Par tiesnešu kļūdām
Par tiesnešu kļūdām "Bankas Baltija" lietā jāmaksā iedzīvotājiem
Edgars Gertners
08.07.2009
Bankas Baltija afēra izputināja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un sagrāva valsts tautsaimniecību, savukārt bankas vadītāji teju gadu desmitu dzīvoja pa dažādām tiesām, paralēli ēdot apcietinātā maizi.
Krimināllieta tika sākta 1995. gadā, taču tikai šā gada 30. aprīlī spēkā stājās spriedums, kurā bijušais bankas prezidents Tālis Freimanis tika atzīts par vainīgu daļā viņam inkriminēto noziegumu. Līdz šim bijušajam bankas vadītājam piespriesti dažādi sodi, taču spriedumi allaž tika pārsūdzēti. Tā 2005. gada 6. maijā Rīgas apgabaltiesa T. Freimanim piesprieda sešu gadu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju. Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta 2007. gada nogalē T. Freimanim sodu samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību. AT senāta pēdējais lēmums – T. Freimanim kā galīgais sods noteikta brīvības atņemšana uz trim gadiem, atņemot tiesības tikpat ilgu laiku veikt uzņēmējdarbību. Ironiskā kārtā apsūdzētais apcietinājumā pavadījis krietni ilgāku laiku.
T. Freimaņa advokāte Valentīna Oļhova ir sašutusi par šādu tiesas nevērību un norāda, ka šis nav vienīgais gadījums, kad apsūdzētais aiz restēm pavada ilgāku laiku, nekā viņam piespriests: "Pie mums jau neviens ne par ko neatbild. Tiesa nav vainīga, jo tā vērtē pierādījumus, kurus sagādājusi policija. Savukārt policijai ir problēmas ar pierādījumu vākšanu, un tā šī ķēdīte turpinās bezgalīgi. Vienīgais – cilvēks var sūdzēt valsti tiesā! Bet nekāda nauda nevar kompensēt pazaudētos gadus! Turklāt Latvijai jau nav naudas, ko samaksāt. Reiz kāds klients cietumā nosēdēja gadu, bet pēc tam viņu attaisnoja. Viņš pēc tam tiesā izkaroja 10 000 latu, bet tā taču nav nekāda kompensācija par pazaudētu dzīvi!"
To, ka Latvijas vārds Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) izskan gana bieži, apliecina statistika. Pēdējā gada laikā ECT reģistrēts vairāk nekā 800 lietu, kurās saņemti pieteikumi pret Latviju, norāda AT preses sekretāre Linda Priedīte. Viņa piebilst, ka sūdzību skaits, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu, Eiropas mērogā ir diezgan liels, tomēr par prasību pamatotību secinājumus varēs izdarīt tikai pēc kāda laika.
ECT jurists Juris Rudevskis, kas ticies ar AT tiesnešiem, uzsvēris nacionālo valstu tiesnešu būtisko lomu, jo galvenie Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piemērotāji ir tieši viņi, nevis ECT tiesneši. Proti, nozīmīga atbildība gulstas uz kasācijas instances tiesnešiem, viņiem jāraugās, lai pareizi tiktu piemērota konvencija. ECT iejaucas tikai tad, kad visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi ir izsmelti.
Varētu teikt – katram gadās kļūdīties. Tomēr statistika liecina, ka kļūdīšanās ir teju masveidīga un par to atbild nevis tiesneši, bet nodokļu maksātāji ar saviem maciņiem.
***
ECT SPRIEDUMI
- Latvijai 12 gadu laikā bijuši 34 vai 35 ECT spriedumi, no kuriem daļa vēl nav stājusies spēkā, jo Latvija tos ir pārsūdzējusi.
- No Latvijas gadā ECT tiek iesniegtas 500–600 sūdzības. No kopumā ECT iesniegtajām prasībām tie ir 10–15%.
- Latvija pēc iespējas cenšas slēgt mierizlīgumus, ja redz, ka pārkāpums ir bijis. Tas izmaksā lētāk nekā gadiem tiesāties.
- Līdz šim lielākā naudas summa, ko Latvija samaksājusi kādam sūdzības iesniedzējam ECT, ir 6000 eiro (4216 lati), taču parasti kompensācijas apmērs ir krietni mazāks – ap 1500 eiro (1054 lati).
Avots: Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/25706-par-tiesnesu-kludam-bankas-baltija-lieta-jamaksa-iedzivotajiem.htm
