Nerezidenti, kuri pērk īpašumus Latvijā, ir vecumā no 45 gadiem
Ieva Mārtiņa, [email protected], 2012. gada 17. oktobris
No Krievijas un NVS valstīm īpašumus Latvijā pērk iedzīvotāji vecumā no 45 gadiem un kuriem ir būtiski, ka te runā krievu valodā. Jaunāki, kuri labi pārzina angļu valodu, iepērkas Londonā.
Ta DB atzina ABLV bankas valdes loceklis Māris Kannenieks. ABLV Banka, pateicoties nerezidentu noguldījumiem, kļuvusi par lielāko banku pēc noguldījumu apjoma, tie pārsniedz 80% kopējos bankas noguldījumos. Pēc M. Kannenieka atzītā, daļa nerezidentu, kuri pērk un tādējādi veicina nekustamā īpašuma tirgu Latvija, to dara uzturēšanās atļauju dēļ. Tiesa, tostarp daudzi Krievijas un NVS valstu iedzīvotāji iegādātajos īpašumos arī dzīvo, piemēram, vasaras laikā. Pieprasīti pamatā ir īpašumi Jūrmalā.
Vēl daļa nerezidentu īpašumus pērk, to izmantojot kā vienu no ilgtermiņa ieguldījumiem savas turības pasargāšanai no inflācijas. Par to liecina tas, ka nerezidentiem bieži vien īpašumu iegādei nav nepieciešams bankas aizdevums, un tie īpašumus pērk par savu naudu. Arī banka piedāvā iespēju nevis vienkārši turēt naudu bankas kontā, par ko banka pat nemaksā procentus, bet veikt ieguldījumus.
«Inflācija nākotnē būs neizbēgama,» domā M. Kannenieks, vienlaikus norādot, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas nākotnē neaugs kā pirms krīzes, pieaugums cenām normāliem projektiem labās vietās varētu būt 5 – 7% gadā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/bankas/nerezidenti-kuri-perk-ipasumus-latvija-ir-vecuma-no-45-gadiem-380715
