Grūtups: ebrejiem jāsamierinās ar vēsturiskiem zaudējumiem
Gunta Kursiša, 2012. gada 29. jūnijs
«Lai atdotu ebrejiem tā saucamos viņu īpašumus, vajag pieņemt jaunu likumu, kas paredz, ka ebreji ir izredzētā tauta un ka viņiem ir lielākas tiesības nekā latviešiem, krieviem vai jebkurai citai tautai, kas te dzīvo,» laikrakstam Neatkarīgā pauda advokāts Andris Grūtups.
«Ebrejiem jāsamierinās ar vēsturiskiem zaudējumiem. Nedrīkst sevi nostādīt ārpus valsts un likuma,» viņš pauž.
Tāpat A. Grūtups izteic izbrīnu, ka ebreju organizācijām jau ir atdoti aptuveni 30 īpašumi. «Lai tagad ebrejiem sāktu atdot kaut ko izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem,» stāsta A. Grūtups, kura vadībā savulaik izstrādāta denacionalizācijas likumprojektu pakete un kurš pret restitūciju publiski iestājās arī 2006. gadā.
Viņš norāda, ka viņam pašam ir zināms viena īpašuma liktenis - zinot Mavrika Vilfsona nopelnus, Ivars Godmanis, būdams pirmā atjaunotās Latvijas premjera amatā, ar valdības lēmumu izņēmuma kārtā atdeva Ebreju biedrības māju Skolas ielā. «Taču izņēmums jau izmantots reizes 30,» norāda A. Grūtups.
Viņš arī salīdzina ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīti Latvijā ar Andreja Višinska ierašanos 1940. gadā. «Spriežot pēc tā, ka te visi bija nobijušies no Klintones vizītes, jāsecina – kāda gan starpība, kas un no kurienes ierodas – Višinskis no Maskavas vai Klintone no ASV.»
«Patiesībā īpašumu atdošana likumīgajiem mantiniekiem Latvijā sākās ar 1991. gada 19. marta Augstākās Padomes likumu «Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju», kura izstrādē piedalījās arī vairāki Ebreju kultūras biedrības pārstāvji, piemēram, Ruta Marjaša,» stāsta bijušais Augstākās Padomes deputāts Aleksandrs Kiršteins.
Viņš norāda, ka tajā pat laikā valsts uzņēmās arī finansēt ebreju reliģisko izglītību un ebreju kopienas centienus pētīt savu vēsturi – līdztekus esošajai Simona Dubnova vidusskolai 1995. gadā Rīgā ar valsts finansējumu tika vērta vaļā arī hasīdu reliģiskā virziena Habad Lubavič pamatskola, 1998. gadā tika dibināts Latvijas Universitātes Jūdaistikas studiju centrs, 2001. gadā tika akreditēts muzejs Ebreji Latvijā.
Jau vēstīts, ka vizītes laikā ASV valsts sekretāre norādīja, ka «ASV stingri atbalsta restitūciju tiem, kuru īpašums tika konfiscēts - vai nu to izdarīja nacisti vai komunisti». «Tā ir nepabeigta vēsturiska lieta. Es novērtēju pūles, kuras [Latvijas] valdība pašreiz pieliek šī jautājuma risināšanā,» sacīja ASV valsts sekretāre. H. Klintone uzsvēra: atrisināt šos jautājumus ātri un taisnīgi ir visu interesēs.
Tāpat jau ziņots, ka, kā iemeslu minot ministru prezidenta un tieslietu ministra atšķirīgo izpratni pa nekustamo īpašumu nodošanu ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām, par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš no VL-TB/LNNK.
Db.lv noskaidrojusi, ka Latvijas ebreju kopienai būtu tiesības saņemt teju 32 miljonus latu lielu finansiālo atbalstu kā kompensāciju par nekustamajiem īpašumiem, kā arī 14 nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī un citviet - šādas tiesības kopienai paredzēja savulaik, Aigara Kalvīša valdības laikā sagatavotais likumprojekts «Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai», kura pielikumos atrodama gan informācija par 14 īpašumiem, kas ebreju kopienai būtu atdodami bez atlīdzības, gan saraksts no 285 īpašumiem, kuru vērtība tiktu kompensēta naudā, kas 10 gadu garumā tiktu izmaksāta no valsts budžeta.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/grutups-ebrejiem-jasamierinas-ar-vesturiskiem-zaudejumiem-374625
