„Rīgas siltums” ir spiests aizņemties
„Rīgas siltums” ir spiests aizņemties
Romāns Golubevs
13.11.2009
Šajā apkures sezonā uzņēmuma „Rīgas siltums” siltuma tarifi būs par 30-35% zemāki nekā pagājušajā sezonā. Taču, ņemot vērā, ka parādnieku skaits palielinās, uzņēmums ir nodomājis izmantot īstermiņa kredītu 20–25 miljonu latu apmērā.
Šo interviju katalogs „m2” sāka gatavot vēl pirms apkures sezonas sākuma, taču uzņēmuma „Rīgas siltums” vadība savas aizņemtības dēļ nevarēja personīgi satikties ar kataloga žurnālistu. Šī iemesla dēļ, gatavojot rakstu, nācās izmantot uzņēmuma „Rīgas siltums” preses sekretāres Lindas Rences sagatavotās atbildes uz mūsu iesniegtajiem jautājumiem. Materiāls ir ieturēts visai lietišķā stilā.
Piedāvājam lasītājiem iespēju iepazīties ar galvaspilsētas siltumapgādes uzņēmuma pozīciju.
Kādā stāvoklī pašlaik ir pilsētas siltumtīkli? Cik bieži notiek avārijas? Vai ir izstrādāts ilgtermiņa siltumtīklu nomainīšanas plāns un kā tas tiek realizēts?
Pilsētas siltumtīklu kopējais garums ir vairāk nekā 890 kilometru, no kuriem 74% atrodas akciju sabiedrības „Rīgas siltums” īpašumā. Rīgā 30% siltumtrašu ir jaunākas par 20 gadiem un ir labā tehniskā stāvoklī, 70% siltumtīklu ir apmierinošā stāvoklī.
Lai pilsētai būtu droša siltumapgāde, „Rīgas siltums” ik gadu vasaras laikā siltumtīklos veic plānotus remontdarbus. Uzņēmuma ilggadējā darba rezultāts, renovējot siltumtīklus, realizējot kompensatoru nomaiņas programmu un atjaunojot siltumizolāciju tīkliem, – ir ievērojami samazināti siltuma zudumi pārvadē. 1997. gadā siltuma zudumi bija 1126 tūkstoši MWh, šajā finanšu gadā (2008./2009. gadā) – 451 tūkst. MWh. Faktiski 12 gadu laikā siltuma zudumi ir samazināti 2,4 reizes. Piemēram, ar 700 tūkstošiem MWh gadā iespējams visu gadu apkurināt tādas pilsētas kā Rēzekni, Jēkabpili, Jūrmalu, Jelgavu un Ventspili kopā.
Šogad tika nomainītas sliktā tehniskā stāvoklī esošas un izbūvētas siltumtrases 10,5 km garumā. Veicot siltumtīklu posmu rekonstrukciju, izmantoti moderni siltumizolācijas materiāli un rūpnieciski izolētas caurules, kuru ekspluatāciju neietekmē augsts gruntsūdens līmenis, un siltuma zudumi ir ievērojami mazāki.
Lai nodrošinātu kreisā krasta centralizētās siltumapgādes sistēmas tālāku attīstību un nākotnē realizētu jaunu lietotāju pieslēgšanu, 2007. gada vasarā tika uzsākta siltumtrases izbūve, savienojot siltumcentrāles „Imanta” un „Ziepniekkalns” siltumapgādes zonas. Siltumtrases garums ir 4 km, tās ekspluatācija uzsākta 2009. gada oktobrī.
„Rīgas siltums”, izmantojot ekonomiskās krīzes radīto situāciju, kad gan būvniecības izdevumi, gan būvmateriālu izmaksas ir krietni samazinājušās, efektīvi ieguldīja finanšu līdzekļus attīstībā. Uzsākot projekta realizāciju, plānotās izmaksas bija vairāk nekā 4 miljoni latu, taču šobrīd faktiskās izmaksas, pamatojoties uz atklāto iepirkumu procedūru rezultātiem, ir samazinājušās par aptuveni 50% jeb nedaudz vairāk par 2 miljoniem latu.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi, samazinātu siltumzudumus pārvadē un paaugstinātu siltumapgādes drošību, uzņēmums „Rīgas siltums” ir izstrādājis siltuma maģistrāles M-14 posma rekonstrukcijas projektu (no Gaujas un Ķīšezera ielas krustojuma līdz Upes un Duntes ielas krustojumam (2DN 800, L=1840m). Projekta realizēšanai ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. M-14 ir viena no trim maģistrālēm, kas ir pievienota siltumcentrālei TEC-1, un tā nodrošina ar siltumenerģiju vairāk nekā 200 patērētāju Sarkandaugavas, Vecrīgas, Skanstes un Eksporta ielas rajonā. No kopējās TEC-1 saražotās siltumenerģijas pa M-14 tiek pārvadīti vairāk nekā 40% siltumenerģijas.
„Rīgas siltums” ir izstrādājis uzņēmuma finanšu vadības plānu periodam no 2010./2011. finanšu gada līdz 2019./2020. finanšu gadam. Lai novērstu siltumtīklu novecošanu, paaugstinātu siltumapgādes drošību un nodrošinātu jaunu siltumenerģijas patērētāju pieslēgšanu, plānā tiek paredzēts, ka desmit gadu laikā tiks atjaunoti vidēji 17 km gadā.
Kāds uzņēmuma „ Latvijas siltums” pastāvēšanas vēsturē ir bijis maksimālais siltuma tarifs? Tarifa lielums ir pilnībā atkarīgs no gāzes cenas. Vai jūsu analītiķi prognozē pašreizējo gāzes cenu stabilizēšanos, vai arī ir gaidāms, ka tuvākajos gados tās turpinās celties?
„Rīgas siltums” aptuveni 70% no visas nepieciešamās siltumenerģijas iepērk no akciju sabiedrībai „Latvenergo” piederošajam TEC 1 un TEC 2. Aptuveni 0,05% siltuma tiek iepirkti no citiem uzņēmumiem. Pārējais siltumenerģijas apjoms tiek saražots uzņēmumam „Rīgas siltums” piederošajos siltumavotos: piecās siltumcentrālēs (ar jaudu no 50 līdz 400 MW), astoņās vidējas jaudas automatizētās bezpersonāla gāzes katlumājās (ar jaudu no 1 līdz 20 MW) un divdesmit piecās mazas jaudas automatizētās bezpersonāla gāzes katlumājās (ar jaudu 0,1 līdz 1 MW).
2008. gada oktobrī līdz ar dabasgāzes cenu strauju kāpumu siltumenerģijas tarifs pieauga, sasniedzot 45,57 Ls/MWh (bez PVN), šāds pieaugums bija lielākais siltumenerģijas tarifs uzņēmuma vēsturē. Siltumenerģijas tarifs tika noteikts, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” publicēto paziņojumu 2008.gada 9.oktobrī laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” par dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem oktobrī – tie atbilda dabasgāzes tirdzniecības cenai 235 Ls/tūkst.m3.
No 2009.gada 1.oktobra siltumenerģijas tarifs ir 30,61 Ls/MWh (bez PVN), kas ir par 32,8% zemāks, salīdzinot ar 2008.gada oktobri, tādējādi iedzīvotājiem par siltumu būs jāmaksā vidēji par trešdaļu mazāk nekā pērn. Pašreizējais tarifs ir zemākais pusotra gada laikā.
Tarifs noteikts, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” šī gada 9.oktobrī publicēto paziņojumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” – par dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem oktobrī, kuri atbilst dabasgāzes tirdzniecības cenai 125 Ls/tūkst.m3.
Sagaidāms, ka novembrī un decembrī siltumenerģijas tarifs turpinās pazemināties - paredzams, ka par piegādāto siltumenerģiju tiks piemērots tarifs 29,93 Ls/MWh (bez PVN). Tādējādi tas būs par 34,32% zemāks nekā 2008. gada oktobrī. Sagaidāmie tarifi par siltumenerģiju norādīti, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” paziņojumā publicētajām prognozēm, ka novembrī un decembrī dabasgāzes tirdzniecības cena būs 120 Ls/tūkst.m3.
Ņemot vērā akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” publiski pausto informāciju, ka dabasgāzes cenu straujš kāpums nav gaidāms, var prognozēt, ka siltumenerģijas tarifi paliks līdzšinējā līmenī. Sagaidāms, ka šajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifi būs par 35–30% zemāki nekā pagājušajā apkures sezonā.
Analizējot siltumenerģijas tarifa struktūru, konstatējams, ka 83% veido izmaksas par gāzi, 7% – darba samaksa un sociālais nodoklis, 4% – pamatlīdzekļu nolietojums, gandrīz 6% – pārējās izmaksas.
Vai uzņēmuma darbībai ir nosakāms minimālais rentabilitātes rādītājs? Kāds ir bijis kompānijas apgrozījums un peļņa iepriekšējos gados un kādi rādītāji ir gaidāmi 2009. gadā?
Uzņēmums „Rīgas siltums” finanšu gadu, kas ilga no 2007. gada oktobra līdz 2008. gada septembrim, pabeidza ar 109,4 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 46,2% lielāks nekā pagājušajā finanšu gadā, kad apgrozījums bija 74,8 miljoni latu.
Apgrozījuma pieaugums ir saistīts ar straujo gāzes cenu kāpumu par 61%, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu, tādējādi ietekmējot siltumenerģijas ražošanas izmaksu pieaugumu.
Uzņēmuma „Rīgas siltums” ikgadējā rentabilitāte 2–3% tik tikko sedz uzņēmējdarbības riskus, un tā pēc ieņēmumu apjoma ir ievērojami zemāka nekā līdzīgos uzņēmumos. Rentabilitāti nosaka piegādāto pakalpojumu sociālais raksturs.
2007./2008. finanšu gadā iegūtā peļņa bija 3,7 miljoni latu, un tā bija par 427 tūkstošiem latu mazāka nekā iepriekšējā gadā. Peļņas kritumu noteica salīdzinoši straujš gāzes cenu kāpums, ko pilnā apmērā nesedza siltumenerģijas ieņēmumi.
Peļņas esamība nodrošina iespēju investēt energoefektīvās tehnoloģijās, uzņēmuma attīstībā un saņemt banku īstermiņa aizdevumus, lai nodrošinātu siltumapgādes nepārtrauktību, pasliktinoties maksājumu disciplīnai. Тiek prognozēts, ka līdzīgi finanšu rādītāji sagaidāmi arī šajā gadā.
Kāds ir stāvoklis ar maksājumu disciplīnu no patērētāju puses? Cik daudz rēķinu netiek apmaksāti? Vai starp parādniekiem ir arī namu pārvaldes?
Kopumā tiek apmaksāti aptuveni 98% nosūtīto rēķinu par patērēto siltumenerģiju. Pašreizējā parāda summa, līdz septembrim ieskaitot, sasniedz 1 miljonu latu. Parādnieku lokā šobrīd pašpārvaldes namu pārvalžu nav.
Nenoliedzami, ka viena no problemātiskākajām grupām ir jauno projektu attīstītāji. Tie ir privāti projekti, kuros nereti ir izpārdots viens vai vairāki dzīvokļi. Šie projekti ir orientēti uz privātas peļņas gūšanu. Nams, kurā iegādāts dzīvoklis, ir kopīpašums, un dzīvokļu īpašniekiem bija visa vasara, lai kopīgi ar apsaimniekotājiem risinātu gan parādu jautājumus, gan pieņemtos lēmumus par to, kā tiks sagaidīta un pavadīta apkures sezona. Siltumapgādes uzņēmumu nevar noteikt par galveno atbildīgo funkcijas apkurināt visus namus, nesaņemot pretī samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, pildītāju.
Apsaimniekošanas tirgus ir tāda pati biznesa sfēra kā jebkura cita, kurā valda savstarpēja konkurence. Uzņēmuma „Rīgas siltums” darbu regulē Latvijas likumdošana. Konkurences likums nosaka, ka pakalpojuma sniedzējam – siltumapagādes uzņēmumam – ir jāsniedz pakalpojums, ievērojot vienādus nosacījumus. Uzņēmums, slēdzot līgumus, tā arī rīkojas. Ja uzņēmums pieļauj atkāpes vieniem apsaimniekotājiem, arī citiem ir tiesības pieprasīt tieši tādas pašas atlaides. Vienlaikus jāsaprot, ka akciju sabiedrības kapacitāte nav bezizmēra.
Cik lielam jābūt parādam, lai tiktu skatīts jautājums par mājas atvienošanu no apkures. Cik māju nākamajā gadā varētu palikt bez apkures?
Apkures sezona nupat ir sākusies, un runāt par siltumenerģijas pārtraukšanu ir pāragri. „Rīgas siltums” apzinās, ka šī apkures sezona finanšu krīzi valstī laikā nebūs no vieglākajām. Esam gatavi savus klientus vilkt cauri šai apkures sezonai, lai kopīgiem spēkiem sagaidītu siltās pavasara dienas. Taču vēlmei uzsākt un turpināt apkures sezonu ir jābūt aktuālai arī pašiem siltumenerģijas lietotājiem. Ja parādi tiks uzkrāti strauji augošā progresijā, ja tie netiks maksāti vai arī ja par patērēto siltumenerģiju tiks atmestas kapeikas, turklāt ja lietotāji izvairīsies sazināties ar siltumapgādes uzņēmumu, „Rīgas siltums” nevarēs palīdzēt.
Pagājušajā apkures sezonā virkne klientu par patērēto siltumenerģiju nebija norēķinājušies pat no pašas sezonas sākuma – 2008. gada oktobra. Lai nerastos vēl lielāki zaudējumi, „Rīgas siltums” pārtrauca siltumenerģijas padevi, un nenokārtotie maksājumi par piegādāto siltumenerģiju tika piedzīti tiesiskā ceļā. Siltumenerģijas padeve tika pārtraukta desmitiem māju. Uzņēmums tiesvedību kā parādu piedziņas instrumentu izmanto gadījumos, kad visas citas samaksas saņemšanas iespējas ir izsmeltas.
Finanšu krīzes ietekmi „Rīgas siltums” izjuta jau pagājušajā apkures sezonā. Pieaugot debitoru parādu skaitam, uzņēmums bija spiests ņemt īstermiņa kredītu 16 miljonu apmērā, lai realizētu drošu siltumapgādi – spētu norēķināties ar akciju sabiedrību „Latvijas Gāze” un akciju sabiedrību „Latvenergo” Arī šajā apkures sezonā tiek prognozēts, ka uzņēmums aizņemsies 20–25 miljonus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1283
