+371 67114284

Māja kokos tapa pēc joka

Māja kokos tapa pēc joka

«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

«Māja kokos» īpašniece M.Valaine stāsta, ka pieprasījums pēc nakšņošanas kokos ir augsts. «Šogad jau ir tā, ka četri pāri ārzemnieku šeit dzīvos pat veselu nedēļu. Latvieši atbrauc, naudas ziņā var atļauties, taču ir nevaļīgāki – paliek šeit vienu, divas naktis. Daudzi apvieno atpūtu ar darbu - staigā pa teritoriju, telefons rokā, stāsta, ka jāskrien atpakaļ uz darbu. Mēs latvieši esam darba rūķi,» nosmaida saimniece. Papildu nakšņošanai ir iespēja izmantot velosipēdus, katamarānu, izbaudīt saunu un karsto vannu.

«Mājā kokos» iespējams palikt ne tikai vasarā, bet arī ziemā, jo telpas aprīkotas ar siltumsūkni, kas vasarā atvēsina, bet ziemā - silda. Šobrīd tiek būvēta arī apsildāma tualete un vannasistaba, kas atrodas atsevišķā ēkā uz zemes.

Pārsvarā klienti ir pāri. «Mums dažkārt jautā, kāpēc neuzņemam pārus ar bērniem. Domāju, ka vecākiem vajag atpūsties arī vienatnē. Mēs vēlamies, lai šeit ir klusums un miers, lai šeit atpūtnieki var izbaudīt dabu un vidi nesteidzīgi, netraucēti. Protams, ja atbrauc ģimene ar bērniem, neviens netiek raidīts prom,» skaidro M.Valaine. Šādi noteikumi radīti arī drošības apsvērumu dēļ, jo abi namiņi atrodas sešu metru augstumā.

«Māja kokos» otrs īpašnieks V. Valainis stāsta, ka priedēm, kurās atrodas namiņi, ir vismaz simts gadu. Lai tajās varētu veidot būvkonstrukciju, koka diametram jābūt vismaz 45 līdz 50 centimetriem. Pietiekama cietība ir tikai ozolam un priedei.

«Jāatrod atbilstoša, skaista vieta un jābūt nosacījumiem, lai māju varētu būvēt. Jāsakrīt visiem faktoriem. Ar šo projektu man bija vēlme parādīt, ka to var ne tikai uzbūvēt, bet arī reģistrēt atbilstoši mūsu valsts normatīvajiem aktiem. Šādu māju var ierakstīt arī zemesgrāmatā, tātad ir zināma procedūra, kā šadas kosntrukcijas tiek apstiprinātas, un tas ir svarīgi, lai cilvēki nesabojātu kokus un būvētu arī legāli,» stāsta «Māja kokos» īpašnieks, kurš ir būvinženieris ar trīsdesmit gadu pieredzi.

«Māja kokos» īpašnieki novērojuši, ka pamazām arī Latvijā sāk parādīties konkurenti. «Es domāju, ka, redzot to, cik veiksmīgi ir uzsākts šis bizness, rodas arī konkurence. Un daudzi domā - kāpēc es kaut ko tādu nevarētu radīt. Šādas mājiņas ir arī privātajiem, kuri būvē paši sev,» saka M.Valaine.

Tas, cik ilgi māja kokos kalpos, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, kā to pieņems koks un kādas konstrukcijas ir izmantotas. «Šādas mājas mūžs varētu būt līdz 30 gadiem, jo šobrīd katru gadu terasei ap koku ir jāapzāģē tā saucamais brīvais kakliņš, lai koks var brīvi kustēties. Būtiskākais – tam ir brīvi jākustās 360 grādos. Tas ir galvenais, kas būtu jāievēro tiem, kas plāno būvēt māju kokos. Koku nedrīkst ieķīlēt un iespiest. Citādāk salūzīs koks vai māja,» skaidro V. Valainis.

Tāpat jāpievērš uzmanība, vai koks ir vesels un tam nav kāda infekcija. Piemēram, šobrīd Latvijā parādās ozolu žūšanas slimība. Konsultējoties ar arboristu, pieņemts lēmums, ka mājas nevar būvēt kļavās, jo tās ir trauslas un ātri lūzt. Savukārt, bērzi nepārcieš slimības un neiztur lielu slodzi, tāpat arī egle. Vēl kā iespēja pastāv goba. Savukārt, skatu platformas līdz trīs kvadrātmetriem var būvēt jebkurā kokā.

Šajā ģimenes projektā investēti privātie līdzekļi. Kā stāsta vietas īpašnieki, būvniecības izmaksas ir atkarīgas no vēlmēm, nosacījumiem, izmēriem, augstumiem, pieejamības tehnikai un citiem faktoriem. Vidējās izmaksas ir, sākot no 500 līdz 1000 eiro kvadrātmetrā. Jo mazāks laukums, jo dārgāk šāds projekts izmaksās. 30% izmaksu veido materiāls, bet pārējais ir darbs.

Search