Par koncertzāles Rīga nākotni tiesāšanās šķiet neizbēgama

Par koncertzāles Rīga nākotni tiesāšanās šķiet neizbēgama

DB.lv, 2015. gada 3. augusts

Strīdā, kas savērpies starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un SIA Rīgas koncertzāle, kuru vada producents Juris Millers, visticamāk, gaidāmas pat vairākas tiesvedības, vēsta laikraksts Diena.

LZA apšauba Millera apgalvojumus, ka koncertzāles telpu rekonstrukcijā ieguldīts pusmiljons eiro, joprojām ir arī krasi atšķirīgas versijas, kurš kuram ir parādā. Savukārt Millers uzskata, ka LZA faktiski nodarbojas ar reiderismu un grib atņemt zāli, kas ir daudz labākā stāvoklī nekā tad, kad LZA un SIA Rīgas koncertzāle noslēdza telpu nomas līgumu uz desmit gadiem. 

 

Apšauba ieguldījumus

LZA ir paziņojusi, ka lauž telpu nomas līgumu, bet Millers Dienai apliecināja, ka koncertzāle darbu turpinās arī pēc 15. septembra, kad telpām, pēc LZA domām, būtu jābūt atbrīvotām. Lietā iejaukta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons tikās ar Milleru un pēc tam paziņoja, ka plāno uzklausīt arī LZA viedokli koncertzāles jautājumā, «kā arī ministrija atkārtoti aicinās abas puses tikties, lai rastu konstruktīvu risinājumu». Šis paziņojums LZA vadībā izraisīja neizpratni. 

No emocionālajiem abu pušu stāstiem, ko Diena uzklausījusi, var secināt, ka konfliktsituācija abpusēji briedusi jau kopš sadarbības sākuma, kaut līgums noslēgts uz desmit gadiem. Millers Dienai stāsta, ka LZA lietu pārvaldnieka Vitālija Kozlovska dēļ koncertzāle savu darbību sākusi pusotru mēnesi vēlāk, nekā bija paredzēts sākotnēji slēgtajā nodomu protokolā. Kardināli atšķiras abu pušu viedoklis par ieguldījumiem, kas veikti koncertzāles renovācijā. LZA neuzskata, ka Millers būtu ar dokumentiem pierādījis, ka zālē ieguldīta summa, kuru viņš min publiskajā komunikācijā, – 500 000 eiro. No uzrādītajiem dokumentiem redzams – kā darbu veicējs minēta SIA Global Technology Group, kuras valdes priekšsēdētājs arī ir Millers, bet tās darbības veidi saskaņā ar Lursoft datiem ir starpniecība reklāmas izvietošanā masu informācijas līdzekļos, restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, bāru darbība u. c., bet šī firma nenodarbojas ar būvniecību. Kā noskaidroja Diena, LZA atbildīgās amatpersonas uzskata, ka tām nav uzrādīti nepieciešamie pieņemšanas un nodošanas akti un citi dokumenti, kas apliecinātu, ka darbus veikusi licencēta būvfirma sertificēta būvinženiera uzraudzībā. Turklāt, ja tiešām ir ieguldīts pusmiljons eiro, LZA pienākums ir oficiāli mainīt ēkas vērtību.   

«LZA puse nenoliedz, ka nomnieks ir veicis zināmus ieguldījumus koncertzāles telpu remontā un kosmētiskā uzkopšanā, savukārt LZA ir izrādījusi nomnieka uzņēmumam pretimnākšanu, būtiski samazinot telpu nomas maksu remontu laikā un saimnieciskās darbības uzsākšanas pirmajos mēnešos. Šāda pretimnākšana pilnā mērā ir adekvāta SIA Rīgas koncertzāle ieguldījumu apjomam. No teiktā secināms, ka LZA telpās neatdalāmo ieguldījumu kompensēšana nav īstenojama saskaņā ar Nodomu protokola noteikumiem. Savukārt Nomas līgums neparedz īpašu neatdalāmo ieguldījumu kompensēšanas kārtību,» teikts LZA prezidenta Ojāra Spārīša parakstītajā paziņojumā. Savukārt Millers ir pārliecināts, ka viņa uzrādītie dokumenti apliecina reālos ieguldījumus telpu renovācijā. «Līdzekļi tika piesaistīti, veicot daudzpakāpju sadarbības mehānismus,» skaidro Millers un norāda, ka SIA Global Technology Group ir strādājusi kā vidutājs starp daudziem darbu veicējiem un ar visiem projektā iesaistītajiem uzņēmumiem norēķināšanās notiekot pakāpeniski divu līdz triju gadu laikā. 

Kurš nemaksāja pirmais

LZA un Millera domstarpību saraksts ir garš. Nesakrīt viedokļi, kurš kuram cik ir parādā. Summa, kuru aprēķinājusi LZA, netiek izpausta kā komercnoslēpums. Taču abas puses Dienai ir apliecinājušas, ka strīda saasinājums bijis viena līguma punkta interpretācijas dēļ. Saskaņā ar to LZA divpadsmit dienu gadā drīkst zāles telpas izmantot bez maksas. LZA ieskatā tas nozīmē arī tehniskā aprīkojuma izmantošanu un komunālos pakalpojumus, turpretim Millers pauž, ka tehnisko aprīkojumu viņa uzņēmums nomā, tāpēc par to LZA jāmaksā atsevišķi un tas pats attiecas arī, piemēram, uz elektrības rēķinu par konkrēto dienu. Turklāt viņš norāda, ka pirmos divus rēķinus LZA samaksājusi, bet pēc tam atteikusies to darīt.

Visu rakstu Tiesāšanās šķiet neizbēgama lasiet pirmdienas, 3.augusta laikrakstā Diena. 

Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/par-koncertzales-riga-nakotni-tiesasanas-skiet-neizbegama-436034