Ieguvēji no uzturēšanās atļaujām - bankas un īpašumu tirgotāji
Zanda Zablovska, Sanita Igaune, 2013. gada 14. augusts
Termiņuzturēšanās atļaujas pret ieguldījumiem Latvijā galvenokārt atdzīvinājušas nekustamā īpašuma tirgu un uzlabojušas banku bilances.
Trīs gadu laikā, kopš Latvijā iespējams pieprasīt uzturēšanās atļaujas, veicot noteiktus ieguldījumus, tikai 4,8% investīciju veiktas kapitālsabiedrībās. Tomēr, pēc ekspertu teiktā, tieši no šīm investīcijām ir vislielākā atdeve Latvijas ekonomikā. «Šādām investīcijām Latvijas ekonomikā ir vislielākā atdeve, jo tās rada jaunas darbavietas tieši vietējiem iedzīvotājiem,» pērn konferencē «Uzturēšanās atļaujas ārvalstu investoriem» akcentēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.
Lielākā daļa jeb 80,6% ārvalstnieku ieguldījumu, pretī pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, veikti nekustamajā īpašumā. Saskaņā ar PMLP datiem investoru iecienītākās vietas ir Rīga un Jūrmala, kas ļauj secināt, ka no uzturēšanās atļauju izsniegšanas lielākie ieguvēji ir Rīgas un Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgotāji.
Bankās apliecina, ka izmaiņas Imigrācijas likumā saistībā ar uzturēšanās atļaujām ir mazinājušas klientu kredītsaistības un uzlabojušas arī nekustamā īpašuma attīstītāju finanšu stāvokli. Ieguvēju lomā ir arī pašas bankas, kas atbrīvojušās no pārņemtajiem īpašumiem un piesaistījušas kapitālu.
Atbilstoši PMLP datiem ārvalstnieki pirkuši īpašumus arī Babītes un Ozolnieku novadā, bet šogad intereses lokā nonācis Garkalnes novads un Saulkrasti, kur līdz 1.jūlijam iegādāts aptuveni tikpat daudz īpašumu, cik pērn gadā kopā. Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece, valdes locekle Ilze Mazurenko DB prognozē – nākamie aktīvākie attīstības reģioni varētu būt Cēsis, Sigulda un jūras piekraste abos virzienos.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/ieguveji-no-uzturesanas-atlaujam-bankas-un-ipasumu-tirgotaji-399164