Dīvaini nekustamo īpašumu darījumi tiek akceptēti notāru un valsts iestāžu līmenī
Māris Ķirsons, 2016. gada 7. novembris
Darījumos ar nekustamo īpašumu blēžiem ir brīvas rokas, dīvainas situācijas netiek uzskatītas par aizdomīgām un pārbaudāmām, tāpēc jāmeklē risinājumi visos līmeņos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Par krāpniekiem nekustamo īpašumu darījumos daudz ir runāts, tomēr pagaidām nekas nav mainījies. Spilgts piemērs ir arī Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtā Aizkraukles rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces Evitas Sietnieces vēstule ar lūgumu rast risinājumu.
Latvijas Zvērinātu notāru padome ir sagatavojusi priekšlikumus nekustamo īpašumu darījumu formas reformai, publiski paužot nozīmīgu notariāta lomu darījumu ar nekustamo īpašumu jomā un piedāvājot preventīvu un efektīvu pamattiesību uz īpašumu aizsardzību, neitrālas valsts amatpersonas (notāra) juridisku palīdzību darījumu noslēgšanā, izslēdzot iespējamību slēgt fiktīvus darījumus un novēršot īpašumu izkrāpšanas gadījumus, tādējādi izslēdzot prettiesisku darījumu reģistrāciju zemesgrāmatās.
Savukārt E. Sietniecei, kā zemesgrāmatu nodaļas tiesnesei, šāda iniciatīva beidzot sakārtot nekustamo īpašumu jomu liekas apsveicama, taču notariāta darbība uz šo brīdi liecinot par ko citu. Pēdējā mēneša laikā tādā mazā zemesgrāmatu nodaļā kā Aizkraukles rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā ir ienākuši jau divi nostiprinājuma lūgumi ar tiem pievienotajiem dokumentiem, kas par notariāta solījumiem noziedzības izskaušanai zemesgrāmatu nostiprināšanas procesā liecinot pretējo.
Vēstulē E. Sietniece apraksta šokējošu situāciju, kurā dīvaini darījumi tiek akceptēti notāru un valsts iestāžu līmenī, par tiem esot informētas arī tiesībsargājošās iestādes. Proti, 2016. gada septembrī zemesgrāmatu nodaļā saņemts vienpusējs personas, kas rīkojas savā un uz pirkuma līgumā izteiktā pilnvarojuma pamata, arī nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā, nostiprinājuma lūgums, ko 2016. gada septembrī apliecinājusi Zemgales apgabaltiesas notāre. Īpašnieks (kā noskaidrojās pārbaudot datus Iedzīvotāju reģistrā) ir Kanādā 2001. gadā miris Latvijas pilsonis. Nostiprinājuma lūgums pamatots ar 2001.gadā uzrādījuma kārtībā pie notāra apliecinātu pirkuma līgumu.
Zemgales apgabaltiesas notāram 2016.gadā, sastādot nostiprinājuma lūgumu, nav radušās ne mazākās šaubas par darījuma tiesiskumu, raksta E. Sietniece. Konstatējot aizdomīga darījuma pazīmes pirmajā gadījumā, ieskatoties zemesgrāmatu sistēmas datos, viņa secinājusi, ka minētā gadījuma nostiprinājuma lūdzējam uz līdzīga scenārija pamata ir bijušas nostiprinātas īpašuma tiesības uz vēl diviem nekustamajiem īpašumiem Latvijā (tiesneši nav pamanījuši darījumu prettiesiskumu vai pietrūcis tiesisku instrumentu darījumu izvērtēšanai) un šie īpašumi neilgā laika perodā atsavināti jau divas reizes, raksta E. Sietniece.
Visu rakstu Dīvainie darījumi palikuši bez pieskatīšanas lasiet 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/divaini-nekustamo-ipasumu-darijumi-tiek-akcepteti-notaru-un-valsts-iestazu-limeni-456345
