Tverijons: Kreditēšana Latvijā nav apturēta
Tverijons: Kreditēšana Latvijā nav apturēta
Oskars Prikulis
[email protected]
18.08.2009
Latvijā kreditēšana nav pārtraukta, un kreditēšanas apjomi arvien esot pagājuša gada līmenī, intervijā LTV raidījumā Labrīt, Latvija! apgalvo Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.
Viņš piebilst, ka šobrīd ir novērojams vien kreditēšanas apjomu samazinājums, kas esot objektīvs atspoguļojums ekonomiskajai situācijai Latvijā un lielākajā daļā Latvijas uzņēmumu. Tāpat Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs uzskata, ka Latvijas komercbankas ir pašas spējīgas segt esošos zaudējumus. «Zaudējumi paši par sevi nav ne sevišķi slikti, ne sevišķi labi. Protams, labāk, ja to nav, bet tie ir uzņēmējdarbības nepieciešama, objektīva sastāvdaļa. Ir būtiski, vai uzņēmums, šajā gadījumā bankas, ir spējīgs šos zaudējumus segt, vai nē,» klāstīja T. Tverijons. Pateicoties iepriekšējo gadu nesadalītajai peļņai, kas banku sistēmā veido vairāk nekā 700 miljonus latu, bankas esot spējīgas pilnībā segt savus zaudējumus. Savukārt, ja iepriekš nopelnītās peļņas nepietiks, kā nākamais resurss tiek izmantota kapitāla palielināšana, ko bankas šobrīd arī dara. Db jau vēstīja, ka Swedbank grasās veikt akciju emisiju 15 miljardu Zviedrijas kronu (1.03 miljardu latu) vērtībā, lai palielinātu savu kapitālu.
Runājot pa šobrīd aktuālo Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apgūšanu un problēmām, saistītām ar to, asociācijas pārstāvis uzsver, ka bankas arvien ir gatavas finansēt dažādus projektus ES naudas apgūšanai, tomēr problēma ir tā, ka ES fondu apgūšana uzņēmējiem ir kļuvusi par pašmērķi. Fondi ir kā līdzeklis, lai attīstītu biznesu, bet realitātē daudziem uzņēmējiem par pašmērķi kļuvis iegūt šo naudu, nedomājot par paša biznesa plāna ilgtspēju. «Tad kad šis uzņēmējs nāk uz banku, banka skatās uz šo biznesa ideju un ilgtspēju,» viņš stāsta, pamatojot, kāpēc bankas bieži atsaka kredīta došanu ES struktūrfondu līdzekļu apguvei.
Intervijā T. Tverijonis arī norāda, ka Latvijā neesot iespējams realizēt tādu kreditēšanas sistēmu, kas tiek piekopta, piemēram, ASV – respektīvi, kad klients par kredītu atbild tikai ar savu ķīlu, nevis, kā Latvijā, ar visu savu īpašumu. «Mums ir absolūti cita sistēma. Tādu ideju nav iespējams realizēt. Tad jāmaina civillikums un finansējumu avoti,» viņš norāda.
Viņš arī uzskata, ka bankas šobrīd ir ļoti pretīmnākošas saviem klientiem, piemēram, dodot iespēju atlikt maksājumus utt. Īpašumi tiekot atsavināti ļoti retos gadījumos.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/08/18/Tverijons_Krediteshana_La
