Mūrniece: Imigrācijas likuma izmaiņas nav sniegušas cerēto ekonomisko labumu
Mūrniece: Imigrācijas likuma izmaiņas nav sniegušas cerēto ekonomisko labumu
30.08.2010
Imigrācijas likuma izmaiņas nav sniegušas cerēto ekonomisko labumu, jo kopš grozījumu stāšanās spēkā 1.jūlijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi astoņus uzturēšanās atļauju pieprasījumus, uzskata iekšlietu ministre Linda Mūrniece . Viņa arī uzsver, ka darījumu raksturs ļauj uzskatīt, ka likuma izmaiņas nedod to ekonomisko labumu valstij, kāds tas sākotnēji bija iecerēts, ieviešot šīs jaunās normas, jo izmaiņas likumā līdz šim lielākoties izmantojuši ārzemnieki, kas jau līdz šim uzturējās Latvijā tikai ar citu pamatojumu. «Uzturēšanās atļauju pieprasījumos redzams, ka solītās milzīgās investīcijas Latvijas ekonomikā neieplūst - trijos nekustamā īpašuma iegādes gadījumos dzīvoklis pārdots ģimenes lokā, tēvs pārdod dēlam, vīrs - sievai. Līdz ar to valsts finansiāli iegūst tikai valsts nodevas veidā, nevis solīto milzīgo investīciju veidā,» norāda Mūrniece, secinot, ka ar grozījumiem Imigrācijas likumā vien atvieglota iespēja iegūt uzturēšanās atļauju tiem ārzemniekiem, kas jau darbojas Latvijā, un viņu ģimenes locekļiem, nevis tiek piesaistīti jauni investori.
Piecos no astoņiem uzturēšanās atļauju pieprasījuma gadījumiem iegādāts nekustamais īpašums, tostarp trīs īpašumi Jūrmalā un divi - Rīgā, divos gadījumos ārvalstnieki investējuši vismaz 25 000 uzņēmuma pamatkapitālā, savukārt vienā gadījumā bankas subordinētajā kapitālā ieguldīti 200 000 latu, sacīja Mūrniece, piebilstot, ka pamatkapitālā investējuši ārzemnieki, kas līdz šim Latvijā uzturējušies kā šo uzņēmumu valdes locekļi.
"Tā ir daudz vienkāršāk, nekā visu laiku sekot līdzi, lai uzņēmums būtu radījis noteiktu skaitu darba vietu, maksājis nodokļus, nesis ekonomisko labumu valstij," piebilst Mūrniece.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=30.082010
