Zemes īpašniekiem noteiks lielāku atbildību par latvāņu neapkarošanu
Valdība šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri ierobežot latvāņu izplatību, ar grozījumiem normatīvajos aktos paredzot lielāku atbildību zemes īpašniekiem.
VARAM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs šodien ministriem skaidroja, ka latvāņu apkarošanai trīs gadu periodā ir nepieciešami 15 miljoni latu, un ministrija apzinās, ka šī summa ir ievērojama, tāpēc problēmu ir iespējams risināt ar atbildības sadalīšanu - par to, kurš atbild par konkrēto zemes gabalu. Viņš informēja, ka ietekme uz valsts budžetu varētu būt saistībā ar valstij piederošajiem zemes gabaliem, kur arī ir vērojama latvāņu izplatība.
VARAM ziņojumā norāda, ka Latvāņu ierobežošanas programmā 2006.-2012.gadam noteikto pasākumu ieviešanai valsts budžeta finansējums netika piešķirts, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt un pilnveidot tiesību aktu kopumu, kas dotu iespēju daļēji sasniegt programmas mērķus.
Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta un pašvaldību sniegto informāciju lielas problēmas rada autoceļu, dzelzceļu, gāzes vadu un elektropārvades līniju ekspluatācijas aizsargjoslas, kas tiek nomātas no zemes īpašniekiem, kuru atbildība par invazīvās sugas apkarošanu savā īpašumā ir noteikta normatīvajos aktos. Taču rīcības trūkuma dēļ ir radušās problēmas šajās teritorijās un latvāņi turpina izplatīties. Lai gan Satiksmes ministrija rūpējas, lai autoceļu un satiksmes dalījumu joslās latvāņi tiktu izpļauti, tajās aizsargjoslās, kuras pieder zemes īpašniekiem, vairumā gadījumu latvāņu populācija netiek apkarota. Tāpat problēmas ir ar latvāņu izplatību elektrolīniju teritorijās.
VARAM kā būtisku problēmas risinājumu saskata apsaimniekotāju iesaistīšanu un atbildības palielināšanu latvāņu izplatības ierobežošanā savā apsaimniekotajā teritorijā. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams izvērtēt grozījumu veikšanu normatīvajos aktos. Izvērtēt būtu nepieciešams grozījumu ieviešanu Aizsargjoslu likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Ministru kabineta noteikumos par latvāņu izplatības ierobežošanu.
Pēc VARAM speciālistu domām, primārā atbildība par latvāņu apkarošanu ir jāuzņemas zemes īpašniekiem, savukārt valsts finansējums ir obligāti nepieciešams gadījumos, kad latvāņi izplatās valsts īpašumā esošajās teritorijās. VARAM norāda, 1,25% jeb 133 hektāri no kopējās ar latvāni invadētās teritorijas ir valsts īpašumā. Šajās teritorijās latvāņu ierobežošana un apkarošana trīs gadu periodā varētu izmaksāt aptuveni 1 875 000 latu. Ir nepieciešams izstrādāt metodes, kā šos valsts budžeta līdzekļus kā bezprocentu aizdevumu varētu izmantot un vēlāk atgūt, veicot darbību latvāņu ierobežošanā un apkarošanā pašvaldību un privāto īpašumu, kā arī bezsaimnieku teritorijās, teikts ziņojumā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/90838-zemes-ipasniekiem-noteiks-lielaku-atbildibu-par-latvanu-neapkarosanu.htm
