Plāno Ķemeru atdzimšanu
Elīna Pankovska, 2015. gada 22. jūlijs
Aptuveni piecos gados degradētā Ķemeru teritorija varētu piedzīvot pārmaiņas, kļūt pievilcīga uzņēmējiem un tūristiem
Šāds redzējums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Jau pagājušā gada pavasarī pilsētas dome apstiprināja Ķemeru attīstības vīziju, kuras mērķis ir sabalansēta Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas telpiskā attīstība atbilstoši pilsētas mērķiem. Tas sevī ietver rīcības plānu līdz pat 2030. gadam. Jau 2017. gadā ir plānots, ka apmeklētājiem būs pieejams viens no šīs Jūrmalas daļas simboliem, kas jau gadiem stāv tukšs, proti, Ķemeru sanatorija. Plānots, ka pašvaldība ar jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku – SIA Park Hotel Ķemeri – parakstīs vienošanos, atrunājot gan plānoto darbu laika grafiku, gan arī investīciju apmēru. Tiesa, kad tas varētu notikt, šobrīd nav zināms. Pašvaldība no savas puses nodrošinās ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā un pieguļošā Ķemeru kūrorta parka labiekārtošanā un attīstībā – publiskās infrastruktūras sakārtošanā, savukārt Ķemeru sanatorijas un kūrortpoliklīnikas ēku atjaunošana un viesnīcas darbības atjaunošana ir privātā investora rokās.
Plāno investīcijas
Jūrmalas pilsētas investīciju plānā 2015.–2017. gadam paredzēts veikt ieguldījumus vairāk nekā desmit miljonu eiro apmērā Ķemeru teritorijas attīstībai, DB informē Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile. «Investīcijas paredzētas gan publiskās infrastruktūras projektiem (ūdenssaimniecībai, ielu infrastruktūrai), gan arī tūrisma infrastruktūras projektu īstenošanai (Ķemeru parkam, ūdenstorņa rekonstrukcijai, daudzfunkcionāla izglītības centra izveidei u.c.). Proti, pašvaldība strādā pie infrastruktūras sakārtošanas, kas ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai attīstītu uzņēmējdarbību un piesaistītu privāto kapitālu. Ķemeru apkaimei ir milzu potenciāls – gan dabas resursu, gan autentiskā šarma dēļ,» uzsver I. Aile.
Šajā teritorijā ir vairāki desmiti kultūrvēsturisko pieminekļu, sākot ar valsts nozīmes vēsturisko Ķemeru sanatorijas jeb Baltās pils ēku, līdz Ķirzaciņas skulptūrai kūrorta parkā, no kuras joprojām plūst dziednieciskais sēravota ūdens.
Visu rakstu Cer uz Ķemeru atdzimšanu lasiet 22. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/plano-kemeru-atdzimsanu-435508
