Sanktpēterburgā atklāj grandiozu pretplūdu aizsargbūvju kompleksu
LETA-RIA NOVOSTI
Krievijas premjerministrs piektdien atklājis lielāko hidrotehnisko būvju kompleksu savā valstī - Sanktpēterburgas pretplūdu aizsargbūvju sistēmu, kas pasargās pilsētu no postošiem plūdiem un pēc vairāk nekā 30 gadus ilgiem būvdarbiem pilnībā noslēgs pilsētas apvedceļu, uzlabojot satiksmes situāciju.
Putins kompleksa atklāšanu nosaucis par vēsturisku notikumu, atgādinot, ka tā celtniecība sākusies 1979.gadā, bet nav īsti raiti virzījusies uz priekšu. Viņš atcerējies, ka pats apskatījis šo objektu 2005.gadā un tobrīd izjutis šaubas, vai darbus vispār iespējams pabeigt, bet 2006.gadā celtniecība atsākusies un tagad pabeigta.
Kā atgādina mediji, 1995.gadā, kad darbi bija paveikti par aptuveni 70%, tie tika apturēti un atsākās tikai pēc vairāk nekā desmit gadiem, kad tika pieņemta attiecīga federālā programma.
Komplekss, kas 25 kilometru garumā izbūvēts Somu jūras līcī, ietver 11 no akmeņiem un zemes būvētus dambjus, divas kuģu slūžas, sešus 3000 tonnas smagus aizvarus, kā arī sešjoslu autoceļu, kas izbūvēts pa dambi un zemūdens tuneli.
Pretplūdu aizsargbūvju sistēma būvēta tā, lai pasargātu pilsētu no ūdens līmeņa celšanās līdz pieciem metriem. Bīstami Ņevas plūdi beidzamajā laikā kļuvuši krietni biežāki - ceturtā daļa no visā 300 gadus ilgajā novērojumu vēsturē reģistrētajiem plūdiem notikuši beidzamo 15 gadu laikā.
Daudz biežāki tagad kļuvuši arī ziemas plūdi, kas iepriekšējos trīs gadsimtos bija ļoti reta parādība.
2010.gada oktobrī, kad ūdens līmenis bija pacēlies par 180 centimetriem, vēl nepabeigtā sistēma jau pasargāja Sanktpēterburgu no plūdiem.
Premjerministram tika parādīts arī aizsargbūvju kompleksa vadības centrs, kurā visas sistēmas darbību uzrauga dispečeri. Par kompleksa ekoloģisko drošību gādā 30 attīrīšanas sistēmas, kas nodrošina, lai ne lāse ūdens no šīm būvēm nenonāk līča ūdeņos. Līdz ar to šovasar izdevies novērst ūdens ziedēšanu līcī un pilsētas iedzīvotāji tagad labprātāk peldas jūras ūdenī, nevis baseinos.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=15.08.2011
