Investoru lietus
Romāns Golubevs
44,095 miljoni latu — šādu summu investīciju veidā 2013.g. pirmajā ceturksnī ir ienesuši Imigrācijas likuma labojumi, kas ļauj ārzemju investoriem pretendēt uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu. Investīciju kopapjoms kopš programmas uzsākšanas 2010.g. 1. jūlija ir sasniedzis 362,8 miljonus latu.
Uzturēšanās atļauju iegūšanai visiecienītākais investīciju veids ir nekustamo īpašumu iegāde. Ārzemnieki ir nopirkuši dzīvojamos un komerciālos nekustamos īpašumus par 288 miljoniem latu. Banku subordinētajā kapitālā ir ieguldīti 59,4 miljoni latu, bet kompāniju kapitālā — 15,4 miljoni latu (lai varētu pretendēt uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ārzemniekiem Latvijas bankās jānogulda 200 000 latu).
Šā gada aprīļa sākumā Imigrācijas likuma labojumu ietvaros uzturēšanās atļaujas Latvijā ir izsniegtas 5187 ārzemniekiem, no kuriem 3761 ir Krievijas pilsonis, 446 — Ukrainas, 289 — Kazahstānas, 171 — Uzbekistānas, 136 — Ķīnas, 129 — Baltkrievijas, 57 — Azerbaidžānas, 24 — Izraēlas, 23 — ASV, 16 — Gruzijas un citu valstu pilsoņi. Interesanti, ka, noslēdzot 2013. gada pirmo ceturksni, aktīvāko investoru trijniekā, kas vēlas saņemt uzturēšanās atļaujas, ir Krievijas, Uzbekistānas un Ķīnas pilsoņi.
Runājot par uzturēšanās atļauju piešķiršanu, pamatojoties uz nekustamo īpašumu iegādi, var atgādināt, ka šīs programmas ietvaros Latvijā ir nopirkti 2013 nekustamā īpašuma objekti. To vairākums ir Rīgā un Jūrmalā — attiecīgi 968 un 641 nekustamais īpašums. Babītē un Babītes pagastā ārzemniekiem reģistrēti 56, Ozolniekos un Ozolnieku pagastā — 56, Mārupē — 36, Cēsīs un Cēsu novadā — 32 un Saulkrastos — 28 nekustamie īpašumi. Jauna tendence kopš 2013. gada pirmā ceturkšņa ir darījumu skaita izlīdzināšanās Rīgā un Jūrmalā. Uzturēšanās atļaujas iegūšanas nolūkā ārzemnieki Rīgā ir nopirkuši 106 nekustamos īpašumos, Jūrmalā - 89.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2441
