Būvniecībā pavasaris vēl tālu
Būvniecībā pavasaris vēl tālu
Ingrīda Drazdovska
[email protected]
15.02.2010
Būvniecības nozares dati vēl neiezīmē pavasara tuvošanos un gaismu tuneļa galā. Glābiņš meklējams Eiropas fondu daudz intensīvākā apguvē un eksporta tirgos, komentējot jaunākos būvniecības statistikas datus, norāda Nordea banka.
Būvniecības un remontdarbu apjomu straujš samazinājums 2009. gada 4. ceturksnī skāra gandrīz visus segmentus. Pieaugums saglabājies tikai vienā segmentā – tiltu un tuneļu būvniecībā par 180,8%, kas gan veido tikai 12% no kopējiem būvniecības apjomiem, nespējot ietekmēt nozari kopumā, atgādina Nordea bankas vietējo korporatīvo klientu nodaļas vadītājs Jānis Zagorskis.
«Ļoti zemais iekšzemes pieprasījums no privātā sektora puses un ierobežotais valsts atbalsts, kas liegts arī caur privātās un publiskās partnerības projektiem, uzņemoties saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, ir būtiski samazinājis naudas masu, kas pieejama nozarē. Būvniecības sektors 2009. gada 12 mēnešos, faktiskajās cenās, spējis ģenerēt vien 1018,9 miljonu latu, salīdzinājumā ar 1768,5 miljoniem latu 2008. gadā. Starpība, kas ir teju 750 miljonus latu, ir nauda, kas 2009. gadā vairs nav ienākusi nozarē un kas ir atstājusi būtisku negatīvu ietekmi uz kopējo ekonomisko situāciju nozarē un pastarpināti arī valsts budžetu, nesaņemto nodokļu veidā,» viņš komentēja.
Ierobežota budžeta finansējuma apstākļos un pildot uzņemtās saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, valsts šobrīd nespēj sniegt nepieciešamo atbalstu nozarei tiešu investīciju formā. Tomēr valsts nedrīkst būt pasīva arī šobrīd – tai vajadzētu būt proaktīvai dažādu citu atbalsta formu meklējumos, uzskata bankas eksperts. Pirmkārt, pildot saistības esošo noslēgto līgumu ietvaros, otrkārt, darot visu iespējamo, lai Eiropas fondu apguve tiktu veikta daudz intensīvāk, investējot šo naudu infrastruktūras objektiem valsts un pašvaldību līmeņos.
Arī būvniekiem ir jābūt aktīviem dažādu valsts – privātais partneris, sadarbības meklējumos. Kā viens no neapgūtiem, bet svarīgiem virzieniem ir attīstīt energoefektivitātes projektus, sadarbojoties ar pašvaldībām un apsaimniekotājiem, kas vienlaicīgi kalpotu kā palīgs sociālā atbalsta jomā iedzīvotājiem, norāda J. Zagorskis.
Būvfirmām glābiņu nākas meklēt eksporta tirgos, specifisku nišu, kur radīt pievienoto vērtību, vai vienkārši «pārziemot», veicot būtisku restrukturizāciju un optimizāciju un cerot uz gaismas parādīšanos tuneļa galā, kas Eiropas mērogā jau redzama, viņš pauda.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2010/02/15/Buvnieciba_pavasaris_vel
