Saeima noraida likumprojektu par uzturēšanas atļauju piešķiršanu, iegādājoties nekustāmo īpašumu
Saeima šodien noraidīja vienu no likumprojektiem, kas saistīts ar pāreju uz eiro un paredzēja, ka no nākamā gada 1.janvāra būtiski nemainīsies investīciju apmērs, kāds ārvalstniekam būs jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā, lai varētu iegūt uzturēšanās atļauju.
Neatbalstīt šos grozījumus Imigrācijas likumā aicināja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai!"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas vadītājs Einars Cilinskis. Vienošanās pārtraukt piešķirt uzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā ir viens no priekšnoteikumiem, lai VL-TB/LNNK atbalstītu nākamā gada budžetu.
Cilinskis uzsvēra, ka šajā likumprojektā būtu jāparedz pakāpeniski pārtraukt piešķirt šādas uzturēšanās atļaujas, iespējams, arī pārskatīt arī citas normas, paredzot, ka šo uzturēšanās atļauju iegūšanas gadījumā ir jābūt kādam ieguldījumam arī valsts budžetā. Par to būtu jādiskutē gan valdībā, gan arī Saeimā, tāpēc šī likumprojekta tālāka virzība nebūtu atbalstāma, piebilda politiķis.
Par šī likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 34 deputāti, pret arī bija 34 deputāti, kas pārstāv opozīciju un nacionālo apvienību, vēl četri parlamentārieši atturējās, bet 17 - nepiedalījās balsojumā.
Patlaban minimālā komercsabiedrības pamatkapitāla summa, kuru ieguldot komercreģistrā reģistrēta amatpersona var saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, ir 2000 latu. Šī summa atbilst spēkā esošajā Komerclikumā noteiktajam SIA minimālajam pamatkapitāla lielumam, taču no nākamā gada 1.janvāra SIA minimālo pamatkapitāla lielumu plānots samazināt līdz 2500 eiro, kas atbilstu 1757 latiem.
Ņemot vērā minēto, arī Imigrācijas likumā līdz 2500 eiro bija plānots samazināt summu, kuru ieguldot komercreģistrā reģistrētas amatpersonas var saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/101677-saeima-noraida-likumprojektu-par-uzturesanas-atlauju-pieskirsanu-iegadajoties-nekustamo-ipasumu.htm
