+371 67114284

Taisnīgu cenu meklējot

Taisnīgu cenu meklējot
Mihails Gromovs 07.2007

Par taisnīgu nekustāmā īpašuma cenu sapņo ikviens Latvijas pircējs. Tikai bieži vien viņa taisnīgā cena nesakrīt ar to, kādu to redz pārdevēji, tāpēc par to maz tiek runāts. Savukārt ārzemēs ar jēdzienu „taisnīga cena” operē visai viegli.


Tā pēc Anglijas valsts aģentūras „National Housing and Planning Advice Unit” (NHPAU) taisnīga cena privātmājām Miglainās Alionas salā ir līdzvērtīga septiņām gada algām. Ja pielietot šo formulu Latvijai, tad sanāk, ka vidēji vienai ģimenei paredzētai kotedžai mūsu valstī būtu jāmaksā aptuveni... 36 000 latu!

Par britu mājas taisnīgas cenas rādītāju jūnijā pastāstīja autoritatīvais laikraksts „The Times”. Raksts bija veltīts nekustamo īpašumu cenu kāpumam, kurā, atsaucoties uz valsts aģentūras „National Housing and Planning Advice Unit” ziņojumu, tiek atzīmēts, ka „... Jau nākamajai angļu paaudzei, kas vēlēsies iegādāties sev māju, nāksies par to samaksāt aptuveni desmit gada algas... Pašreiz angļiem mājas iegādei nākas tērēt summu, kas atbilst aptuveni septiņu gadu ienākumiem. Taču 2026. gadā šī summa ievērojami pieaugs, it īpaši, ja valsts paaugstinās procentu likmes...”

Pie mums, protams, tirgus šobrīd neaug, taču „m2” bija interesanti pamēģināt pielietot britu taisnīgas cenas noteikšanas formulu mūsu reālijām. Šeit mēs uzreiz atdūrāmies pret problēmu – kā noteikt mūsu vidējās algas līmeni. Valdība, protams, cīnās ar aplokšņu algām, taču pagaidām ziņojumus par galīgu uzvaru cīņā ar šo nelaimi nesagaidīt. Vairāk vai mazāk kārtība ar ienākumu un sociālā nodokļa maksājumiem ir tikai valsts un sociālajā sektorā. Orientējoties uz tiem, „m2” tad arī veica pirmos aprēķinus.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem martā (raksta tapšanas brīdī tie bija svaigākie pieejamie dati) vidējā alga sabiedriskajā sektorā bija 425 lati. Tad, lūk, pareizinot šo summu ar 7 gadiem, iznāk, ka vidējai statistiskajai mājai Latvijā (ar 100 – 120 m2 platību) būtu jāmaksā...35 700 latu! Taču par tādu cenu pat vistālākajā ciematiņā diez vai kaut ko atradīsi. Rīgā un tās apkaimē jāorientējas uz 120 000 – 150 000 latu. Un arī tad tā būs ļoti pieticīga māja. Salīdzinājumam tajā pat Anglijā vidējā mājas vērtība pārsniedz 215 000 sterliņu mārciņu.

Ja atkāpties no oficiālās statistikas un mēģināt pašu spēkiem novērtēt mūsu algu līmeni, arī tad nevaram runāt par kaut kādu taisnīgu cenu. Vadoties pēc pašu novērojumiem, 800 latu alga „uz rokas” šodien tiek uzskatīta par samērā labu algu. Taču, ņemot par pamatu pat šo skaitli, tad „pēc taisnības” mājai būtu jāmaksā ap 67 200 latiem. Par šādu summu patiesībā jūs varēsiet nopirkt labi ja divistabu dzīvokli kaut kādā padomju laiku tipālā mājā. Tā kā, ja angļi šausminās par to, ka 2026. gadā viņiem par māju būs jāmaksā „taisnīga cena” desmit gadu algas apmērā, tad pie mums Latvijā tā jau sen ir kļuvusi sen par nesasniedzamu sapni. Pie mums jārunā par 15 vai pat 20 gadu vidējām algām.

Vai, jūsuprāt, eksistē jēdziens „taisnīgas cena”? Kādam, runājot par privātmājām, būtu jābūt šim rādītājam?

Aleksandrs Tokarevs, kompāniju „Tokarev Invest ” un „Tokarev Būve” īpašnieks:

Manuprāt, Latvijā pašreizējos apstākļos jēdzienu „taisnīga cena”, runājot par mājokli, var definēt kā summu, kuru ģimene, kurā ir divi strādājošie, ik mēnesi maksā par hipotēkas kredītu. Uzskatu, ka ir taisnīgi, ja šie izdevumi veido līdz 20% no ģimenes ienākumiem. Ja strādā tikai viens, tad šim rādītājam nevajadzētu pārsniegt 40%. Šobrīd mūsu valstī ir ļoti daudz ģimeņu, kas par savu sapņu dzīvokli vai māju atdod pusi vai pat divas trešdaļas savu ienākumu. Pat ja pieņem, ka cilvēkiem šāda lietu stāvoklis ir pa prātam, tad tomēr viņi paši sevi ir nostādījuši netaisnīgos apstākļos un atklāti pārmaksā par tiesībām dzīvot pašiem savā dzīvojamā nekustamā īpašumā.

Andrejs Valters, kompānijas „Langes pils\" direktors:

Visas šīs runas par septiņām gada algām, kuru pietiekot mājas nopirkšanai, es uztveru ļoti skeptiski. Mums nav jēgas pievērst uzmanību šiem skaitļiem, jo pie mums šī formula nedarbojas un nedarbosies, kamēr valstī nebūs izzudušas pelēkās algas. Kad visi sāks saņemt algas, no kurām ir samaksāti visi nodokļi, lūk, tad arī varēs par kaut ko tādu runāt. Es teiktu, pēc gadiem 15 – 20. Runājot par jēdzienu „taisnīga cena”, manā izpratnē tā ir tirgus cena, kādai tai jābūt konkrētajam objektam līdzsvarota tirgus apstākļos, pastāvot normālam pieprasījumam un piedāvājumam. Es vispār nesaistītu to ar jebkādām algām.

Artis Armolovičs, kompānijas „Ario” valdes loceklis:

Pie mums ir vēl pārāk jauns nekustamo īpašumu tirgus, bet jēdziens „taisnīga cena” pastāv tikai stabilā tirgū. Bez tam, mūsu cilvēki pagaidām vēl nav apjautuši hipotēkas aizdevumu vērtību – to, cik par tiem ir jāmaksā. Labi, ka bankas pašas sāk mainīt savu kreditēšanas politiku. Tā Hansabanka jau sen pieprasa, lai hipotēkas maksājumu nepārsniegtu 40% no ģimenes ienākumiem, bet „Parex banka” pēc manā rīcībā esošajām ziņām pieprasa, lai kredīta apjoms nepārsniegtu aizdevuma ņēmēja astoņas gada algas. Tā kā var teikt, ka pie mums taisnīgas cenas jēdziens tikai sāk veidoties. To sekmē arī jaunie investori, kas vairs nevēlas pārmaksāt par Latvijas objektiem.


Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv


Meklēšana

Piedāvājiet savu īpašumu

Piedāvājiet īpašumu

Izveidojiet savu pieprasījumu

Izveidojiet pieprasījumu

Saņemiet piedāvājumus e-pastā

Pieteikties
City Real Estate iesaka
Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Pulkveža Brieža iela, 6. stāvs, 5 istabas, 232.00m2
1700.00 EUR 7.33 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Elizabetes iela, 2. stāvs, 3 istabas, 94.90m2
2278.00 EUR 24 EUR / m2

Izīrē māju Jūrmalā, Dzintaros

Izīrē māju Jūrmalā, Dzintaros
Aglonas iela, 2 stāvi, 4 istabas, 133.00m2
3000.00 EUR 22.56 EUR / m2

Apskatīt visu piedāvājumu