Rēzekne atgūstas
Maksims Šarapovs 11.2006
Rēzeknes nekustamo īpašumu tirgus pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojis kardinālas, var pat teikt – revolucionāras pārmaiņas. Ja vēl pirms gadiem trim divistabu dzīvokļus „Latgales sirdī” piedāvāja par 3000 – 4000 dolāriem, tad šodien pircēji var orientēties uz... 26 000 latiem un vairāk.
Sabiedriskie objekti
Jāsaka, ka Rēzekne, neraugoties uz savām sociāli ekonomiskajam problēmām, pēdējos gados ir ļoti mainījusies. Šeit pastāvīgi parādās jaunas ēkas. Un, ja Rīgai šāds lietu stāvoklis jau sen ir kļuvis par normu, tad nelielai provinces pilsētiņai katra jauna māja, kafejnīca vai birojs ir nozīmīgs notikums.
Par jaunās celtniecības pirmo bezdelīgu kļuva tirdzniecības tīkli – pilsētā parādījās pirmie „supermārketi”: „T-market” un „Mego”. Pēc tiem sāka parādīties arī citi objekti. Tiesa, galvenokārt sabiedriska rakstura: biznesa centrs, naktsklubi, veikali... Tā pilsētas ziemeļu rajonā 2005.-2006. gadā pircējiem durvis vēra divi jauni tirdzniecības centri: „Maxima” un „Elvi”. Pirmais tika uzcelts no nulles, bet ar „Elvi” situācija bija citādāka. Mikrorajonā jau gadus 15 stāvēja pamests grāmatu veikals, kuru bija iecerēts atvērt jau padomju laikos, taču to pameta nepabeigtu. Uz tā pamatiem tad arī tika izbūvētas jaunās tirdzniecības platības.
Par pilsētai nozīmīgu notikumu kļuva vecās viesnīcas „Latgale” rekonstrukcija. Tā nedarbojās jau kopš 80. gadu vidus un lēnām, taču pavisam noteikti bruka. Tomēr „Kolonna būve”, ieguldījusi kapitālajā remontā 1,5 miljonus latu, atvēra viesnīcu, kas kļuva par īstu Rēzeknes rotu.
Nevar nepieminēt vel vienu ēku. Pagājušajā gadā tika atvērts pirmais boulinga centrs. Tas iekārtojās Jupātovkas rajonā nezālēm aizaugušā klajumā pie Rēzeknes upes. Tagad tā ir viena no visapmeklētākajām vietām.
Mājokļi
Kardinālas izmaiņas ir notikušas mājokļu segmentā. Rēzeknes dzīvokļu tirgus vērtība 2003. gadā, no šodienas redzes punkta skatoties, bija vienkārši smieklīga. Vēl gadu pirms iestāšanās Eiropas Savienībā divistabu dzīvokli centrā varēja nopirkt par 3000 – 4000 dolāriem. Pie kam, šāds cenu līmenis bija gandrīz nemainīgs kopš neatkarības atgūšanas. Darījumi notika reti: piedāvājums ievērojami pārsniedza pieprasīju. Iemesls? Pēdējo desmit gadu laikā pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās par 20%.
Taču Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā krasi izmainīja ainu. Cenas sāka augt burtiski nevis pa dienām, bet pa stundām. Kā „m2” pastāstīja kompānijas „Latio” Rēzeknes nodaļas vērtētāja Silvija Oļeņina, dzīvokļi sadārdzinās arī tagad, tikai lēnāk, nekā agrāk. Pēc „m2” sarunu biedres aprēķiniem ik mēnesi Rēzeknē pārdošanai tiek piedāvāti 50-60 dzīvokļi. Atšķirībā no galvaspilsētas, kvadrātmetra cena praktiski nav atkarīga no istabu skaita. Galvenais kritērijs ir iekšējais stāvoklis. Piemēram, vienistabas dzīvoklis bez remonta var tikt novērtēts par 450 latiem kvadrātmetrā, bet tajā pat laikā divistabu dzīvoklis ar visai solīdu apdari – par 466 latiem kvadrātmetrā.
Ar mājam ir sarežģītāk. Ļoti lielu daļu pilsētas dzīvojamā fonda veido privātmājas. Bet to stāvoklis ir visai atšķirīgs. Piemēram, aiz universālveikala „Rēzekne” turīgi cilvēki uzcēluši veselu savrupmāju kompleksu ar villām. Tur mājas tiek piedāvātas arī par 200 000 latu. Savukārt parasta koka māja (un tādu pilsētā ir vairums) vairāk vai mazāk laba stāvoklī „aiziet” par aptuveni 40 – 50 tūkstošiem latu. Problēma tikai tā, ka normālas savrupmājas pārdotas tiek reti un to pārdošanu var nākties gaidīt gadiem ilgi.
Taču atgriezīsimies pie dzīvokļiem. Iznāk, ka trijos gados Rēzeknes dzīvokļi pamanījušies kļūt dārgāki 15-20 reizes! Cik reāla un pamatota ir šī cena? Jautājums ir strīdīgs. No vienas puses var norādīt uz Rīgu, tā teikt, arī reģioni, lai arī ar novēlošanos, taču sāk pārņemt visas galvaspilsētas tendences. No otras puses, nevar neatzīmēt problemātiskus momentus. Ceļi Rēzeknē tikpat kā netiek remontēti (neskaitot divus galvenos – Atbrīvošanas aleju un Dārzu ielu). Pa pilnam ir tukšu ēku, no kurām aizbraukuši visi īrnieki. Māju, daudzas no kurām ir celtas pagājušā gadsimta 60. gados, tehniskais stāvoklis varētu būt labāks... Var vēl atcerēties arī apkuri un ūdensapgādi – dažās mājās radiatori ir knapi silti pat visbargākajā salā, bet karsts ūdens ir liels retums. Nezinu, vai tā bija sagadīšanās, taču šo rindu autors, nodzīvojis Rēzeknē trīs dienas, tā arī ne reizi nedabūja nomazgāties dušā – aukstā rudenī stāvēt zem tikpat aukstas dušas nav diez cik patīkami.
Perspektīvas
Un tomēr, lai arī ko neteiktu, bet nekustamo īpašumu cenu pieaugums ir atstājis arī savu pozitīvo iespaidu. Kad dzīvokļus sāka būvēt tik daudz, ka ar to varēja nopelnīt, parādījās jauni projekti. Tā nākamgad Rēzeknē plānots nodot ekspluatācijā pirmo daudzdzīvokļu māju 15 gadu laikā. Vietējie komersanti beidzot nolēma pabeigt padomju laiku nepabeigto būvi Birznieka – Upīša ielā. Darbi nupat jau ir sākti.
Un vēl viena interesanta nianse. Šogad netālu no Rēzeknes Griškānu pagastā pirmoreiz sāka pārdot parcelētus zemesgabalus apbūves vajadzībām. Tie tiek piedāvāti par 6 latiem kvadrātmetrā. Tā kā drīzumā, iespējams, pilsētas tuvumā var parādīties jauns mūsdienīgs ciemats. Silvija Oļeņina pastāstīja, ka tirgū jau parādījušies investori, kas uzpērk zemi jaunu daudzstāvu māju celtniecībai.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
