Skandināvijā - siltumapgādes tirgus liberalizācija; Baltijā – nesinhrona rīcība
Žanete Hāka, 2015. gada 24. septembris
Skandināvijā patlaban notiek diezgan strauja siltumapgādes tirgus liberalizācija, ko var salīdzināt ar neseno situāciju elektroenerģētikas tirgū, kas padarīs dzīvi siltumenerģijas uzņēmumiem vēl sarežģītāku, Dienas Biznesa Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums sacīja Ludzas Bio Enerģijas valdes loceklis Edgars Vīgants.
Viņš stāsta, ka skandināvi patlaban pārliecinoši iet uz pilnīgu atteikšanos no fosilo kurināmo materiālu izmantošanas. Tas, pēc viņa teiktā, gan nenozīmē, ka šīs valstis vajadzības gadījumā nevarēs izmantot ogles vai citas izejvielas, taču tām būs iespēja būt neatkarīgiem un viņiem būs izvēle, kādus materiālus izmantot.
«Interesanti, ka, lai sasniegtu Eiropas Kopienas noteiktos mērķus, ne tikai Skandināvijā, bet arī Rietumeiropā veido centralizētas situmapgādes sistēmas. Mūsu valstī pagaidām tas nedraud, taču aktivitāte Eiropas valstīs ir saistīta ar to, ka šī sfēra ir mazāk attīstīta un, piemēram, jaunajos rajonos tas ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu turpināt būvniecību,» saka kompānijas pārstāvis.
Tāpat viņš iezīmē tendenci, ka gan saule, gan vējš kļūst aizvien nozīmīgāki resursi enerģētikas ražošanā. Mēs nedrikstam noskirt siltuma nozari no elektroenergetikas, jo nakotne tas bus aizvien vairak saistitas viena ar otru, uzsvēra eksperts.
Viens no ļoti tiešiem notikumiem, kas attiecas uz siltumapgādes nozari – pāreja uz 4.paaudzes siltumapgādes sistēmu (siltumnesējs-ūdens, turpgaitas t = 30-70 grādi pēc Celsija). Galvenais noteikums, lai atbrīvotos no zudumiem siltumenerģijas piegādē.
Aizvien vairāk lielākos apjomos enerģētikā kā resurss parādās saule, tiek veidots arī atvērtais tīkls, kur, līdzīgi kā ar elektroenerģiju, patērētājs var uzstādīt savu vietējo sistēmu un siltumenerģiju, un piemēram, ja ir uzstādīts saules kolektors, un tā paliek pāri, var dot tālāk tīklā, bet,ja pietrūkst, var ņemt no tā.
«Baltijā vērojama tendence, ka visas trīs valstis var labi vienoties vārdos, bet pēc tam neseko sinhrona rīcība,» norāda eksperts, uzsverot, ka, tas ir vairāk runājot par elektroenerģjas jomu, taču tas saistīts arī ar siltumapgādi. Kā piemēru eksperts min gāzes tirgus sektoru.
Nākotnē nozarei jāgatavojas būtiskām pārmaiņām, kurš sagatavosies laicīgāk, varēs vinnēt no tā. Vēlētos, lai valsts un regulatora attieksme būtu administratīvi represīva, bet veicinātu attīstību, kas uz siltumapgādes sistēmām attiecas, uzsver eksperts.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/razosana/skandinavija-siltumapgades-tirgus-liberalizacija-baltija-nesinhrona-riciba-438583
