Koncertzālēm atvēl 14,8 miljonus
Koncertzālēm atvēl 14,8 miljonus
Kristaps Kārkliņš
27.08.2009
Kultūras ministrija (KM) nolēmusi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirt 14,8 miljonus latu lielus līdzekļus Cēsu, Liepājas un Rēzeknes koncertzāles būvniecībai.
Tuvākā mēneša laikā kļūs skaidrs, vai Latvijā būvēs trīs koncertzāles, jo, iespējams, kāda no pašvaldībām vērienīgo izmaksu dēļ būs spiesta atteikties.
Slepens nosacījums
Šos līdzekļus pašvaldības saņems tikai, ja tās ievēros kādu slepenu nosacījumu, ko atbildīgā Kultūras ministrija (KM) pagaidām neatklāj. "Nosacījumi ir ierobežotas pieejamības informācija. To izpilde projektu iesniedzējiem jānodrošina mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas, iesniedzot jaunu pieteikumu. Ja lēmumā noteiktie ierobežojumi netiek izpildīti lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu," stāsta KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Lēmumu par Eiropas naudas sadali KM pieņēma augustā. Cēsu, Liepājas un Rēzeknes pilsētas domei mēneša laikā jāpārstrādā iepriekšējais projekts, un tikai septembra beigās slepenā komisija, kas veic to vērtēšanu, pieņems gala lēmumu.
Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka šie nosacījumi faktiski ir kopējo izdevumu samazinājums tāmēs saistībā ar izmaiņām būvniecības izmaksās. Tie varētu būt 30 līdz 40 procentu lieli projektu kopējo izmaksu samazinājumi.
Liela nepieciešamība
Vismazākais 3 489 786 latu ERAF līdzfinansējums piešķirts Cēsu pilsētas domei, lai īstenotu daudzfunkcionālā Vidzemes mūzikas un kultūras centra projektu.
Jau pērn īsi pirms Latvijas 90. gadadienas, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers Cēsu Kultūras centrā organizēja svinīgu pieņemšanu, daudziem radās jautājums, kāpēc tā tiek rīkota tik neatbilstošās telpās. Aiz ārēji veiksmīgi nomaskētā kosmētiskā remonta iekštelpās slēpās ieplaisājušas sienas, morāli novecojusi infrastruktūra – un tas ir tikai niecīga daļa, kāds skats paveras, apmeklējot Raunas ielu 12.
Kopumā ar jaunas aparatūras iegādi Vidzemes pilsētai būtu nepieciešami nedaudz vairāk nekā astoņi miljoni latu. Jaunu ēku Cēsīs nebūvēs, bet atjaunos esošo kultūras centru, kurā paredzētas telpas Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolai, mākslas galerijai, akustiskajai koncertzālei, amatiermākslas kolektīvu nodarbībām un citu kultūras funkciju nodrošināšanai.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders (TP) sarunā ar Neatkarīgo norāda, ka pašvaldībai nav citu variantu, kā īstenot ieceri – atjaunot kultūras centru, padarot to par mūsdienīgu kultūras objektu. "Vecajam kultūras centram nepieciešama pamatīga rekonstrukcija. Pašvaldības līdzekļi, kas vajadzīgi ikdienas vajadzību nodrošināšanai, netiks novirzīti. Tā vietā ir atvēlēti kredītresursi,\" apgalvo G. Šķenders.
Jāsamazina vēriens
Rēzeknes pilsētas dome Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra Rēzeknē īstenošanai no ERAF saņems ne vairāk kā 5 400 355,72 latu no projektā paredzētajiem 16,3 miljoniem latu.
"Apzinoties pašreizējo sociālekonomisko situāciju, daudzfunkcionālā centra būvniecība nevar būt pašvaldības prioritāšu sarakstā. Tomēr tajā pašā laikā šis ir nozīmīgs jautājums, kas skar pilsētas un reģiona kopējo attīstību," ir pārliecināts Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC). Viņš norāda, ka Rēzeknes dome apsver iespēju samazināt izmaksas, lai iekļautos projektā, kura vērtība nepārsniegtu desmit miljonus latu, jo tad tai būtu iespējas to īstenot. Pretējā gadījumā no šīs ieceres jāatsakās.
"Jāatzīst, šā projekta īstenošana ir cieši saistīta arī ar Rēzeknes finansiālajām iespējām – saprotams, ka nevienas pašvaldības budžetā nav līdzekļu koncertzāles būvniecības līdzfinansējumam un būs jāņem kredīts. Mūsu kredītportfelis ļauj to darīt, ja kopējā projekta vērtība tiks samazināta," norāda A. Bartaševičs.
Dārgais Lielais dzintars
Maksimālais un reizē vislielākais sešu miljonu latu ERAF piešķīrums ir Liepājas pilsētas domei, lai realizētu projektu Lielais dzintars. Liepājas pašvaldība ir vienīgā, kas baidās publiski atklāt, kādas varētu būt šā projekta izmaksas. Vietējā laikrakstā Kurzemes Vārds norādīts, ka tās varētu sasniegt 30 miljonus latu. Liepājas dome līdz šim no valsts un pašas līdzekļiem jau atvēlējusi sešus miljonus latu.
"Nav precīzi zināms, cik daudz miljonu no pašvaldības vēl būs nepieciešami koncertzāles būvniecībai papildus piešķirtajiem sešiem miljoniem latu no ES, jo tiek veikti precizējumi projektā un tāmēs saistībā ar izmaiņām būvniecības izmaksās, kas varētu samazināt projekta kopējās izmaksas par 30 līdz 40 procentiem. Detalizētu informāciju, domes deputātu, vadības attieksmi par to, vai pašvaldība var atļauties šo projektu un kur ņemt vajadzīgos līdzekļus, varēsim sniegt tad, kad par to būs lemts kādā no domes sēdēm," taisnojas Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.
Jau rakstīts, ka reģionālie daudzfunkcionālie centri, kā tos dēvē dokumentācijā, faktiski būs jaunas koncertzāles. Lai tādas izbūvētu, jātop objektam ar zāli, kurā ir vismaz 800 sēdvietu, skatuvei, kur varētu uzstāties gan orķestri, gan baleta un teātra trupas, gan deju kopas un kori, un kuras ir piemērotas plaša mēroga konferenču un sabiedrisku pasākumu norisei. Sākotnēji šim projektu konkursam tika uzrunāta arī Ventspils pilsētas dome, taču tā, ņemot vērā valstī esošo ekonomisko situāciju, atteicās no vērienīgās koncertzāles idejas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/28798-koncertzalem-atvel-14-8-miljonus.htm
