Siltums uz parāda
Līdz 2011. gada beigām SEB banka plāno izsniegt vairāk nekā 40 daudzdzīvokļu māju siltināšanai paredzētus kredītus. Par to, kādi ir daudzdzīvokļu māju renovācijas kredītu izsniegšanas noteikumi un ar kādām problēmām nākas saskarties to saņemšanas procesā žurnāla „m2” un portāla varianti.lv korespondentam pastāstīja SEB bankas renovācijas projektu vadītāja Tatjana Botina-Solomaha.
Latvijas dzīvojamo māju siltināšanas process, lai arī ar grūtībām, bet tomēr pamazām uzņem apgriezienus. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra līdz septembra sākumam bija saņēmusi vairāk nekā 600 iesniegumus par siltināšanas darbu līdzfinansējuma piešķiršanu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Tomēr iesnieguma iesniegšana ir tikai pirmais solis ceļā uz renovāciju. Ņemot vērā, ka tikai retās mājas rīcībā ir finanšu uzkrājumi, kas ļautu veikt visus darbus uz sava rēķina, par svarīgāko jautājumu kļūst bankas finansējuma saņemšana.
– Iepriecina tas, ka padomju periodā būvēto māju renovācijas tēma kļūst populārāka, – atzīst SEB bankas renovācijas projektu vadītāja Tatjana Botina-Solomaha. – Par šo jautājumu beidzot sāk interesēties arī rīdzinieki. Iepriekšējos gados bija izveidojusies apbrīnojama situācija: Liepājā un Valmierā renovētu māju bija vairāk nekā galvaspilsētā, lai gan labklājības līmeni šajās pilsētās nevar pat salīdzināt ar Rīgu. Tomēr rajonu iedzīvotāji izrādīja lielāku aktivitāti. Tam bija vairāki iemesli. Viens no galvenajiem bija tas, ka pašvaldības reģionos visai aktīvi veicina šo procesu. Tajā pat Liepājā un Valmierā pašvaldības sniedz palīdzību nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanā un energoaudita veikšanā. Bet, piemēram, Aizkraukles pašvaldība pat sedz nelielu daļu (dažus santīmus uz kvadrātmetru) siltināšanai ņemtā kredīta. Jāsaka, ka mazās pilsētiņās kaimiņiem ir vieglāk vienoties. Rīgā tas viss norisinās kaut kā sarežģītāk: katrs domā tikai par sevi. Lielākai daļai dzīvokļu īpašnieku joprojām nav izpratnes par to, ka māja ir arī viņu īpašums, par kuru ir jārūpējas. Tomēr arī galvaspilsētā situācija mainās uz labo pusi. Esmu pārliecināta, ka ieguldījumi renovācijā atmaksāsies: mājas kļūs siltākas un skaistākas, un iedzīvotāji vinnēs uz apkures izmaksu samazināšanās rēķina.
Latvijā kopumā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltuma noturības uzlabošanas programmas ietvaros apstiprināti 380 projekti, bet tikai 43 mājās ir pilnībā pabeigti siltināšanas darbi, no kuriem 22 projektus līdzfinansēja SEB banka.
Šī veida kreditēšanas apjomi palielinās: ja 2009. gadā mēs izsniedzām 800 000 latus 15 daudzdzīvokļu māju siltināšanai, tad 2010. gadā – 2,2 miljonus latu 33 māju siltināšanai.
2011. gada pirmo astoņu mēnešu rezultāts ir 28 projekti un 2, 677 miljoni latu. Domāju, ka līdz šā gada beigām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai izsniegto kredītu skaits pārsniegs 40. Siltināšanas kreditēšanas tirgus potenciāls ir milzīgs. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajām ziņām 2009. gada beigās Latvijā bija reģistrētas 51 426 daudzdzīvokļu (ar diviem un vairāk dzīvokļiem) māju. Aptuveni 70% no tām ir būvētas padomju laikos un lielākajai daļai renovācija ir ļoti nepieciešama.
– Kāda ir daudzdzīvokļu mājas siltināšanas kredīta saņemšanas procedūra?
– Tā sākas ar to, ka mājas iedzīvotājiem ir jāpieņem lēmums par darbu veikšanas nepieciešamību un par to, ka viņi ir gatavi šim nolūkam ņemt bankā aizņēmumu. Saskaņā ar likumu, lai mājai varētu uzsākt siltināšanai nepieciešamo dokumentu paketes gatavošanu un lūgt kredītu, ir nepieciešama 51% iedzīvotāju piekrišana. Piedevām, mājas komunālo maksājumu (runa ir par ūdeni, apkalpošanu un apkuri) parāds nedrīkst pārsniegt 15% no visu pēdējā gada laikā izrakstīto rēķinu summas. Tas – teorētiski. Praksē bankas reti kad piekrīt izskatīt jautājumu par aizdevuma piešķiršanu mājas siltināšanai, ja tam piekrīt mazāk par 60% mājas iedzīvotāju, un arī tikai tad, ja komunālo maksājumu parāds nav lielāks par 7-10%. Ja parāds ir tuvu likuma noteiktajiem 15%, tad SEB banka pieprasīs 70-75% mājas iedzīvotāju piekrišanu.
Pēc tam iedzīvotājiem jādodas pie pārvaldnieka, kas ar celtnieku palīdzību izstrādā tāmi. Kad tā ir gatava, jāiesniedz iesniegums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā par līdzfinansējumu līdz 60% apmērā no nepieciešamo darbu izmaksām, kā arī iesniegums bankā par kredīta piešķiršanu. To visu var darīt vienlaikus.
– Vai bieži atsakāt kredīta lūdzējiem?
– Cilvēki lielāko tiesu atnāk sagatavojušies: māju pārstāvji zina par noteikumiem, kas jāizpilda. Gadās, ka nepieciešams iesniegt papildu dokumentus. Mēs cenšamies neatkāpties no mūsu noteiktajām aizdevumu izsniegšanas standarta prasībām. Tajā pat laikā atzīmēšu, ka, jo lielāka ir kredītu saņemšanas pretendentu aktivitāte, jo vairāk ir, teiksim tā, slikto gadījumu. Vislielākā problēma ir nesamērīgi lielas izdevumu tāmes. Ja sērijveida māja ar 35 dzīvokļiem lūdz piešķirt 200 000 latu kredītu, tas liek aizdomāties. Pie šādām summām kredīta slodze iedzīvotājiem var kļūt nesamērīgi liela. Šādos gadījumos mēs skatāmies, cik kredīts izmaksās uz kvadrātmetru dzīvojamās platības. Ja kopā ar mājas apkalpošanas maksājumu tas pārsniedz 80 santīmus par kvadrātmetru – tas jau ir sarkanais signāls. Stop! Jo lielāka ir summa, jo lielāka ir iespēja, ka daudzdzīvokļu mājās pieaugs nemaksātāju skaits pat, ņemot vērā to, ka apkures maksājumi pēc mājas siltināšanas samazināsies.
Zinu, ka vairāku reģionos esošu māju iedzīvotāji sūdzas Ekonomikas ministrijai par to, ka neviena banka nepiešķir aizdevumu mājas renovācijai, lai gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra tās ir iekļāvusi siltināšanas pasākumu līdzfinansēšanas programmā un gatava segt pusi izdevumu. Bet bankas neizsniedz kredītu tādēļ, ka izsniedzamās summas nav salīdzināmas ar dzīvokļu vērtību. Cilvēki taisās renovēt māju par 150 000 latu, bet divistabu dzīvoklis viņu mājā maksā ne vairāk par 1000 latiem. Reģionos ir augsts bezdarba līmenis. Kas notiks, ja cilvēki nespēs maksāt? Ko šādā gadījumā darīt bankai? Pārņemt dzīvokļus savā īpašumā? Bet vai bankai šādi aktīvi ir vajadzīgi?! Šeit tad arī rodas problēma. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas pieņem lēmumu par daļas darbu izmaksu dzēšanu, apstiprina, ka māja var pretendēt uz izdevumu segšanu. Taču aģentūra neņem vērā mājas ekonomisko situāciju. Cilvēki iet uz banku, bet tā saka „Piedodiet!”. Šī tendence ir parādījusies pēdējā gada laikā.
Šeit viens otrs varētu pasūkstīties par banku pozīciju. Taču es ieteiktu paraudzīties uz situāciju no citas puses: ja bankas redz, ka cilvēkiem var rasties problēmas ar kredītu dzēšanu, tad tās cenšas viņus pasargāt no šāda neapdomīga soļa vai arī piedāvā izskatīt renovācijas variantu ar mazākām izmaksām. Ja redz, ka cilvēki varēs samaksāt maksājumus un pēc renovācijas iegūs reālu ekonomiju, tad nav problēmu.
– Uz ko tiek noformēts mājas renovēšanai izsniegtais kredīts?
– Kredīta ņemšanas iniciators ir mājas iedzīvotāji, bet noformēts tas tiek juridiskai personai. Parasti tas ir uzņēmums, kas nodarbojas ar mājas apkalpošanu. Taču arī šeit laiku pa laikam rodas problēmas. Daudzi māju apkalpošanas uzņēmumi nevēlas nodarboties ar šo problēmu un uzņemties atbildību. Šādā gadījumā iedzīvotajiem, lai saņemtu aizdevumu, ir jādibina dzīvokļu īpašnieku sabiedrība. Taču arī tad kredīta maksājumiem ir jāiet caur apkalpojošo uzņēmumu, kas iedzīvotājiem izraksta rēķinus. Banka noslēdz ar apkalpojošo uzņēmumu komercķīlas līgumu. Daudzi uzņēmumi nevēlas uzņemties šādas saistības. Tad siltināšanas problēma „uzkaras”: iedzīvotāji vēlas ņemt kredītu darbu veikšanai, kopsapulcē balso par aizņēmuma ņemšanu un pilnvaro uzņēmumu pārskaitīt bankai kredīta maksājumus, bet tas nevēlas slēgt ar banku nekādus līgumus. Ko šādā gadījuma darīt iedzīvotājiem? Laikam (noplāta rokas – „m²”) neatliek nekas cits kā nomainīt māju apkalpojošo uzņēmumu vai ņemt mājas apkalpošanu savās rokās. Ar to tagad nav nekādu problēmu.
– Kādi ir SEB bankas piedāvātie mājas renovēšanas aizdevuma saņemšanas standarta noteikumi?
– Māju energoefektivitātes uzlabošanas darbus mēs finansējam 100% apmērā. Aizdevumus izsniedzam gan latos, gan eiro. Standarta likme aizdevumiem eiro ir 2,9% + 6 vai 12 mēnešu Euribor likme un 4,5% + 36 mēnešu Euribor likme. Standarta likme aizdevumiem latos ir 1,5% + 6 vai 12 mēnešu Rigibor likme. Maksimālais aizdevuma termiņš – līdz 15 gadiem. Apsverot aizņēmuma ņemšanu mājas iedzīvotājiem jāņem vērā fakts, ka paņemto kredītu pilnā apmērā viņiem nāksies maksāt tikai pēc mājas renovācijas darbu pabeigšanas, kamēr no Eiropas nepienāks daļas kredīta segšanai paredzētā nauda. Tāpat ir iespēja paņemt līdz 12 mēnešiem ilgas kredītbrīvdienas un maksāt tikai procentus.
– Vai jūsu praksē ir gadījumi, kad mājas iedzīvotāji nolemj aprobežoties tikai ar ārsienu siltināšanu?
– Mēdz būt dažādi. Taču ikvienam ir skaidrs: jo kompleksāka ir pieeja, jo tā ir efektīvāka. Tagad māju iedzīvotāji cenšas ņemt naudu ne tikai ārsienu siltināšanai, bet arī logu, kanalizācijas, ūdensvada un apkures stāvvadu, kā arī radiatoru nomainīšanai. Citi remontē jumtu. Veicamo darbu saraksts tiek konkretizēts pēc energoaudita veikšanas.
– Daudz strīdu notiek par to, kādus materiālus labāk izmantot siltināšanai. Vai bankai ir savs viedoklis šajā jautājumā?
– Ziniet, ja pat profesionāli celtnieki nebeidz vien par to strīdēties, tad mums kaut kā nepiedien paust savu viedokli (pasmaida – „m²”). Katram materiālam ir savi plusi un mīnusi. Mūsuprāt, vissvarīgākais ir ievērot celtniecības darbu tehnoloģiju un veikt tos, ievērojot apstiprinātās dokumentācijas prasības. Saku to, jo laiku pa laikam ir gadījumi, kad siltināšanai ir izmantoti ne tie materiāli, kas tika norādīti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai iesniegtajā pieteikumā, vai arī netiek izturēti, siltinājuma kārtas biezuma parametri. Lūk, tad mājas iedzīvotājiem rodas nopietnas problēmas. Atklājot šādus pārkāpumus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra atsakās dzēst summas daļu. Visas izmaiņas obligāti ir jāsaskaņo.
– Vai jūsu bankai ir nācies saskarties ar siltināšanas kredītu atmaksāšanas problēmu?
– Tfu-tfu-tfu (trīs reizes piesit pie galda – „m²”). Šo finanšu produktu raksturo laba finanšu disciplīna. Ceru, ka tā tas būs arī turpmāk. Tagad privāto māju īpašniekiem ir radusies iespēja samazināt apkures izdevumus. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas programmas ietvaros vienģimenes māju un tāpat arī daudzdzīvokļu māju īpašnieki, uzstādot jaunus apkures katlus, saules kolektorus vai vējģenerātorus, tas ir, videi draudzīgas energoiekārtas, var pretendēt uz 50% to vērtības kompensēšanu. Tiesa, palīdzības apmērs nevar pārsniegt 7 000 latu. Shēma izskatās šādi: cilvēki iesniedz iesniegumu, piesaista bankas kredītu, veic attiecīgos darbus, un pēc tam Eiropas fonds dzēš līdz 50% izdevumu. Iedzīvotājiem šīs programmas ietvaros ir pieejams līdzfinansējums 6,975 miljonu latu apmērā.
Spilgtākais piemērs no SEB prakses
Talsos piecstāvu dzīvojamās mājas ar divām kāpņu telpām renovācija izmaksāja 107 529 latus. Kredīts tika izsniegts uz 15 gadiem un tā apkalpošanas izdevumi ir 20 santīmi mēnesī uz kvadrātmetru. Iedzīvotāju izdevumi 2009./2010. gada un 2010./2011. gada apkures sezonās bija šādi: līdz renovācijai apkure izmaksāja 1,34 Ls/m² + apkalpošana Ls 0,25. Kopā – Ls 1,59 Ls/m². Pēc renovācijas apkure izmaksāja 0,63 Ls/m², bet apkalpošana (kopā ar kredīta maksājumu) – Ls 0,45/m². Kopā tas ir 1,08 Ls/m². Tādejādi pēc mājas renovācijas iedzīvotāju izdevumi ziemas periodā samazinājās par 0,51 Ls/m²!
Programmas „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams finansējums 47,759 miljonu latu apmērā. Pēc stāvokļa uz šā gada septembra beigām Latvijā dažādā realizācijas pakāpē bija 380 māju siltināšanas projekti par kopējo summu 22,15 miljoni latu. Visi darbi ir pabeigti tikai četrdesmittrijos no tiem. Ekonomikas ministrija informē, ka iesniegumu par siltināšanas darbu līdzfinansējuma piešķiršanu 2011. gadā jau par 105% pārsniedz 2010. gada rādītājus. Pavisam kopš 2009. gada, kad sāka darboties minētā programma, ir saņemti 636 iesniegumi, no kuriem 144 tika noraidīti.
Rīgas Dome ir nodomājusi veicināt galvaspilsētas daudzdzīvokļu māju siltināšanas procesu. Viens no paredzētajiem pasākumiem ir energoaudita izdevumu dzēšana 80 padomju periodā celtām daudzdzīvokļu mājām. No pilsētas budžeta tiks segti līdz 80% šim pasākumam iztērēto līdzekļu, tomēr palīdzības apmērs vienai mājai nevarēs pārsniegt 300 latus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2104
