Ēģiptē varētu būvēt modernu atomelektrostaciju
Db.lv, 2015. gada 3. marts
Ēģipte daudziem Latvijas iedzīvotājiem asociējas ar valsti, kas nesen pārvarējusi vairākus gadus ilgušo politisko satricinājumu periodu, un ar atpūtas ceļojumu galamērķi, turklāt tieši tūrisms ir Ēģiptes galvenā tautsaimniecības nozare. Tomēr šogad Ēģipte apliecinājusi vēlmi stiprināt starptautisko sadarbību, lai varētu sekmēt savu ekonomisko attīstību, otrdien raksta laikraksts Diena.
Februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins divas dienas ilgā vizītē apmeklēja Ēģipti, kur tika uzņemts ar milzīgu pompozitāti un parakstīja virkni līgumu par abu valstu ekonomisko sadarbību.
Vizītei, protams, bija ļoti nozīmīgs politiskais zemteksts (kā komentēja The Guardian, abi līderi nosūtīja skaidru signālu, ka īstenos paši savu ārpolitiku, nepakļaujoties ārvalstu spiedienam), tomēr vismaz tikpat būtiska bija arī ekonomika. Kā Krievija, tā Ēģipte cer jūtami paplašināt ekonomisko sadarbību, kuras apjomi 2014. gadā līdzinājās 4,5 miljardiem ASV dolāru ( 4 miljardi eiro).
Svarīgākais no parakstītajiem ekonomiskajiem līgumiem ir vienošanās par brīvās tirdzniecības zonas starp Ēģipti un Krievijas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību izveidi. Paredzēts, ka īpaša darba grupa sešos mēnešos saskaņos nepieciešamās izmaiņas abu pušu likumdošanā, bet brīvās tirdzniecības režīms optimistiskas notikumu attīstības gadījumā varētu sākt darboties jau 2016. gadā. Tiesa, tā ir tikai teorija, jo praksē šādos gadījumos vienmēr uzrodas zemūdens akmeņi, kas paildzina procesu. Paralēli tika panākta vienošanās, ka Krievija divkāršos labības eksportu uz Ēģipti, savukārt Kaira ievērojami palielinās augļu un dārzeņu eksportu uz Krieviju. Labība, galvenokārt kvieši, Ēģiptē ir resurss ar milzīgu stratēģisko nozīmi, ko subsidē valsts un kas ir vitāli nepieciešams sociālās stabilitātes nodrošināšanai. Krievija jau šobrīd piegādā Ēģiptei 40% valstī patērētās labības, bet pēc piegāžu apjomu divkāršošanas tās daļa Ēģiptes labības tirgū pietuvosies 60%.
Ne mazāk būtiskas ir arī vienošanās enerģētikas jomā. Kairā tika parakstīts līgums par Krievijas sašķidrinātās gāzes piegādēm, kā arī ir noslēgta principiāla vienošanās par pirmās atomelektrostacijas (AES) būvniecību Ēģiptē, turklāt paredzot Ēģiptes visas atomenerģētikas nozares izveidi, ieskaitot speciālistu apmācību, zinātnisko sadarbību u. tml. Ilgtermiņā tie ir līgumi vairāku desmitu miljardu eiro vērtībā, uz kuriem pretendēja ne tikai Krievija, bet arī ASV, Francija un Japāna. Plašsaziņas līdzekļi uzsver, ka gadījumā, ja principiālā vienošanās pārtaps konkrētos līgumos (par ko palicis maz šaubu), tā dēvētās 3+ jeb pēc Fukušimas paaudzes AES būvniecība mērogu un nozīmīguma ziņā būs salīdzināma ar PSRS īstenoto Asuānas aizsprosta un hidroelektrostacijas (HES) būvniecību XX gadsimta 50. gados, tikai šoreiz sadarbība notiks uz pilnībā komerciāliem pamatiem. Runājot par Asuānas HES, Krievijas kompānijas jau gatavojas modernizēt tās novecojušās iekārtas.
Plašāk lasiet rakstā Ēģiptē varētu būvēt modernu atomelektrostaciju otrdienas, 3. marta, laikrakstā Diena (10.,11. lpp.)!
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/pasaule/egipte-varetu-buvet-modernu-atomelektrostaciju-428485
