Pasaules banka brīdina par cilvēcisko katastrofu
Inga Paparde, no Vašingtonas
28.04.2009
Pasaules banka (PB) un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) pavasara sesijas noslēgumā pievērsušies cilvēciskajām vērtībām un secinājuši, ka globālā ekonomiskā krīze izvēršas "cilvēciskā katastrofā".
Tāpēc PB aicina dalībvalstis paātrināt solītās palīdzības sniegšanu un dot vairāk neaizsargātām valstīm. Rādot labu piemēru, PB paātrināti piešķirs cūku gripas plosītajai Meksikai vairāk nekā 200 miljonus ASV dolāru, lai palīdzētu cīniņā pret jauno slimību.
"Laikā, kad Meksika dara visu, lai ārstētu saslimušos cilvēkus, kā arī ierobežotu vīrusa izplatību, mēs esam nolēmuši sniegt ārkārtas palīdzību naudas izteiksmē – divus miljonus ASV dolāru, lai nodrošinātu visu nepieciešamo cīņā pret cūku gripu,\" Vašingtonā sacīja PB prezidents Roberts Zeliks, "svarīgi, lai Meksikai nevajadzētu tagad domāt, kur ņemt papildu naudu, kādos izdevumos to norakstīt."
SVF un PB pavasara sesija norisinājās Vašingtonā aizvadītās nedēļas nogalē. "Pasaules ekonomika ir dramatiski pasliktinājusies. Vissmagāk sekas jūtamas tieši jaunattīstības valstīs, kur finanšu un ekonomiskā krīze izvēršas cilvēciskā katastrofā," teikts PB un SVF kopīgajā paziņojumā. Pēc PB vadītāja R. Zelika sacītā, globālā lejupslīde ir iedzinusi galējā nabadzībā vairāk nekā 50 miljonu cilvēku, tāpēc šīm starptautiskajām organizācijām ir jāmīkstina krīzes ietekme uz jaunattīstības valstīm un jāatvieglo to iesaistīšanās globālajā atgūšanās procesā. PB uzsver, ka valstīm jāpilda palīdzības solījumi, arī tie, ko deva G20 šā mēneša sākumā notikušajā Londonas samitā. Tieši jautājums par to, kā palīdzēt valstīm pārvarēt smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu lielās depresijas, bija galvenais, par ko runāja PB Rīcības komiteja. Tās paziņojumā sacīts, ka "mēs mudinājām visus donorus paātrināt saistību izpildi un palielināt palīdzību, arī apsvērt iespēju pārsniegt uzņemtās saistības. Proti, galvenais jautājums – kur ņemt naudu šai palīdzībai.
SVF direktors Dominiks Štrauss-Kāns pastāstīja, ka SVF Finanšu komiteja izskatījusi arī iespēju pārdot SVF obligācijas dalībvalstīm, lai iegūtu papildu līdzekļus. Fonda noteikumi atļauj šādu rīcību, taču tā vēl nekad nav tikusi izmantota. Obligāciju pārdošana ir saistīta ar jautājumu par SVF kvotām un akceptēta, taču vēl nav īstenotas reformas, kas dotu jaunattīstības valstīm lielākas balsstiesības institūcijā, kurā pēc tradīcijas dominē ASV un citas attīstītās valstis. SVF apstiprināja fonda kreditēšanas resursu ievērojamu palielināšanu. Arī ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners paziņojis, ka Vašingtona ir gatava izpildīt solījumu līdz nākamajam gadam divkāršot palīdzību Āfrikas valstīm dienvidos no Sahāras tuksneša un palielināt cita veida palīdzību. Tomēr vairāk par tiem solījumiem, kurus pasaules attīstītās valstis apliecināja G20 samitā Londonā, PB un SVF nav doti.
SVF paziņojumā arī teikts, ka tas apņemas sniegt palīdzību finanšu sektoram Austrumeiropas valstīs. Uzstājoties Vašingtonas Nacionālajā preses klubā, finanšu ministrs Einars Repše uzsvēra, ka Latvijai pašlaik nav problēmu izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai pievienotos eiro zonai, izņemot vienu kritēriju – fiskālo. "Ko valdība plāno darīt? Mēs noteiksim 7% budžeta deficītu šogad – augsts, bet adekvāts šodienas situācijai. Tas nav viegli, bet mēs to izdarīsim. Nākamgad budžeta deficīts plānots 3%, kā arī veiksim strukturālas reformas," sacīja E. Repše. Viņš norādīja, ka šis plāns ir darīts zināms SVF, un bija visai pārliecinošs savā uzskatā, ka Latvija ir saprasta.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/21506-pasaules-banka-bridina-par-cilvecisko-katastrofu.htm
