"Swedbank": Mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojas, bet cilvēki joprojām nesteidz pirkt
Šī gada trešajā ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā nedaudz uzlabojās. Mājokļu pieejamības indekss Rīgā ir 141, kas ir labāks nekā Viļņā (105), bet nedaudz sliktāks kā Tallinā (144). Par to liecina jaunais Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss, ko šodien prezentēja Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts. "Tomēr iedzīvotāji nesteidzas iegādāties mājokļus, aktivitāte tirgū saglabājas vārga. Pirmkārt, jauns mājoklis var nebūt vajadzīgs. Otrkārt, ir nepietiekams ienākumu vai uzkrājumu līmenis. Treškārt, neskatoties uz mājokļa pieejamības uzlabojumu, mājsaimniecības nejūtas drošas uzņemties ilgtermiņa saistības un izvēlas ienākumu kāpumu iztērēt īstermiņa vajadzībām. To varējām redzēt šī gada mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā," lēš Mārtiņš Kazāks. Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu (MPI) publicēs ik ceturksni. Indeksa mērķis ir parādīt, kā un kāpēc ir mainījusies mājokļu pieejamība Rīgā un pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās.
2011.gada 3.ceturksnī MPI Rīgā bija 141.1, kas nozīmē to, ka Rīgā mājsaimniecība var atļauties lielāku mājokli nekā "standarta" gadījumā, kad indekss ir 100. Līdzīga mājokļu pieejamība bija arī Tallinā (144.1), bet Viļņā mājokļi bija mazāk pieejami (105.2). MPI indeksa starpību Tallinā un Viļņā pamatā izskaidro ienākumu atšķirības, jo mājokļu cenas un procentu likmes hipotekārajiem kredītiem šajās pilsētās ir aptuveni vienādas. Savukārt indekss Rīgā ir līdzīgs Tallinas indeksam, jo zemākus mājsaimniecību ienākumus Rīgā kompensē par aptuveni 30% zemākas mājokļu cenas.
Gada laikā mājokļu pieejamības indekss Rīgā pieaudzis no 134.8 uz 141.1, kas skaidrojams ar dzīvokļu vidējās cenas samazinājumu par 1.6%, kredītu procentu likmju kritumu par 9 bāzes punktiem, kā arī neto vidējās darba algas pieaugumu par 2.4%.
Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) "standarta" mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka: 1) mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; 2) tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme; 3) mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir izmantojama, lai jebkura mājsaimniecība varētu salīdzināt savu situāciju un gūt priekšstatu, kāds ir tās personīgais mājokļu pieejamības indekss. Jāuzsver, ka šis indekss ļauj mājsaimniecībai izprast savu relatīvo finanšu situāciju, bet nekalpo par pamatu bankas kredīta piešķiršanai. Lai sasniegtu MPI vērtību 100, šī gada 3.ceturksnī Rīgā "standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai mēnesī bija jāspēj novirzīt 120 lati mēnesī, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Ja mājsaimniecība var atļauties kredīta maksājumiem novirzīt vairāk kā 120 latus mēnesī (un tas nepārsniedz 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem), tad indekss ir lielāks par 100 un mājoklis ir pieejamāks. Ja indekss ir zem 100, tad mājokļa iegāde ir grūtāka.
Ne vienmēr mājsaimniecība var uzreiz veikt pirmo iemaksu 30% apmērā no mājokļa cenas. Tad tās uzkrāšanai (novirzot tikpat, cik kredīta apkalpošanai) Rīgā un Tallinā būtu jākrāj aptuveni 26 mēneši, bet Viļņā par 9 mēnešiem vairāk.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=14.12.2011
