Meklē miljonus Rīgas attīrīšanai
Antra Gabre
Lai Rīgas zemi iztīrītu no gadu desmitiem sena piesārņojuma, vajadzīgi daudzi gadi un daudzi miljoni latu. Pašlaik Rīgas dome rīkojas savu finansiālo iespēju robežās vai sadarbojas ar investoriem. Pozitīvs piemērs ir bijušās rūpnīcas Kosmoss un rūpnīcas Alfa teritorijas, kas ir attīrītas no piesārņojuma.
Rīgā ir apzinātas vairāk nekā 80 piesārņotas un vairāk nekā 50 potenciāli piesārņotas vietas, kas atrodas gan pašvaldības īpašumā, gan juridisku personu, gan fizisku personu īpašumā. Uz pašvaldības zemēm atrodas vairāk nekā 20 piesārņotas vietas, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko. Rumbulas teritorija ir atzīta par vienu no piesārņotākajām, tajā ar labiem rezultātiem desmit gadus notika gruntsūdeņu attīrīšana no aviācijas degvielas. Pēdējos pāris gados darbi ir pārtraukti, kaut arī piesārņojums nav likvidēts.
Vides pārvaldes direktors Askolds Kļaviņš norāda, ka teritoriju sakopšanai nepieciešamās izmaksas pašlaik iespējams nosaukt vien orientējoši, jo ne visās piesārņotajās vietās ir veikta izpēte. Viņš arī norāda, ka, piemēram, Rumbulā investorus interesē, kad šo teritoriju varēs attīstīt, jo pašlaik piesārņojuma dēļ noteikti ierobežojumi. Citas astoņas iespējami bīstamākās vietas atrodas tiešā virszemes ūdeņu tuvumā un ir piesārņotas galvenokārt ar naftas produktiem, smagajiem metāliem un ķīmiskām vielām. Taču, pēc A. Kļaviņa teiktā, rīdzinieku iecienītākajās peldvietās Daugavā un citās ūdenstilpēs piesārņojums nav nonācis un nekādi nekaitē cilvēkiem.
Lielākoties sacūkotajās teritorijās atradušās rūpnīcas vai padomju armijas bāzes, un šobrīd vairs nav no kā prasīt attīrīšanas izdevumu atlīdzināšanu. Tas jādara valstij vai pašvaldībai. Labu ziņu sagaidījuši A. Deglava ielas iedzīvotāji, kuriem ir cerība pēc kāda laika dzīvot līdzās sakoptai teritorijai. Nākamgad Rīgas budžetā varētu atrast līdzekļus, lai šo izgāztuvi sāktu rekultivēt.
A. Kļaviņš informē, ka būtu vajadzīgi divi miljoni latu, bet ir iespējams piesaistīt Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kas Rīgas pašvaldības tēriņus samazinātu aptuveni uz pusi. Pilsētā ir vēl divas bijušās atkritumu izgāztuves, kuras jāsaved kārtībā, jo to teritorijā gruntsūdeņi ir piesārņoti. Viena no tām atrodas Kleistos, un 8,3 hektārus lielajai teritorijai ir vairāki īpašnieki, tajā skaitā pašvaldība. Savukārt bijušās atkritumu izgāztuves Bukaišu ielā teritorijā atrodas gaļas un desu ražotne – SIA Grāvendāle. Šajā vietā gruntsūdeņi ir piesārņoti ar organiskām vielām un smagajiem metāliem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/latvija/riga/48885-mekle-miljonus-rigas-attirisanai.htm
