bet tas, cik izmaksās tā valdījums: gan ikmēneša kredīta maksājumi, gan apkalpošanas un apkures rēķini. Summējot to visu, iegūst reālās izmaksas. Obligāti salīdziniet rēķinus. Pagājušajā ziemā pat visaukstākajā mēnesī mūsu kompleksā apkures maksa četristabu dzīvokļiem nepārsniedza 45 latus! Apkures maksājumi trīsistabu dzīvokļiem bija 30 līdz 35 lati. Turklāt katra mūsu kompleksa māja - jau ir uzbūvētas astoņas piecstāvu ēkas, pavisam to būs astoņpadsmit - pati izlemj, kad pieslēgt siltumu.
Apkures rēķinu radītāji ir mazi tādēļ, ka jau projekta būvniecības sākuma stadijā izdevās pieņemt lēmumu palielināt ārējā siltinātāja slāņa biezumu no normatīvos noteiktajiem 15 cm līdz 20 cm. Siltuma un iedzīvotāju naudas ekonomiju sekmēja vēl viens apstāklis – optimāla ārējā stiklojuma platība. Mūsu kompleksā logi ir nevis fasādes risinājuma elementi, bet tiešām logi, kuru uzdevums ir nodrošināt dzīvoklī pietiekamu dabīgā apgaismojuma līmeni. Logi, kas sniedzas no grīdas līdz griestiem, ievērojami samazina apbūvētāju būvniecības izmaksas. Tikai problēma ir tā, ka tas iecērt lielu robu nākamo iedzīvotāju maciņos. Siltuma vadīšanas koeficients stiklotai fasādes sienai ir piecas reizes lielāks nekā parastai monolītbetona vai dzelzsbetona sienai. Tas nozīmē, ka stiklota fasādes siena ātrāk atdod siltumu un līdz ar to izdevumi komfortablas temperatūras uzturēšanai dzīvokļos, kuriem ir stikla sienas, ir ievērojami lielāki nekā dzīvokļos ar normāliem logiem.
Obligāts laikmetīgas mājas elements ir iespēja pašiem regulēt dzīvokļa siltumu. Ja kļūst par karstu, nav jāver vaļā logs. Iedzīvotāji vienkārši samazina siltuma padevi radiatoros. Speciālistu aprēķini liecina, ka tas ļauj samazināt siltuma zudumus vēl par 10 līdz 15 procentiem.
Kur iebūvēt radiatorus: zem logiem vai tieši grīdā? Iespējams ir katrs no šiem risinājumiem. Otrais risinājums ir dārgāks gan sava tehniskā izpildījuma, gan arī apkalpošanas izmaksu dēļ. Iebūvējot radiatorus grīdas nišā, pieaug risks, ka siltais gaiss pavairos putekļus, kas neizbēgami sakrājas uz jebkuras grīdas.
Pievērsiet uzmanību tam, kā dzīvoklī ir ierīkota ventilācija. Modernās mājas kļūst aizvien blīvākas: stikla paketes pa perimetru ieskauj dubultas gumijas blīves, kāpņu telpas durvis ir hermētiskas… Daudzi, cerot nodrošināt gaisa cirkulāciju, vannas istabās un virtuvēs ierīko piespiedu ventilācijas izejas. Tās izvada no dzīvokļa gaisu. Bet vai svaigs gaiss iekļūst dzīvoklī, ja logi ir aizvērti? Optimāls variants ir stikla pakešu logi ar īpašiem ventiļiem, kas ļauj svaigam gaisam iekļūt dzīvoklī un novērš siltuma zudumus. Augstāks līmenis ir gaisa rekuperācijas agregāti. Tie atbrīvo izplūstošā gaisa siltumu un silda ieplūstošo gaisu. Taču šis jaunievedums Latvijā ieviesīsies pamazām, jo cilvēki pagaidām vēl nav gatavi maksāt par to. Ar laiku neviena māja nebūs iedomājama bez rekuperācijas sistēmas. Tas ir kā automobilis ar klimatkontroles sistēmu – lai arī tā ir dārgāka, taču nodrošina ievērojami augstāku komforta līmeni.
Atsevišķs temats ir skaņu izolācija. Manuprāt, nav neviena, kas būtu ar mieru dzīvot jaunā dzīvoklī un klausīties visu, kas notiek pie kaimiņiem. Iesaku, ja pērkat dzīvokli jaunā mājā, aizsūtīt kādu uz blakus un augstāk esošajiem dzīvokļiem paklaigāt un palēkāt tajos. Ja šie dzīvokļi nav brīvi un tajos jau dzīvo cilvēki, nekautrējieties apvaicāties par skaņas izolāciju. Pilnībā noslāpēt visas skaņas nav iespējams, ja vien, protams, tā nav skaņu ieraksta studija un netiek izmantoti ļoti dārgi risinājumi. Taču viena situācija ir tad, ja aiz sienas ir dzirdams neliels skaņu fons, un pavisam cita, ja var saprast katru teikto vārdu. Uzziniet, no kā izgatavotas sienas starp dzīvokļiem. Tagad daudzi izmanto šādu risinājumu: uzliek divas reģipša kārtas, telpu starp tām aizpilda ar keramzītu vai minerālvati. Es personīgi neesmu šāda risinājuma piekritējs. Ja precīzi neievēro ražošanas tehnoloģiju, reģipša sienu, griestu un grīdas šuves ar laiku var atvērties un caur mikroplaisām jūsu dzīvoklī iekļūs skaņas. Man vairāk patīk dzelzsbetona sienas vai sienas, kas ir saliktas no blīviem un bieziem blokiem.
Pievērsiet uzmanību dzīvokļa remonta kvalitātei. Tas ļauj spriest par apbūvētāja kompānijas atbildīgumu. Ja nav nekādu aizrādījumu par redzamiem defektiem, tad, visdrīzāk, nebūs arī slēptu defektu.
Un visbeidzot - papētiet nekustamo īpašumu interneta portālus un specializētos drukātos izdevumus. Ja ir daudz sekundārās pārdošanas sludinājumu - nevis no jaunā projekta apbūvētāja, bet iedzīvotājiem - , tad tā ir viela pārdomām. Labā projektā masveida tālākpārdošanas sludinājumiem nevajadzētu būt, ja mājoklis ir pirkts dzīvošanai un nevis spekulēšanai. Un nekautrējieties uzdot jautājumus. Noder taču jebkura informācija!
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2085
