Dzīvokļu projekti

103. sērija

103. sērija

103.sērijas dzīvokļu plānojumi ir diezgan ērti un praktiski, tāpēc tos labprāt īrē un iegādājas.

104. sērija

104. sērija

104.sērijas dzīvokļiem ir funkcionāls, ērts plānojums - guļamistabām blakus atrodas sanitārie mezgli, savukārt, viesistabai blakus virtuve.

119. sērija

119. sērija

Savu popularitāti 119.sērija ir iemantojusi ar veiksmīgo plānojumu un plašajām telpām, kā arī iespēju veikt vērienīgu dzīvokļa pārbūvi, nebaidoties nojaukt starpsienas.

467. sērija

467. sērija

467.sērijas 9-stāvu lielpaneļu ēku ārsienas var būt dekorētas ar krāsainām flīzēm vai apmestas ar akmens šķembām. Salīdzinot ar 602.sēriju, šīm ēkām ir lodžijas nevis balkoni.

602. sērija

602. sērija

602.sērijas mājas ir deviņstāvu lielpaneļu ēkas (ir sastopamas arī 6-stāvu), kuru nesošās konstrukcijas veido keramzītbetona sienu paneļi un dzelzsbetona pārseguma plātnes.

Čehu projekts

Čehu projekts

Čehu projekta dzīvokļos visas istabas ir izolētas un neviens dzīvoklis nav sastopams ar caurstaigājamām istabām, ja nav veikta dzīvokļa pārbūve.

Franču projekts

Franču projekts

Franču projekta mājas tika būvētas no monolītā dzelzsbetona, kura ieveidnis tika pasūtīts Francijā un mājas tika būvētas pa stāviem, lejot ieveidņos betonu.

Hruščova laika projekts

Hruščova laika projekts

Dzīvokļi Hruščova laika projektā ir mazi, istabas pārsvarā caurstaigājamas, bet dažās ēkās ir sastopamas arī izolētas istabas. Sienu materiāls – silikātķieģelis senāk būvētām mājām, vēlāk paneļu bloki.

Mazģimeņu projekts

Mazģimeņu projekts

Galvenokārt mazģimeņu projekta mājas ir 5 un 9 stāvu augstas, bet ir arī sastopamas 12 stāvu mājas, kuras ir būvētas no ķieģeļiem.

Lietuviešu vecais projekts

Lietuviešu vecais projekts

Lietuviešu projekts ir piecstāvu ēka, kas tika būvēta no betona paneļiem ar ģipšbetona starpsienām. Vecajām lietuviešu projekta mājām ir balkoni.

Lietuviešu jaunais projekts

Lietuviešu jaunais projekts

Lietuviešu projekts ir piecstāvu ēka, kas tika būvēta no betona paneļiem ar ģipšbetona starpsienām. Jaunajām lietuviešu projekta mājām ir lodžijas.

Staļina laika

Staļina laika

Staļina laika mājas ir no 2 līdz 6 stāvus augstas, būvētas no ķieģeļiem, apmestas ar dekoratīvo apmetumu un krāsotas.

Koka mājas

Koka mājas

Koka mājā Rīgas centrā var būt lielisks birojs ar stiklotu dārza verandu un vietu, kur aiz mājas nolikt savu transportu.

Pirmskara ēkas

Pirmskara ēkas

Pirmskara ēkas ir būvētas laika posmā līdz 2. pasaules karam. To būvniecībā galvenokārt ir izmantoti sekojošo materiāli: dolomītakmens, laukakmeņi, māla ķieģeļi.

Brežņeva laika projekts

Brežņeva laika projekts

Brežņeva laika mājām atšķirībā no Hruščova ir raksturīgi lieli logi un augsti griesti.

Specprojekts

Specprojekts

Specprojekta ēkām raksturīgi dzīvokļi ar plašām un izolētām istabām, bieži vien virtuve ir apvienota ar viesistabu. Ēku sienu būvniecībā izmantoti ļoti dažādi materiāli – silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzībetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetona, u.c.

Vēsture

Daudzstāvu dzīvojamo rajonu saknes ir meklējamas gadsimta sākumā. 20. gados funkcionālisma iedibinātais princips par dzīvojamo un citu funkcionālo zonu savstarpēju nodalīšanu kļuva par pamatu 20. gadsimta otrās puses dzīvojamo rajonu izveidei daudzviet pasaulē, arī Rīgā. Tas nozīmēja, ka tika veidotas lielas apbūves teritorijas, kuru vienīgā funkcija bija dzīvošana. Telpu izsauļojamība atšķirībā no agrāk raksturīgās plastiskās fasāžu detalizācijas kļuva par galveno noteicēju arhitektoniskā tēla veidošanā. Tā rezultātā radās plaši stiklotais daudzstāvu kastveida apjoms.

50. gadu dominējošais masveida būvniecības tips bija piecstāvu silikātu ķieģeļu ēkas ar lēzeniem četrslīpju vai divslīpju jumtiem, bez balkoniem vai kādas citas fasāžu plastikas un ar ļoti kompaktu, pat saspiesti veidotu dzīvokļu plānojumu. Lielpaneļu dzīvojamo ēku būvniecība Rīgā sākās 60. gadu sākumā. Statistikas dati rāda, ka pilsēta kopš 60. gadiem piedzīvoja vēl nebijušu dzīvokļu būvniecības bumu, kas tomēr visu laiku atradās sacensības stāvoklī ar aizvien pieaugošo pilsētas iedzīvotāju skaitu. Lielpaneļu ēku dzīvojamie rajoni ir izveidoti lokā ap pilsētas vēsturisko centru abās Daugavas pusēs, lielākoties agrāk neapbūvētās teritorijās vai agrākajos maz stāvu apbūves rajonos. Tuvu pilsētas centram ir sastopamas ķieģeļu un jaukta tipa daudzstāvu ēkas, pašā centrā – pārsvarā arhitektoniski kvalitatīvas individuālu projektu ēkas.

Kā pirmā teritorija ar paneļēku apbūvi tika izveidots Āgenskalna priežu dzīvojamais rajons (1958-1962): viena daļa no rajona tika apbūvēta ar silikātu ķieģeļu ēkām, bet otra – ar tādas pašas formas un plānojuma struktūras lielpaneļu ēkām. Rajons bija paredzēts 25 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc tam sekoja Jugla 35 000 iedzīvotāju un Ķengarags, un jau 60 000 iedzīvotāju. 1965.-1975. gads ir intensīvākās apbūves periods, kad top Ķengarags, Imanta (60 000 iedz. katrā), Purvciems (65 000 iedz.), kā arī Bolderāja (15 000 iedz.). Seko Iļģuciems (37 000 iedz.) un Vecmīlgrāvis (39 000 iedz., gan mazliet vēlāk, 1968-1980). 1977.-1985. gadā tiek uzbūvēts Mežciema dzīvojamais rajons 20 000 iedzīvotāju, bet 80. gadi nāk ar pēdējo lielo lielpaneļu ēku būvniecības vilni: 1985. gadā top Pļavnieki 60 000 iedzīvotāju un Zolitūde 25 000 iedzīvotāju. 90. gadu sākumā tika veidots Ziepniekkalns 22 000 iedzīvotāju.

Plānojums un funkcionālā organizācija

Rajonu centrālajā daļā izvietoti tirdzniecības, sadzīves pakalpojumu un sabiedriska rakstura objekti. Katrā mikrorajonā ir izvietota vidējā mācību iestāde, kā arī bērnudārzi, kas visumā atbilst gadsimta pirmās puses funkcionālisma teorijām. Tajos praktiski nav sabiedrisku objektu un brīvā laika pavadīšanas vai izklaides objektu. Plašākā skatījumā šie dzīvojamie rajoni uzskatāmi par pilsētas guļam rajoniem.

Dzīvojamo rajonu saikni ar pilsētas centru un citām pilsētas daļām nodrošina pilsētas sabiedriskais transports: tramvajs, trolejbuss, autobuss un mikroautobuss. Sabiedriskā transporta satiksme pārsvarā ir efektīva, tomēr laikietilpīga: atsevišķas pilsētas daļas atrodas pat vairāk nekā stundas brauciena attālumā no centra un nemitīgi pieaugošais vieglo automobiļu skaits Rīgas ielās rada pamatīgus sastrēgumus, kas traucē sabiedriskā transporta kustību.

Viens no funkcionālisma pilsētbūvniecības pamatprincipiem bija pēc iespējas plašāka zaļās zonas izveide dzīvojamā rajonā ap augstām un atstatus izvietotām dzīvojamām ēkām. Rīgā šis princips daudzējādā ziņā ir sasniedzis savu pretstatu: dzīvojamās ēkās pārsvarā iekļauj plaši un kaili zālāji starp asfaltētiem taisnleņķa celiņiem un piebraucamiem ceļiem. Šodien uz zaļās zonas rēķina mikrorajonos spontāni veidojas automašīnu stāvvietas – gan bezmaksas, gan maksas. Mašīnas ir izvietotas gar visu piebraucamo ceļu malām. Ļoti kritiskā tehniskā stāvoklī atrodas vairums ielu un piebraucamo ceļu, apgrūtinot jau esošās infrastruktūras funkcionēšanu un papildus pazeminot dzīves kvalitāti daudzstāvu dzīvojamos rajonos.

60. gadu sakuma bija populārs dzīvojamo rajonu brīvā plānojuma princips. Tas nozīmēja, ka ēkas tika izvietotas neatkarīgi no ielu tikla un saskaņā ar meridionālo orientāciju, lai nodrošinātu maksimālu telpu izsauļošanu. Saskaņā ar šiem principiem veidota Āgenskalna priežu, ka arī Lielās Juglas dzīvojamā rajona daudzstāvu apbūve. Vēlākos dzīvojamos rajonos par vienu no noteicošajiem principiem kļuva organizācija ap daļēji noslēgtiem iekšējiem pagalmiem, novietojot ēkas savstarpēji gan taisnā, gan platā leņķī, piemēram, Ķengaraga un Imantas dzīvojamā rajonā. Ēkas novietotas dažādos rakursos, kas mazliet mazina vides tēla monotonitāti. Purvciema dzīvojamā rajona plānojumā izmantots ēku izvietojums, veidojot pilna vai nepilna sešstūra struktūras. Daudz plastiskākas un daudzveidīgākas plānojuma struktūras parādās Mežciemā un Pļavnieku rajonā.

Apbūves raksturojums

Ēkas ir veidotas kastveida formās, tās atšķiras pēc augstuma, garuma (saskaņā ar sekciju skaitu), toņa - baltas vai gaiši pelēkas, to plastiku bagātina uz āru izvirzīti balkoni vai uz iekšu ievirzītas lodžijas. Parasti viena rajona apbūvei izmantoti 2-3 tipveida projekti, kuri savstarpēji atšķiras ar stāvu skaitu un elementu detalizāciju, kā arī dzīvokļu plānojuma niansēm. Dominējošais ēku augstums 60.-70. gadu rajonos ir 5 stāvi, tas ir maksimālais stāvu skaits ēkā, lai saskaņā ar toreizējajiem būvnoteikumiem tajā nebūtu nepieciešama lifta izveide. Augstākas ēkas, 9 vai 12 stāvi, vietumis parādās kā pilsētbūvnieciski akcenti. 80. gadu sakumā dzīvojamos rajonos deviņ stāvu ēkas kļūst par apbūves dominanti (tobrīd atzītas par visekonomiskākajām to ēku grupā, kur nepieciešama lifta izveide), 80. gadu nogalē 10 un 12 stāvu ēkas.

Kā pirmā Rīgā parādījās 464. sērija , pazīstama arī kā Lietuviešu projekts, (plaši izmantota Ķengaraga un Imantas dzīvojamo rajonu apbūvē). Ēkām ir 5 stāvi, tas veidotas no pelēkiem betona paneļiem, kuros izveidotas logu ailes. Fasādes plaknes detalizāciju papildina vizuāli trausli balkoni dienvidu pusē, bet vēlākos risinājumos - lodžijas. 464. sērijas (Lietuviešu projekta) apbūves rajonu raksturīga iezīme ir kupli, tomēr visai nekopti zaļumi - krūmi, koki, uz fasādēm vīnstīgas, kas izveidojušies apbūves 30 gadu pastāvēšanas laikā.

Kā nākamā Rīgas apbūvē ienāca 467. sērija - 9 stāvu gaiši pelēkas lielpaneļu ēkas, kuras plaši sastopamas Ķengaragā, Purvciemā un citur. Fasāžu kompozīciju nosaka vertikālas lodžiju joslas, kuras šodien aktīvi tiek aizstiklotas. Blāvas krāsas parādes kāpņu telpu ārsienu krāsojumā, gaišāki toņi - lodžiju margās. Nelielas variācijas parādās kāpņu telpu logu izveidē, kur parādās kāpnēm sekojošs pakāpj veida ritms. Uz jumtiem izbūvētas veļas žāvēšanas nojumes, kas agrāk bagātināja siluetu, taču šodien paredzētajai funkcijai netiek izmantotas un ar savu aklo karkasu rada pamestības sajūtu.

Imantas, kā arī Purvciema dzīvojamo rajonu telpisko raksturu un tēlu pārsvarā nosaka 602. sērijas dzīvojamo ēku apbūve. Tas ir 9 stāvu baltas kastes, kuru gaišo krāsu nosaka ar sīku baltu flīzējumu apdarinātie paneļi. Balkoni parasti atrodas ārpus fasādes plaknes. Pagalmos dominē lieli zālāju klajumi bez noteiktas funkcijas, nekārtīgs un nekopts apzaļumojums, ko veido krūmi un nīkulīgi kociņi.

Uz vietas Latvijā izstrādāts projekts ir 119. sērija, kura plaši sastopama Purvciemā, Ziepniekkalnā, Zolitūdē, Pļavniekos. Apbūvei ir 9 stāvi (dažkārt 6 un 10 stāvi), ārējo paneļu apdarei vietām izmantotas glazētas flīzes. Ēkas ir neregulāri savērstas cita pret citu un saistītas savā starpā, veidojot ēku grupas, kuras grūti orientēties. Apjomos ir saglabāta paralēlskaldņa forma, bet fasāžu ritmu veido vertikālas lodžiju joslas.

Pamazām Rīgu sasniedz jaunu formu vēsmas un postmodernisma idejās balstīti detalizācijas meklējumi. 602. (uzlabota) sērija, kura visplašāk sastopama Pļavniekos, ka arī Dreiliņos, zināmā mēra ir šīs ievirzes rezultāts. Ēkām ir 9 stāvi, saglabāta kastveida forma ar lodžiju ierāvumiem, taču jaunas ir krāsu kombinācijas un kompozīcijas fasādēs. Krāsojumā izmantota vienota krasu gamma katras ēku grupas ietvaros, dažādība parādās krāsu laukumu dalījumos, saglabāta ģeometriska kompozīcija. Augstākās ēkas - 16 stāvi (vēlāk arī 12) - ir 104. sērijas mājas. Rīgas apstākļos tās var dēvēt par punktveida ēkām. Ēku salīdzinoši mazā izplatība pilsētā ļauj uztvert tās kā diezgan veiksmīgus vidi dažādojošus elementus. Krāsojuma kombināciju pārsvarā veido pelēkais betons un brūnie balkoni, taču vietām sastopamas ari citas kombinācijas. Arī šo ēku plašās lodžijas šodien pārsvarā ir aizstiklotas.

Rīgas paneļēku dzīvokļiem ir raksturīga šaurība un neapmierinošas funkcionālās saiknes starp telpām, kā arī ne pārāk plašs telpu klāsts. Šauri priekšnami un minimālu gabarītu sanitārie mezgli, virtuves, kurās nav iespējams apsēsties un paēst, šauras un garas istabas, kuras nevar variet mēbeļu izvietojumu, - ir galvenie dzīvokļu plānojuma trūkumi. Atsevišķu sēriju ēkām balkoni ir tikai dažiem dzīvokļiem, pie kam tie, protams, ir mazāk privātās telpas nekā lodžijās, kurās ir no trim pusēm noslēgta telpa. Negatīva iezīme ir arī telpu zemie griesti. Ērtāk veidoti ir vēlākie, tepat Rīgā izstrādātie vai no Lietuvas un ārzemēm aizgūtie projekti (pārsvarā nelielu paneļu apbūve), taču arī tajos bieži sastopama nevēlama saspiestība kopā ar nevajadzīgu telpisku izšķērdību.

Nomācoša ir ēku augstuma vienveidība, lielie tukšie laukumi starp tām un vispārējā vides ne sakoptība gan no tehniskā viedokļa, gan klimatiskajiem apstākļiem neatbilstoši un sliktā stāvoklī ir ēku plakanie jumti: to tecēšana pakļauj nopietnam riskam visu ēku. Neapmierinošs ir fasāžu starp paneļu šuvju aizpildījums, kurš ir nepilnīgs un irst atmosfēras ietekmes rezultātā, līdz ar to pakļaujot atmosfēras iedarbībai konstrukciju savienojumus, kas samazina stingrību un konstrukcijas drošību, sevišķi paneļu metāla elementu savienojuma vietās. Neapmierinoša ir arī ēku ārsienu siltumnoturība. Lielpaneļu ēkām ir raksturīgi izteikti siltuma zudumi caur paneļu salaiduma šuvēm un pašiem paneļiem, tomēr vislielākie siltuma zudumi notiek caur ēku logiem (kuros ir tikai divi stikli). Arī ēku inženiertehniskie tīkli ir nolietoti.

Informācijas sagatavošanai izmantotā literatūra: www.lv.wikipedia.org, raksts „Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā”

Datu publicēšana bez atsauces uz avotu un SIA „City Real Estate” rakstiskas piekrišanas aizliegta!

Meklēšana

Piedāvājiet savu īpašumu

Piedāvājiet īpašumu

Izveidojiet savu pieprasījumu

Izveidojiet pieprasījumu

Saņemiet piedāvājumus e-pastā

Pieteikties
City Real Estate iesaka
Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Republikas laukums, 3. stāvs, 2 istabas, 60.00m2
650.00 EUR 10.83 EUR / m2

Pārdod zemi Rīgas rajonā, Ķekavas pagastā

Pārdod zemi Rīgas rajonā, Ķekavas pagastā
Vači, 98800m2
999000.00 EUR 10.11 EUR / m2

Izīrē īstermiņā dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē īstermiņā dzīvokli Rīgā, Centrā
Krišjāņa Barona iela, 5. stāvs, 1 istabas, 30.00m2
35.00 EUR 1.17 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Brīvības iela, 3. stāvs, 2 istabas, 45.00m2
290.00 EUR 6.44 EUR / m2

Iznomā komerctelpas Rīgā, Centrā

Iznomā komerctelpas Rīgā, Centrā
Aleksandra Čaka iela, 1. stāvs, 3 istabas, 110.00m2
550.00 EUR 5 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Jūrmalā, Dubultos

Izīrē dzīvokli Jūrmalā, Dubultos
Blaumaņa iela, 1. stāvs, 2 istabas, 42.00m2
750.00 EUR 17.86 EUR / m2

Pārdod māju Jūrmalā, Slokā

Pārdod māju Jūrmalā, Slokā
Pļaviņu iela, 2 stāvi, 6 istabas, 200.00m2
95000.00 EUR 475 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Vecrīgā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Vecrīgā
Kalēju iela, 2. stāvs, 3 istabas, 117.00m2
800.00 EUR 6.84 EUR / m2

Pārdod dzīvokli Rīgā, Juglā

Pārdod dzīvokli Rīgā, Juglā
Murjāņu iela, 1. stāvs, 2 istabas, 79.00m2
110600.00 EUR 1400 EUR / m2

Pārdod dzīvokli Rīgā, Centrā

Pārdod dzīvokli Rīgā, Centrā
Krišjāņa Valdemāra iela, 6. stāvs, 5 istabas, 120.00m2
208000.00 EUR 1733.33 EUR / m2

Apskatīt visu piedāvājumu