Baņķieri brīdina, ka negatīva scenārija varbūtība aug un mudina gatavot Plānu B
Lelde Petrāne, 2012. gada 24. janvāris
Ja finanšu tirgi negūs pārliecību, ka eirozonā pieņemtie lēmumi ir adekvāti, pesimisms un riska prēmijas augs, vājajām valstīm vēl vairāk apgrūtinot piekļuvi finansējumam. Tas rezultētos dziļā recesijā arī eirozonas spēcīgajās valstīs, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.
Diemžēl šāda negatīva scenārija varbūtība esot augusi (40%). Šajā gadījumā arī Latvijai neklātos viegli.
Pirmais sitiens trāpītu pa eksportu. Neskatoties uz pēdējo gadu laikā krietni uzlaboto konkurētspēju, noieta tirgu dažādošanu un lielākām finanšu rezervēm, pieprasījuma kritums Eiropā, kas ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, samazinātu Latvijas eksporta apjomus. Pasliktinātos naudas plūsma un prognozes par pieprasījumu nākotnē, tā bremzējot investīcijas. Mājsaimniecību patēriņš ciestu no optimisma sarukuma, jo, neskatoties uz mazāko parādsaistību slogu, bezdarbs joprojām ir augsts, uzkrājumi ir nelieli, ienākumu un reģionālā nevienlīdzība ir augusi. Tas savukārt radītu nodokļu ieņēmumu kritumu. Lai arī 2012.gada valsts budžets ir veidots ar diezgan labu drošības rezervi, īstenojoties šādam negatīvam scenārijam, būtu nepieciešama papildu fiskālā konsolidācija, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 3% no IKP, skaidro banka.
Nodrošināšanās pret negatīviem ārējiem satricinājumiem šobrīd Latvijas ekonomikai ir galvenais izaicinājums, akcentē kredītiestādes speciālisti: «Lai arī nudien nevajag ļauties pārspīlētam pesimismam, ir nepieciešams veikt sagatavošanās pasākumus, lai ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem spētu izturēt arī negatīvu scenāriju. Eksportējošie uzņēmumi, šķiet, šādus pasākumus daudzos gadījumos jau ir veikuši, valdība un mājsaimniecības pret šādiem riskiem ir mazāk gatavas.»
«Ņemot vērā, ka bāzes scenārija varbūtība ir vien nedaudz augstāka par negatīvo scenāriju varbūtību, valdībai ir nepieciešams Plāns B. Ļoti svarīgi, lai šādā plānā ietilpst izaugsmi veicinošas reformas, nevis vienkārša izdevumu griešana un nodokļu palielināšana, kas negatīvi ietekmētu vidēja termiņa izaugsmi un veicinātu ēnu ekonomiku. Lai gan pašlaik nav nepieciešamības šādu plānu ieviest, jāizstrādā tas ir nekavējoties. Arī mājsaimniecībām būtu rūpīgāk jāplāno savi tēriņi, un, ja tas iepriekš nav pietiekoši darīts – daļu no saviem ienākumiem novirzīt uzkrājumiem,» uzsvēra Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Lai arī varbūtība ir ļoti maza (5%), nevarot izslēgt scenāriju, ka kāda valsts atstāj eirozonu. Šobrīd apņēmība saglābāt monetāro savienību esot liela, jo izmaksas no šāda soļa gan valstij, kas izstātos, gan arī eirozonā palikušajām valstīm būtu daudz lielākas nekā izmaksas eirozonas glābšanai. Swedbank ekonomisti neuzskata šo par ticamu scenāriju, tomēr nevarot izslēgt politiskus riskus. Šāda scenārija negatīvā ietekme uz eirozonu un pasaules ekonomiku būtu milzīga. Arī Latvija nespētu izvairīties no dziļas recesijas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/bankieri-bridina-ka-negativa-scenarija-varbutiba-aug-un-mudina-gatavot-planu-b-251221
