Kredīti - iznomāta nauda
2013. gada sākumā Latvijā katru mēnesi izsniegti 500—600 hipotekārie kredīti. Šis skaitlis ir ne pārāk iespaidīgs. Tomēr iedzīvotājiem izsniegto kredītu dinamika jau ceturto gadu uzrāda pozitīvu tendenci. Tas nozīmē, ka atgriežas uzticība hipotekārajiem aizdevumiem.
Savukārt bankas tos izsniedz (protams, ja klienti ievēro noteiktas prasības). Tās to dara bez kņadas, nemēģinot pārspēt citu banku piedāvājumu.
Būtu tikai saprātīgi, ja runām par to, vai bankas Latvijas klientiem dod vai nedod hipotekāros kredītus, pieliktu punktu. Visas kredītiestādes, kas piedāvā šo produktu iedzīvotājiem, naudu dod labprāt, bet… ne visiem un ne katram, bet tikai tiem, kuri atbilst noteiktām finanšu prasībām. Krīze beidzot ir iemācījusi gan Latvijas iedzīvotājiem, gan bankām būt piesardzīgākiem. Tas ir prātīgi, ja uz ekonomiku un biznesu raugās no skaidra, normāla un nevis avantūristiska skatpunkta. Nesaprātīgi drīzāk bija tas, kas risinājās laikā no 2005. līdz 2007. gadam, kad daudzi ņēma aizņēmumus, nedomājot par to, kā tos atdos. Savukārt bankas ar savu dāsnumu tikai uzkarsēja cilvēku masveida un parasti pilnīgi nepamatoto ticību «gaišajai nākotnei». Atskurbšana un nekustamā īpašuma tirgus krīzes sākās vienlaikus.
Latvijas komercbanku kopējo hipotekāro aizdevumu portfelis joprojām samazinās: iedzīvotāji vairāk dzēš savas parādsaistības, nekā noformē jaunas. Tomēr, ja par atskaites punktu izvēlas to aizdevumu apmēru, kuri izsniegti laikposmu no 2009.—2010. gadam, nevis laikposmā no 2005.—2007. gadam, izaugsme ir acīmredzama. To atzīmē visu triju banku pārstāvji, ar kuriem tiekas žurnāla un portāla Varianti.lv korespondents. «Ja salīdzina 2011., 2012. un 2013. gada pirmos ceturkšņus, hipotekāro kredītu apmērs, ko SEB banka ir izsniegusi fiziskajām personām, ir palielinājies aptuveni par 30%. Līdzīgi ir arī gada rādītāji,» stāsta SEB bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Māris Larionovs.
«Interese par hipotekārajiem kredītiem atgriežas,» piekrīt bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Lojāne. «Tas nav nekas pārsteidzošs. Cilvēku ienākumi ir stabilizējušies, un viņi vēlas dzīvot labāk. Tikai hipotekārais kredīts nodrošina viņiem iespēju jau tagad mainīt savus mājokļa apstākļus un iegādāties plašāku vai kvalitatīvāku nekustamo īpašumu, nevis ilgus gadus gaidīt šādu iespēju. Ne visai dārgu automašīnu var sakrāt salīdzinoši ātri, bet, ja runa ir par nekustamo īpašumu, krāšana var ievilkties.» Noslēdzot 2013. gada pirmo ceturksni, banka Citadele ir izsniegusi par 15% vairāk hipotekāros kredītus nekā iepriekšējā gada analoģiskā periodā.
Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas Hipotekāro kredītu un līzinga virziena vadītājs Ainārs Balcers, analizējot pēdējo gadu situāciju, informē, ka no jauna noformējamo kredītu apmērs gandrīz vai dubultojies. Viņš aicina neaizmirst, ka krīzes laikā kreditēšanas apmēri bija relatīvi mazi un tādēļ rādītāju kāpums izskatās tik straujš: «Ekonomikas vides uzlabošanās kopumā pozitīvi ietekmē faktorus, kas veicina ņemt kredītus. Pēdējā gada laikā stabili ir audzis gan pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, gan arī kreditēšanas apmēri, tomēr pagaidām abi rādītāji ir salīdzinoši nelieli. Tirgū katru mēnesi tiek izsniegti 500—600 hipotekārie kredīti.»
Zīmīgi, ka kreditēšanas pieaugums tiek fiksēts ne tikai galvaspilsētā, bet arī citur Latvijā. Tomēr summas, kas tiek ņemtas Rīgā un reģionu centros, stipri atšķiras. Pēc bankas Citadele speciālistu novērtējuma, tās atšķiras pusotru divas reizes. Pēdējā laikā SEB bankas reģionos piešķirto aizdevumu vidējais apmērs ir līdz 25 000 eiro, galvaspilsētā — aptuveni 50 000 eiro. «Latvijā ir daudz vietu, kur var nopirkt dzīvokli arī par 3 500— 5 000 latiem (reģionos nekustamo īpašumu cenas joprojām norāda latos — m2). Šis apstāklis ir pamudinājis mūs pazemināt hipotekārā kredīta, kas tiek izsniegts gan dzīvokļa iegādei, gan arī mājokļa labiekārtošanai, minimālo latiņu no 6 000 līdz 3 000 latiem,» Māris Larionovs paskaidro viņa pārstāvētās kredītiestādes stratēģiju.
Apkopojot visu triju banku pārstāvju sniegto informāciju, konstatējams, ka vidējā hipotekārā aizņēmuma summa, ko kredītņēmēji tagad noformē nekustamā īpašuma iegādei Rīgā un tās apkaimē, ir 32 000—37 000 eiro. Tas ir ievērojami vairāk par aizdevumiem, kurus cilvēki ņēma vēl pagājušā gada sākumā. Aptuveni 80% mājokļu kredītu tiek noformēti sērijveida māju dzīvokļu iegādei, pārējie — dzīvokļu jaunajos projektos un privātmāju pirkšanai. «Bankai Citadele aizdevumu vidējās summas eiro ir palielinājušās par 25%, bet latos — par 40%,» stāsta Baiba Lojāne. Runājot par kredītu valūtu, var teikt, ka eiro un latu attiecība ir tuva 50% pret 50%.
Uz žurnāla un portāla Varianti.lv jautājumu par to, kādā valūtā pašlaik ir izdevīgāk ņemt hipotekāros kredītus, mūsu sarunā iesaistīto atbildes bija diplomātiskas un piesardzīgas. «Nav īpašas starpības, kādā valūtā ņemt kredītu,»ir pārliecināts SEB bankas pārstāvis. «Eiro un latu aizdevumu likmes ir visai tuvas. Konkrētās likmes apmērs tiek noteikts individuāli. Tādēļ es nevaru pārliecinoši pateikt, kādā valūtā ir izdevīgāk ņemt kredītu. Katram klientam šis jautājums ir jāizlemj pašam, tostarp arī ņemot vērā viņa valūtu, kādā viņš saņem ienākumus.»
«Runājot par aizņēmuma valūtu un procentu likmēm, es teiktu, ka neatkarīgi no tā, vai procentu likme atšķiras vai nē, saprātīgāk ir ņemt aizdevumu valūtā, kurā jums ir ienākumi,» iesaka bankas Swedbank speciālists. «Jebkurā gadījumā procentu likmes apmērs būs atkarīgs no vairākiem faktoriem: tirgus situācijas, naudas resursu cenas finanšu tirgos, klienta riska pakāpes utt. Cenu, kādā kredīti sasniedz patērētāju, lielā mērā ietekmē arī konkurence.»
Politiski jautājums par Latvijas iestāšanos eiro zonā, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, ir praktiski izlemts. Žurnāls un portāls Varianti.lv, vēloties paust savu viedokli, domā, ka saistībā ar pāreju uz Eiropas vienoto valūtu tiem, kuri 2013. gadā noformēs jaunus hipotekāros aizņēmumus, nevajadzētu «ieciklēties» tikai uz eiro, bet tiem, kuri kredītus jau ir paņēmuši latos — steigties pārkreditēties. Ir jāizvērtē kopējais likmes apmērs. Piemēram, sešu mēnešu Rigibor likme maija vidū bija mazliet zemāka par 0,7%, bet Euribor likme bija 0,3%. Tomēr, ja klientam tiek piedāvāta papildu latu likme 2,5%, bet eiro, pieņemsim, 2,7 % apmērā, saprātīgāk ir ņemt kredītu latos, lai gan galīgās likmes attiecība būs 3,2% latos pret 3% eiro valūtā. Kāpēc? Tāpēc, ka papildu likme tiek fiksēta visam aizdevuma periodam. Maksātājam, kas būs noformējis latu kredītu līdz 2014. gada 1. janvārim, tiešām nāksies maksās mazliet vairāk nekā tad, ja viņš būtu ņēmis aizdevumu eiro. Tomēr, pārejot uz eiro, viņa līgumā līdz pat termiņa beigām papildu likme saglabāsies 2,5% apmērā, kurai turpmāk tiks pieskaitīta Euribor, nevis Rigibor likme. Ekonomiska pamata straujai eiro kredītu likmju paaugstināšanai pagaidām nav. To apstiprina arī tas, ka Eiropas Centrālā Banka maija sākumā pazemināja bāzes gada procentu likmi līdz rekordzemai 0,5% atzīmei. «Likmes tuvākā pusotra līdz divu gadu laikam diez vai būtiski paaugstināsies,» uzskata Māris Larionovs.
Piebilde: Eiropas Centrālās Bankas depozītu likme ir 0%, un tam arī ir jāstimulē nekustamo īpašumu iegāde. Glabāt naudu kontos kļūst neloģiski, jo tas nedos nekādu pieaugumu.
«Stabils un pozitīvs konta atlikums mēneša beigās ir labs pamats lēmuma pieņemšanai par kredīta ņemšanu, tomēr pirkumam un saistībām ir jāatbilst aizņēmēja iespējām. Izvērtējot savu maksātspēju, vēlams pirms saistību uzņemšanās paredzēt noteiktu naudas plūsmas rezervi, lai sekmīgi pārvarētu neparedzētas situācijas,» praktisku padomu potenciālajiem kredītņēmējiem dod Ainārs Balcers. Pēc viņa vārdiem, kreditēšanas kultūra pēdējos gados ir mainījusies gan no banku, gan arī no mājsaimniecību puses. Bankas vairāk pievērš uzmanību klientu izglītošanai, dod viņiem padomus par budžeta plānošanas un naudas plūsmu sabalansēšanas jautājumiem. Savukārt mājsaimniecības, risinot savu jautājumu par to, vai ņemt vai neņemt hipotekāro kredītu, ir kļuvušas racionālākas. Tās rūpīgi pēta noskatītā nekustamā īpašuma cenu un vietu, kā arī pirkuma ietekmi uz ģimenes budžetu.
Visu triju banku pārstāvji apgalvo, ka katrs klients tiek izvērtēts individuāli. Bankas priecājas par katru klientu, taču nedomā dāļāt naudu pa labi un pa kreisi. Bez paša fianansiālās līdzdalības mājokļa pirkšanā potenciālajam kredītņēmējam neiztikt. Ja tas ir jaunais projekts, pircējam jābūt vismaz 10—15% no pirkumam nepieciešamajiem līdzekļiem. Finansējot sērijveida dzīvokļu iegādi tikai nedaudzas bankas būs ar mieru finansēt vairāk par 75—80% no pirkuma vērtības. Tiesa, bankas Citadele pārstāve piezīmē: ja klientam ir likvīds un ar saistībām neapgrūtināts nekustamais īpašums, viņš var saņemt arī pirkumam nepieciešamos līdzekļus 100% apmērā. Šādā gadījumā par ķīlu kļūst abi nekustamie īpašumi — esošais un tas, kuru pērk.
«Ja salīdzina izsniegto kredītu un mājokļu vērtības attiecību, tad tā vidēji ir 60%. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir nauda pirmajai iemaksai. Iedzīvotāju grupa, kam valstij būtu jāpalīdz, ir jaunās ģimenes. Ja tiks izdomāts jaunajām ģimenēm pirmās iemaksas finansēšanas mehānisms, kreditēšanas apmērs pieaugs vēl vairāk,» uzskata Māris Larionovs. Pēc ekspertu domām, jauno kredītu apmērs 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, varētu pieaugt vēl par 20—25%.
Jauno kredītu izsniegšanas tirgus ir kļuvis civilizētāks: bankas vairs necenšas pārspēt citu banku likmes. Viņi nav gatavi uzņemties riskus un nolaist cenas zemāk par noteiktu līmeni. Ir skaidra izpratne par naudas resursu vērtību, tā maksimumu un minimumu, un šajos ietvaros visi tad arī strādā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2475
