Slavenu cilvēku spārnotie teicieni
Leģendārais britu premjers Vinstons Čerčils, vienmēr aicinot taupīgi rīkoties ar naudu, darīja to visai oriģināli. Viņš mēdza teikt: - Krāt naudu ir noderīgi, it sevišķi, ja jūsu vietā to ir izdarījuši jūsu vecāki.
Naudaskārība
Sengrieķu vēsturnieka Plūtarha pierakstītā leģenda vēsta, ka asīriešu valdniece Semiramida esot pavēlējusi izkalt uz viņai paredzētajām kapenēm uzrakstu: „Ja kādam valdniekam vajadzēs naudu, lai izposta šīs kapenes un paņem, cik viņam vajag.”
Un, lūk! Kādu dienu Persijas valdnieks Dārijs esot licis izpostīt kapenes. Taču viņu gaidīja liela vilšanās, jo naudas kapenēs nav bijis. Toties valdnieka skatam atklājās cits uzraksts: „Tu esi slikts cilvēks un arī naudaskārīgs, jo citādi tu neaiztiktu mirušo kapenes.”
Divi skaidrojumi par darbu
Cik cilvēku, tik viedokļu, turklāt šie viedokļi ir spilgti un krāšņi. Lūk, kā par darbu izteicies dižais franču filozofs un prozaiķis Voltērs.
- Darbs, – viņš teica, – atsvabina mūs no trim lieliem ļaunumiem: garlaicības, netikuma un trūkuma.
Krietni ironiskāk uz šo jautājumu ir palūkojies angļu rakstnieks un dramaturgs Bernards Šovs:
- Pasauli veido dīkdieņi, kas vēlas tikt pie naudas nestrādājot, un pamuļķi, kas ir gatavi strādāt, tā arī nekļūstot bagāti.
Labi aizmirsts vecais
„Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.” Šis izteikums pieder Francijas karalienes Marijas Antuanetes modistei Rozai Bertenai. Šo domu viņa pateica pēc tam, kad kādā pieņemšanā karaliene bija atstājusi lielisku iespaidu uz pavalstniekiem. Kleitu, kuru karaliene bija uzvilkusi, lai dotos uz pieņemšanu, modiste bija radījusi, pārveidojot kādu no karalienes vecajām kleitām.
Paaugstinājums mocekļa kārtā
Anglijas karaļa Heinriha VIII sieva tika sodīta 29 gadu vecumā uz nepatiesa apvainojuma pamata. Taču karaliene ļoti mierīgi uztvēra paredzēto sodīšanu. Pirms soda izpildīšanas viņa paziņoja:
- Karalis pret mani ir bijis ļoti labs. Viņš mani pārvērta no vienkāršas meitenes par favorīti. Pēc tam viņš mani padarīja par karalieni. Tagad viņš ir nodomājis mani paaugstināt un ieceļ mocekles kārtā.
Galvenais, lai klausītu
Lielbritānijas premjerministre Margareta Tečere bija slavena ar savu dzelžaino vadības stilu. Viņa pati savu attieksmi pret valdības locekļiem raksturoja šādi:
- Es nenosodu savus ministrus par to, ka viņi pārāk daudz runā, bet tikai ar nosacījumu, ka viņi dara to, ko es viņiem saku.
Līdzīga doma ir ietverta kādā citā viņas domugraudā: „Es esmu ļoti pacietīga, bet tikai tad, ja galu gala viss notiek pēc mana prāta.”
Tādi nu esam
Jebkuras valsts iedzīvotāju neapmierinātībā ar savu varu nav nekā dīvaina. Tā tas ir bijis arī pirms simt, divsimt un trīssimt gadiem. To apstiprina XVIII gadsimta britu politiskā darbinieka Edmunda Bērka domugrauds: „Sūdzēties par savu laikmetu, paust nelabvēlību pie varas esošajiem, apraudāt pagātni un saistīt visnepiepildāmākās cerības ar nākotni – vai mēs visi neesam tādi, kas to dara?”
Šanela – viena
Slavenā franču modes likumu noteicēja Koko Šanela savulaik iekaroja Vestminsteres hercoga sirdi un saņēma piedāvājumu kļūt par viņa sievu. Tomēr Šanela atteica. Vēlāk viņa savu lēmumu skaidroja šādi:
- Vestminsteres hercogieņu var būt vairākas, bet Šanela – tikai viena.
Interesanti ir arī Koko spriedumi par mīlestību, kad viņai bija jau septītais gadu desmits:
- Mīlestība? Kā mīlestība? Veča? Kādas šausmas! Jaunekļa? Kāds kauns!
Neienāca prātā saskaitīt
Reiz PSRS kultūras ministre sarunā ar angļu diriģentu Tomasu Bičemu, cenšoties parādīt savu valsti labākā gaismā, paziņoja:
- Mūs (t.i., PSRS) apsūdz antisemītismā, lai gan 30 procenti no mūsu simfonisko orķestru mūziķiem ir ebreji. Un cik ebreju ir jūsu orķestrī?
- Nezinu. Man līdz šim kaut kā nebija ienācis prātā to saskaitīt, – atbildēja Tomas Bičems.
Vienkārši zog
Slavenais krievu vēsturnieks un rakstnieks Nikolajs Karamzins XVII un XIX gadsimta mijā rakstīja:
- Ja ar vienu vārdu būtu jāatbild uz jautājumu, kas notiek Krievijā, tad vajadzētu teikt – zog!
Biežāk un skaļāk nekā citi
ASV 26. prezidents Teodors Rūzvelts ir ieteicis, kā organizēt priekšvēlēšanu cīņu:
- Vislielākos panākumus gūst tas politiķis, kurš biežāk un skaļāk nekā citi saka to, ko domā visi.
Lai nebūtu pretenziju
Britu ekonomists un modernās ekonomikas teorijas pamatlicējs Džons Keisijs reiz ir teicis:
- Diemžēl „vesels” baņķieris ir nevis tas, kurš paredz briesmas un izvairās no tām, bet gan tas, kurš iet uz grunti kopā ar saviem klientiem, lai nevienam nebūtu pret viņu nekādu pretenziju.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2202
