+371 67114284

Latvenergo koncerna uzņēmumiem zaudējumi

www.nra.lv
Latvenergo koncerna uzņēmumiem zaudējumi
Arnis Kluinis
31.03.2009

Sakarā ar ekonomikas ministra Arta Kampara paustajām cerībām uz elektroenerģijas tarifu pazemināšanu Latvenergo norāda uz koncernā ietilpstošo uzņēmumu Augstspriegumu tīkls un Sadales tīkls zaudējumiem.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons vakar informēja Neatkarīgo par koncerna un tā galveno struktūrvienību sagaidāmo 2008. gada peļņu vai zaudējumiem. Latvenergo, visticamāk, varēs iegrāmatot 10 miljonu latu peļņu, kas gūta par spīti tam, ka uzņēmuma darbība Latvijā nes zaudējumus. Latvenergo toties ir iemanījies pārdot ārzemēs elektroenerģiju tās maksimālā patēriņa brīžos dārgāk un atpirkt citu valstu lieko elektroenerģiju tajās diennakts stundās, kad tās patēriņš un cena krīt. Šāda darbošanās ļāvusi Latvenergo kopumā izgrozīties, kaut gan Augstsprieguma tīkls pērn zaudējis 2,5 miljonus un Sadales tīkls – 2,3 miljonus latu.

Patērētāju mierināšanai tūlīt gan jāpiebilst, ka zaudējumi ietver arī amortizācijas atskaitījumus elektropārvades un sadales tīklu atjaunošanai. Praktiski šo naudu iespējams novirzīt tikai tīklu uzturēšanai bez atjaunošanas, kas nozīmē strāvas piegādi ar zemākām izmaksām vēl piecus sešus gadus un tālāk vai nu milzīgus izdevumus šo tīklu būvēšanai no nulles, vai arī plašu teritoriju atstāšanu bez elektroenerģijas. "Aptuveni 70% sadales tīklu Latvijā tika uzbūvēti starp pagājušā gadsimta 60. un 80. gadu beigām, bet to kalpošanas laiks ir 35–40 gadi," atgādināja Sadales tīklu valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks. Viņa uzņēmuma pašu ieņēmumi varot dot ne vairāk kā 20% no tīklu atjaunošanai nepieciešamajiem. Pārējo naudu uzņēmumam nākas lūgt no koncerna, bet no kurienes naudu lai ņem koncerns? Te iespējamas divas atbildes. Lidostas Rīga un Parex bankas piemēri rāda, cik dāsna pret saviem uzņēmumiem spēj būt Latvijas valsts. Ja tā pret Latvenergo nebūs tik dāsna, tad, K. Miķelsona vārdiem runājot, "atliek Dievs tas Kungs, kas liek lietum līt un Daugavas ūdenim griezt Latvenergo turbīnas". Tādējādi saražotā elektroenerģija pazemina vidējo elektroenerģijas pašizmaksu Latvijā un nodrošina Latvenergo peļņu no strāvas eksporta.

Pagaidām Daugava attaisno cerības, jo Latvenergo nenonāca zaudējumos, par spīti tam, ka pērn par 1000 kubikmetriem dabasgāzes maksājis 255 latus un pārdevis elektroenerģiju Latvijā par tādu Sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktu cenu, kuras izmaksās dabasgāzes cena ierēķināta 164 latu apmērā. Regulatoram nebija spēka piespiest ārzemniekiem piederošo Latvijas gāzi pārdot savu preci par regulatora izdomāto cenu.

Viens no A. Kampara argumentiem, kāpēc Latvenergo varētu samazināt savus tarifus, ir atgādinājums par algu samazināšanu visās valsts iestādēs un arī uzņēmumos. "Mēs varam atlaist no darba kaut visus darbiniekus, bet uzņēmuma zaudējumus tas pilnībā nenosegtu," kā vienā balsī sacīja I. Liuziniks un viņa kolēģis Imants Zviedris no Augstspriegumu tīkliem. Šajos uzņēmumos strādā attiecīgi 3000 un 595 cilvēki. K. Miķelsons piebilda, ka viņa personīgie ienākumi šogad solās būt par 60% zemāki nekā pērn, jo samērā lielu daļu šo ienākumu veidojušas prēmijas un piemaksas, kas tagad pilnībā likvidētas. Pērnā gada ienākumus viņš saskaitījis un deklarējis, bet publiski pieejamā deklarācija par aizpērno gadu rādīja, ka uzņēmumā viņš nopelnījis nepilnus simttūkstošus latu.


Informācijas avots:
http://www.nra.lv

Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/19737-latvenergo-koncerna-uznemumiem-zaudejumi.htm

Search