Temīdas svaru kausi Fortūnas rokās?
Temīdas svaru kausi Fortūnas rokās?
Jānis Āboliņš, Latvijas Kredītņēmēju apvienības konsultants
16.10.2009
Šomēnes būs gads, kopš esmu kļuvis par pirmo fizisko personu Latvijā, kura ir uzsākusi maksātnespējas procesu. Šī gada laikā vēl 99 cilvēki ir pieņēmuši šo smago, bet atbildīgo lēmumu un šonedēļ jau 100. cilvēks iesniedza tiesā pieteikumu fiziskas personas maksātnespējas procesa uzsākšanai.
Ja šo skaitli pretstatam kopējam kredītņēmēju skaitam, tad tas nav liels. Tomēr tas liecina par to, ka bankrota procedūra nav tikai atsevišķu neveiksminieku glābšanas riņķis, bet gan likumīgs nepārvaramu finansiālu problēmu risināšanas veids, ko pusotra gada laikā kopš Maksātnespējas likums ir spēkā, mēģina izmantot jau 100 cilvēki.
Kāpēc tikai mēģina? Tāpēc, ka līdz šim tiesas ir apstiprinājušas tikai 37 fizisku personu maksātnespējas procesa pieteikumus. Tātad tīri matemātiski tikai katrai trešajai personai, kas ar baltu karogu rokās dodas uz tiesu «padoties», tas izdodas. Šāda statistika izraisa ne vien neizpratni, bet arī nopietnas pārdomas par to, vai kaut kas nav kārtībā ar bankrotēt gribošajiem, viņu pieteikumiem vai tiesnešiem, kas neapstiprina lietas. Katrā ziņā nepieņemto lietu īpatsvars, manuprāt, izraisa nevienam nevajadzīgu ažiotāžu, baumas un spekulācijas, kas ilgtermiņā nodarīs kaitējumu gan tiesu varas reputācijai (kāpēc vieni tiesneši apstiprina, bet citi neapstiprina lietas), gan fiziskas personas maksātnespējas procesa virsmērķim – procesa laikā dot iespēju personai vai nu atjaunot maksātspēju vai pārdot savus īpašumus un iespēju robežās norēķināties ar kreditoriem un tikt atbrīvotam no pārējām kredītsaistībām. Papildus tam vērojama vēl viena bīstama tendence – publiskajā telpā parādās arvien vairāk piedāvājumu organizēt maksātnespējas procesu ārpus Latvijas robežām (darīt to lēti un «nesāpīgi»), kas nozīmē, ka cilvēki, cerot uz bankrotu ārvalstīs, emigrēs. Diemžēl daudzi arī vienkārši nokļūs negodprātīgu darboņu ķetnās.
Labie un sliktie ?
Sniedzot konsultācijas Latvijas Kredītņēmēju apvienībā, man nereti nākas atbildēt uz jautājumu, kurš ir labais tiesnesis, pie kura vajadzētu tikt un pie kura noteikti nevajadzētu tikt. Protams, ja apskatam apstiprināto lietu statistiku, tad skaidri iezīmējas vismaz tiesas, kurās lietas tiek apstiprinātas, kurās netiek apstiprinātas vai tiek apstiprinātas reti.
Maksātnespējas administrācijas mājas lapā publiskotā informācija liecina, ka personām, kurām ir radušās nepārvaramas finansiālas grūtības, kas liedz pildīt uzņemtās kredītsaistības, nevajadzētu dzīvot ne Rīgā, ne Rīgas rajona. Kopumā Rīgas un Rīgas rajona tiesā ir iesniegti 67 fizisku personu maksātnespējas procesa pieteikumi – Rīgas tiesās 25, rajona tiesā 42. No 42 Rīgas rajona tiesā iesniegtajiem pieteikumiem tikai sešu fizisku personu maksātnespējas procesus tiesa ir apstiprinājusi. Tātad Rīgas rajonā tikai katram septītajam ir ļauts uzsākt maksātnespējas procesu.
Rīgā ir mazliet labāk. No 25 Rīgas tiesās iesniegtajām lietām ir apstiprinātas veselas 10. Centra rajona tiesa no 8 pieteikumiem apstiprinājusi 7, Zemgales priekšpilsētas tiesa no 7 pieteikumiem, apstiprinājusi tikai divus. Arī Latgales priekšpilsētas tiesa vienai personai ir ļāvusi iet maksātnespējas ceļu. Savukārt Ziemeļu rajona tiesa nevienam no 9 bankrota procedūru uzsākt gribētājiem to nav ļāvusi.
Interesenti, ka datu bāzē redzamā informācija liek domāt, ka krīze nav skārusi Vidzemes priekšpilsētas un Kurzemes rajona iedzīvotājus, jo šīs tiesas nav pieņēmušas izskatīšanai nevienu lietu. Manā rīcībā ir informācija, ka abās tiesās personas ir sniegušas maksātnespējas pieteikumus, tomēr tie visi ir noraidīti, par ko iesniegtas arī blakus sūdzības Rīgas Apgabaltiesā. Divas blakus sūdzības tiesa ir apmierinājusi, kas nozīmē to, ka nepieņemt lietu izskatīšanai nebija nekāda pamata. Rezumējot, no 67 Rīgas un Rīgas rajona tiesā iesniegtajām lietām, apstiprinātas ir tikai 16. Pārējie 51 izputējušie kredītņēmēji ir atstāti kreditoriem saplosīšanai.
Atgādināšu, ka pieteikums tiesā ir jāiesniedz atbilstoši personas dzīves vietai, tāpēc šādai reģiona statistikai ir divi negatīvi blakusefekti. Pirmkārt, cilvēki tiek spiesti mākslīgi migrēt, lai īstenotu savu maksātnespējas procesu. Šāda nepieciešamība, protams, pirmajā mirklī liekas gan mazliet muļķīga, gan arī ne visai godīga, tomēr, personas deklarētās dzīves vietas adrese var nospēlēt vērā ņemamu lomu personas izredzēs bankrotēt. Tas sev līdzi nes otru efektu – rodas iespaids, ka katrs tiesnesis likumu interpretē savādāk, jo viena tiesneša neapstiprinātu lietu, viņa kolēģis citā rajonā apstiprina neminstinoties.
Pašlaik ir izkristalizējušies divi tipiski atteikuma iemesli. Visbiežākais ir tiesneša subjektīvais vērtējums par to, ka parādnieka iesniegtais «Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns» neatbilst likuma normām. Zīmīgi, ka maksātnespējas administrators, kuram saskaņā ar likumu ir jāizvērtē plāna atbilstība, plānu uzskata par gana labu esam. Visā valstī, cik man zināms, tikai viens tiesnesis ir ar ekonomista izglītību, tomēr liela daļa tiesnešu uzņēmās iniciatīvu izvērtēt sarežģītā plāna tabulas, aprēķinus, formulas. Šovasar pārsvaru tiesās ir guvis arī viedoklis, ka nodrošināto kreditoru intereses ir primārās un parādnieku plānos tās netiekot ievērotas, tāpēc tās ierosināšana tiek atlikta. Likums nosaka, ka visi kreditori ir vienlīdz svarīgi. Arī viens no likuma autoriem bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš komentējot atteikuma iemeslus Latvijas Vēstnesim (14.septembris) norāda, ka «tas, ka nav aizsargāti pilnīgi visi kreditori vai visi kreditori nesaņem apmierinājumu simtprocentīgi, nevar būt par galveno pamatu, lai noraidītu privātpersonas maksātnespējas pieteikumu».
Kādā tiesas sēdē, dzirdēju tiesnesi izsakāmies, ka viņa ar savu algu nav varējusi paņemt kredītus. Lieki piebilst, kāds bija šīs tiesneses lēmums. Vai viss iepriekšminētais nozīmē, ka Temīdai kāds ir atsējis acis? Ja tā, tad parādnieka izredzes saņemt taisnīgu lēmumu jau ir atkarīgas no Fortūnas.
Vēl viens blakusefekts, kam šķiet ilgtermiņā būs viskaitīgākā ietekme gan uz cilvēku likteņiem, gan valsts atveseļošanos kopumā ir cilvēku dzīve pēc tam, kad viņiem nav izdevies pārliecināt tiesu par to, ka viņš atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, lai uzsāktu fiziskas personas maksātnespējas procesu. Gan sabiedrībai, gan tiesnešiem, kas tik nesaprotami izvēlīgi izvērtē bankrotēt gribošos ir jāsaprot, ka tiem, kuriem neļaus risināt savas problēmas likumīgā veidā, tiks atņemti īpašumi, bet viņu parādi nekad netiks dzēsti. Faktiski šai valstij viņi būs zuduši gan ekonomiski, gan morāli. Pirmkārt, viņi nebūs ieinteresēti strādāt legāli, maksāt nodokļus, pirkt un pārdot preces un pakalpojumus, ja lielu daļu viņu ienākumu līdz viņu mūža beigām ieturēs tiesu izpildītājs. Otrkārt, viņi visticamāk nekad vairs nebūs lojāli savai valstij, viņi bēgs prom vai visu mūžu tepat būs mieļu un naida pilni. Ironiski, ka tas būs tāpēc, ka tieši tiesa viņiem būs liegusi iespēju rīkoties likumīgi – oficiāli bankrotēt un dzīvot šajā valstī ar cieņu pret to un sevi pašu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/182476
