Pasaules brīnišķīgākās arēnas
Pasaules brīnišķīgākās arēnas
30.03.2009
Reitingi un topi arhitektūrā un celtniecībā mēdz būt dažādi. Visi ir dzirdējuši par septiņiem pasaules brīnumiem, bet, izrādās, ir arī septiņi laikmetīgās arhitektūras brīnumi… Britu daudzprofilu finanšu kompānija „Barclays”, izmantojot balsošanu internetā, ir noteikusi septiņus pasaules sporta brīnumus.
Par vislabāko un oriģinālāko sporta objektu pasaulē tika atzīta… Pirmās Formulas sacīkšu trase, par kuru ik gadu pārvēršas Monako ielas. Un, tātad…
1. Pirmās formulas sacīkšu trase (Monako). Par Monako sacīkšu trasi, kur maijā sacīkstes notiks jau sešdesmit septīto reizi, nobalsoja 18% aptaujas dalībnieku. Pirmās formulas sacensības Monako notiek kopš 1950. gada. Šīs „sporta būves” unikālums slēpjas apstāklī, ka tās ir, ja tā var teikt, pagaidu būves. „Monaco Grand Prix” – tas ir ātrumsacīkšu aplis, kas vijas pa parastām un tāpēc šaurām un līkumainām pilsētas ielām. Apļa garums ir mazliet mazāks par 3,4 km. Sacensību laikā F1 bolīdi veic 78 apļus, nobraucot mazliet vairāk par 263 kilometriem.
Skatītāji Monako Grand Prix uzskata par vienām no visaizraujošākajām autosacīkstēm pasaulē tā iemesla dēļ, ka rēcošās mašīnas drāžas garām burtiski dažu metru attālumā no skatītājiem. Viesu un dalībnieku uzņemšanai Monako sāk gatavoties jau sešas nedēļas pirms sacensību sākuma. Tiek uzstādītas saliekamās tribīnes, garāžu boksi, papildus drošības nožogojumi ielu bīstamajos posmos… Izbaudīt sacīkšu gaisotni un sevi parādīt Monako ierodas pasaules elite. „Lielās cilpas” sacīkšu dienās Monako ostās, kas tāpat nevar sūdzēties par jahtu trūkumu, pārvēršas par pasaulē lielāko miljardieru, finanšu dūžu, arābu šeihu un naftas karaļu dārgo jūras „rotaļlietu” izstādi. 2009. gadā lētākās skatītāju biļetes uz galvenajām sacīkstēm tiks piedāvātas par 220 ASV dolāriem, bet visdārgākās – par 1123 dolāriem.
2. Stadions „Nou Camp” (Spānija).
Par otro pasaules sporta brīnumu tika atzīta futbola kluba „Barcelona” mājvieta – stadions „Nou Camp” (15% balsu). Šeit jāatzīmē, ka stadiona pareizais nosaukums ir „Camp Nou”, kas tulkojumā no kataloņu valodas nozīmē „Jaunā Zeme”. Taču visā pasaulē un arī pašā Spānijā ir iegājusies cita vārdu secība. „No Camp” ar 98 772 skatītāju vietām ir Eiropas lielākais stadions. Tiesa, agrāk tas bija vēl lielāks – gatavojoties 1982. gada Pasaules čempionātam futbolā, stadions tika paplašināts un varēja uzņemt 120 000 līdzjutēju. Tomēr 1998. gadā, kad UEFA pieņēma jaunus stingrus noteikumus, stadionā palika tikai sēdvietas.
1953. gadā sāktā „Nou Camp” celtniecība tika pabeigta 1957. gadā. Projekta autori ir spāņu arhitekti Joseps Soteras Mauri, Lorenco Garsia Barbons un Francesks Mitjans-Miro. Stadionā ir trīs skatītāju balkoni. Visaugstākais būves punkts atrodas 48 metru augstumā virs zemes. Tiesa, jau tuvākajā laikā šis un daudzi citi „Nou Camp” tehniskie raksturlielumi var mainīties, jo šogad sāksies stadiona rekonstrukcija, kas ilgs līdz 2012. gadam.
Rekonstrukcijas projekta autors ir slavenā Anglijas arhitektu kompānija „Foster and Partners”. Pēc darbu pabeigšanas stadions varēs uzņemt līdz 106 000 skatītāju. Tam tiks uzstādīts arī izbīdāms jums, kas pasargās skatītājus no nokrišņiem (pašreiz no lietus ir pasargāta tikai viena tribīņu puse). Rekonstrukcijas tāmes vērtība ir 250 miljoni eiro.
3. Stadions „Putna ligzda” (Ķīna).
Godpilnā trešā vieta, par to atdoti 14% balsu, ir ķīniešu un šveiciešu kopējais inženierzinātņu un būvniecības domas šedevrs – Pekinas Olimpiskais stadions „Putna ligzda”. Šādu nosaukumu 2008. gada Olimpisko spēļu galvenā arēna ieguva savu neparasto nesošo konstrukciju izskata dēļ. Tribīnes ir piestiprinātas tieši pie karkasa. Pateicoties šādai neparastai konstrukcijai, visai telpai stadiona iekšienē tiek nodrošināta lieliska dabiskā ventilācija. „Putnu ligzdas” ārējā veidola autori ir arhitekti Pjers Mirons un Žaks Hercogs.
Pekinas Olimpiskā stadiona tehniskie raksturlielumi ir šādi: platība – 258 000 m2, maksimālais augstums – 69,2 m, ietilpība – 91 000 skatītāju. Oficiāli paziņotā celtniecības tāmes vērtība ir 423 miljoni ASV dolāru. Stadiona uzturēšanai ik gadu paredzēts tērēt vairāk nekā astoņus miljonus ASV dolāru. Šos līdzekļus mēģina kompensēt, rīkojot ekskursijas pa stadionu. Ekskursijas biļete maksā 50 juaņus jeb 7,35 dolārus. Bez tam, stadiona pārvaldnieks – kompānija „CITIC Group” ir nodomājusi tuvāko 3-5 gadu laikā pārvērst „Putna ligzdu” par tirdzniecības un izklaides centru.
4. Stadions „Santiago Bernabeu” (Spānija).
Madrides futbola kluba „Real” mājvieta – stadions „Santiago Bernabeu” ir pa prātam 5% balsojušo. 1947. gadā atklātais stadions atrodas pašā Spānijas galvaspilsētas sirdī – prestižajā Katelianas ielā. 1955. gadā stadions tika nosaukts par godu Madrides „Real” prezidentam Santjago Bernabeu. Šajos gados stadions ir piedzīvojis četras rekonstrukcijas. Slavenie stūru torņi, kas ir kļuvuši par celtnes veidola neatņemamu sastāvdaļu, tika uzcelti 1990. gadā. Madrides „Real” mājvietas rekonstrukcijas pēdējais etaps, kas tika pabeigts 2005. gadā, izmaksāja 90 miljonus eiro. Tagad arēnu apjož četras tribīnes ar pieciem balkoniem. Visas skatītāju vietas no laika kaprīzēm aizsargā jumti. Stadionā ir izveidota unikāla apsildes sistēma, kas ļauj aukstā laikā paaugstināt ne tikai zāles seguma, bet arī apkārtējās vides temperatūru. „Santiago Bernabeu” ir iekļauts pieczvaigžņu stadionu kohortā. Stadiona ietilpība ir mainījusies daudzkārt. Maksimālais skaits – 120 000 skatītāju tika fiksēts pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Mūsdienās „Santiago Bernabeu” var uzņemt 80 354 skatītājus.
5. Stadions „San-Siro” (Itālija).
Milānas stadions (4% balsu) ir unikāls jau ar to vien, ka tas ir veselu divu Itālijas un pasaules futbola grandu – klubu „Milano” un „Internazionale Milano” mājvieta. To šeit sauc ne citādi kā tikai par futbola „alla Scala”. Stadiona vēsture sākas 1925. gadā un tas ir nosaukts par godu kādai mazai tur pat netālu esošai baznīciņai. Sākotnēji stadionu veidoja četras savstarpēji nesaistītas tribīnes, kas varēja uzņemt 35 000 līdzjutēju, Taču jau 1955. gadā tribīņu ietilpība tika palielināta līdz 55 000 skatītāju vietām. Tad pat kārtējās rekonstrukcijas gaitā stadions ieguva tribīņu balkonu, bet pašreizējo veidolu San-Siro ieguva pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, kad to gatavoja 1990. gada Pasaules futbola čempionātam. Rekonstrukcija izmaksāja 60 miljonus ASV dolāru. Tika piebūvēts vēl viens balkons skatītājiem, kas tika novietots uz vienpadsmit masīviem dzelzsbetona torņiem, kuru iekšienē iebūvētas skatītāju vajadzībām domātas vītņu kāpnes. Torņu augstums ir 51 metrs. Četri stūros novietotie torņi balsta unikālu stadiona jumta sistēmu. Stadionā ir uzstādīti 256 starmeši. Pēc pārbūves stadionā ir tikai sēdvietas un šodien tas var uzņemt pēc vienām ziņām 85 700 līdzjutēju, bet pēc citām – 82 955.
„San-Siro” apmeklētības rekords, starp citu, tika uzstādīts 1952. gadā, kad Itālijas un Brazīlijas komandu futbola maču (mājinieki toreiz uzvarēja ar 3:0) noskatījās 125 000 skatītāju.
6. Stadions „Marakana” (Brazīlija).
Brazīlijas „Marakana”, kas reiz bija pasaulē lielākais futbola stadions, tagad spēj uzņemt 92 000 skatītāju (4. lielākais pasaulē), taču tāpēc tas nav mazāk leģendārs. Stadions tika uzcelts, gatavojoties 1950. gada Pasaules čempionātam futbolā, kuru uzņēma Brazīlija. „Marakana” ir veidots milzīga, gandrīz pilnīgi apaļa kausa veidā. Projekta autori ir arhitekti Miguels Feldmans, Valdirs Ramos, Rafaels Galvao, Oskars Valdetaro, Orlando Azevedo, Antonio Dias Karneiro un Pedro Paulo Bernardes Basto. Tieši „Marakana” notika dramatiskā Pasaules čempionāta fināla spēle, kurā laukuma saimnieki pamanījās zaudēt Urugvajas izlasei ar rezultātu 1:2. Šo spēli klātienē vēroja 200 000 skatītāju. Un tie ir tikai oficiālie skaitļi. Tiek uzskatīts, ka tribīnēs bija arī ne mazums bezbiļetnieku.
„Marakana” veido divas balkonu kārtas. Stadions nav augsts – 24 metri. Stadiona konstrukciju balsta 60 burta „Y” formā veidoti balsti. Jumta nadziņš ir nostiprināts ar konsolēm. Laukumu no tribīnēm atdala… ar ūdeni pildīts aizsarggrāvis, kas, acīm redzot, ierīkots, lai atturētu īpaši kareivīgus līdzjutējus. Esot Brazīlijā, apmeklēt „Marakana” par savu pienākumu uzskata pasaules vadošie politiķi un reliģiskie darbinieki.
7. Stadions „Melbourne Cricket Ground” (Austrālija).
Neraugoties uz to, ka stadiona nosaukumā minēts krikets, to izmanto arī regbija un austrāliešu un Eiropas futbola sacensībām. „Melbourne Cricket Ground” ar pilnām tiesībām var saukties par vienu no pasaules vecākajām sporta arēnām – tās vēsture sākas 1853. gadā. Stadions bija 1956. gada Vasaras Olimpisko spēļu galvenais stadions. Šodien trīs līmeņu skatītāju tribīnēm apjoztā arēnā spēj uzņemt 100 000 skatītājus. 1970. gadā „Melbourne Cricket Ground” uzstādīja savu apmeklētības rekordu, uzņemot tribīnēs 120 000 skatītāju. Stadionam rekonstrukcija pēdējo reizi tika veikta 1992. gadā un tā izmaksāja 150 miljonus dolāru.
„Melbourn Cricket Ground”, starp citu, figurē arī Ginesa rekordu grāmatā, kā stadions ar pasaulē visaugstākajiem apgaismes sistēmas mastiem. To augstums ir 75 metri, kas atbilst 24 stāvu mājas augstumam. To papildina vēl desmit metrus augsta konstrukcija, kurā ir uzstādīti prožektori.
Informācijas avots:
http://www.varianti.lv
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/780
