Pavļuts: Termiņuzturēšanās atļauju programma nevar tikt vērsta tikai uz atsevišķām nozarēm
NOZARE.LV. Termiņuzturēšanās atļauju programmas darbība nevar tikt vērsta tikai uz atsevišķām nozarēm, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Imigrācijas likuma grozījumu galvenais ieguvums ir iespēja Latvijai īstenot Ekonomikas attīstības programmu, kas beidzot nodrošinās nepieciešamo finansējumu vairākām visiem iedzīvotājiem un ekonomikai svarīgām aktivitātēm, kurām ikgadējā budžetā naudas nekad nepietiek."Papildu prasība, ka līdztekus paaugstinātajiem sliekšņiem investīcijām nekustamajā īpašumā vai banku subordinētajā kapitālā ir jāveic arī 25 000 eiro iemaksa Ekonomikas attīstības programmā, visticamāk, nepatīk tām interešu grupām un nozaru pārstāvjiem, kas līdz šim guvuši lielāko labumu no programmas darbības," atzina Pavļuts.Pēc viņa domām, termiņuzturēšanās atļauju programmas darbība nevar tikt vērsta tikai uz atsevišķām nozarēm un ir jānodrošina, ka lielāks īpatsvars šo ieguldījumu nonāk ražojošajā sektorā, kā arī valsts no savas puses var īstenot konkrētus pasākumus, kas sniedz ieguvumus daudz plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam.
"Plānots, ka Ekonomikas attīstības programmā iemaksas nākamgad varētu veidot 10,5 miljonus eiro. Ar šī finansējuma palīdzību tiktu uzsākta pirmā mājokļa iegādes programma (sniedzot atbalstu vairākiem simtiem ģimeņu pirmā mājokļa iegādei), kā arī tiktu īstenoti citi ekonomisko aktivitāti un jaunu darbavietu izveidi reģionos veicinoši pasākumi, kas radītu jaunas iespējas Latvijas iedzīvotājiem un veicinātu aizbraukušo atgriešanos," uzsvēra ekonomikas ministrs.
Kā ziņots, 9.novembrī Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu. Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.
Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.
Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news/show/11879
