Paliek bez mājām un 5000 latu
Paliek bez mājām un 5000 latu
Edgars Gertners
11.08.2009
"Esmu palicis starp debesīm un zemi, man vairs nav kur iet," pēc šķiršanās no sievas satriekts jūtas cēsnieks Jānis Sietiņš. Viņš stāsta, ka palicis bez santīma, kaut laulībā nodzīvojis gandrīz 27 gadus.
Naktis Jānis pārlaiž savā garāžā vai automašīnā, taču arī tās ir ieķīlātas parādos. Kad vēl bija cerība sadalīt mantu uz pusēm, Jānis nolīga advokātu. "Uzticējos, maksāju tās milzu summas, jo nebija citu variantu. Manā vecumā bez jumta palikt – tas taču ir drausmīgi!" izmisis stāsta Jānis. Viņš strādā par taksometra vadītāju. Advokāti Ilzi Birkenfeldi Jānis iepazina, patstāvīgi pie viņas vadājot cēsnieku Andreju Skumbiņu, kurš sievieti ieteica kā labu speciālisti.
"Sieva man teica, ka visur esot samaksājusi un man nav nekādu izredžu kaut ko dabūt, tāpēc domāju, ka Cēsu advokāti man nepalīdzēs. Ilze bija ar mieru uzņemties manu lietu, paņēma sākumā 500 latu, un tad sākās nemitīgās otrdienas, kad vedām viņai naudu. Rezultātā viņa nav ieradusies ne uz vienu tiesas sēdi, bet es esmu kļuvis teju par bomzi. Advokāte nav nekur pazudusi, viņa nemitīgi sola, ka viss būs kārtībā, taču reāli nekas nav izdarīts," savu bēdu stāsta J. Sietiņš.
Jāņa draugs Andrejs Skumbiņš savulaik 13 gadus tiesājās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un beigu beigās uzvarēja. Toreiz prasība tika celta saistībā ar 1992. gada 8. decembrī starp zemnieku saimniecību (ZS) Priedaine un Krievijas firmu Help noslēgto bārtera līgumu, kurā Help apņēmās piegādāt benzīnu, bet ZS – liellopu gaļu. Krava no 1992. gada decembra līdz 1993. gada aprīlim bija arestēta, un šajā laikā benzīna A–76 cena pazeminājās no LVR 46 litrā līdz LVR 25, bet liellopu gaļas cena paaugstinājās no LVR 65 līdz LVR 100 par kilogramu. Tādējādi ZS Priedaine nespēja izpildīt savas līgumattiecības un kravas nelikumīgas aizturēšanas dēļ cieta Ls 137 735 zaudējumus.
"Trīspadsmit gadus tiesājoties, biju vairāk nekā piecdesmit tiesas prāvās un veselību galīgi čupā sabeidzu. Domāju ielikt viņus (VID) uz morālajiem, bet vajadzēja advokātu. Agris Eglītis, kurš man palīdzēja pirmajā procesā, bija uzņēmies bijušā VID direktora Andreja Sončika aizstāvību, tāpēc meklēju citu speciālistu," stāsta A. Skumbiņš.
Pēc tikšanās ar Ilzi Birkenfeldi viņam radās labs iespaids, tāpēc viņš iemaksāja viņai 500 latu, lai sieviete uzņemtos kūrēt ne tikai lietu par morālo kaitējumu, bet arī kāda parāda (40 000 latu) atgūšanu. "Viņa teica, ka nav zvērināta advokāte, tāpēc izrakstīju pilnvaru pilnībā rīkoties manā vārdā. Esmu trešās grupas invalīds, nevaru visur izbraukāt pats. Ilze teica, ka ar netradicionālu ceļu palīdzību atgūs manu naudu, un pēc neilga laika bija arī rezultāts. Viņa stāstīja, ka parādnieka kontam banka ir uzlikusi arestu, ka esot panākta vienošanās un naudu drīz dabūšu," saka A. Skumbiņš. Viņš uzsver, ka nemitīgi maksājis par privātdetektīvu pakalpojumiem un citiem izdevumiem, bet pretī saņēmis solījumus, ka nauda tūlīt būs. Sadarbība ar I. Birkenfeldi ilga no 2007. gada sākuma, un laika gaitā A. Skumbiņam radās aizdomas, ka lieta nav tīra. I. Birkenfelde, pēc vīru stāstītā, līdzīgi kā J. Sietiņa gadījumā neieradās uz tiesas sēdēm, turklāt nevarēja uzrādīt nevienu dokumentu, kas apstiprinātu viņas solījumus. Nedz viņš, nedz Jānis nebija ar advokāti noslēdzis kādu līgumu, vien izrakstījuši pilnvaras rīkoties viņu vārdā, arī nauda tika maksāta bez kādām pavadzīmēm – skaidrā. Tomēr A. Skumbiņam ir liecinieks – šoferis un bēdubrālis Jānis, kura klātbūtnē taksometra busiņā notika gan sarunas, gan naudas nodošana, kopumā aptuveni 5000 latu.
Šā gada 16. martā A. Skumbiņš uzrakstīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā iesniegumu, kurā lūdza pārbaudīt I. Birkenfeldes darbības, un viņa iesniegums tika pārsūtīts pa septiņām dažādām tiesībsargājošajām iestādēm.
"Reālais liecinieks, šoferis Jānis, nekur netika nopratināts, un iesniegumi tika noraidīti kā mani pieņēmumi, kas neesot fakti. Turklāt to nolēma Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors! Kāda Kārtības policijai saistība ar finanšu krāpšanu?" sašutis ir Andrejs. Arī vēlāk, pārsūdzot noraidošos lēmumus, atbilde no prokuratūras bija viena – noziegums I. Birkenfeldes rīcībā nav saskatāms. Tagad A. Skumbiņš Ģenerālprokuratūrā uzrakstījis jaunu iesniegumu, lūdzot pārbaudīt, cik profesionāli veikta izmeklēšana.
Pati I. Birkenfelde par Neatkarīgās zvanu nejūtas pārsteigta un saka, ka to jau gaidījusi. "Es ieteiktu pret šo lietu izturēties uzmanīgi, jo policija jau manas darbības ir pārbaudījusi un atzinusi mani par nevainīgu, kā arī pats Skumbiņš un Sietiņš nav atņēmuši man pilnvaras. Andrejs Skumbiņš ir cilvēks, kuram tiesāšanās ir dzīvesveids, un to viņš dara ar visiem pēc kārtas. Viņš man samaksāja honorāru par darbu, un to es arī atpelnu. Uz tiesas sēdēm esmu bijusi un arī 27. augustā būšu. Esmu ar viņiem izrunājusi šīs lietas, ko vēl es varu izdarīt? Ar Jāni Sietiņu ir nedaudz cita lieta, viņš pats pie visa ir vainīgs. Tāds tiesas iznākums jau bija paredzams, jo nevar apstrīdēt laulības līgumu. Turklāt pusgadu atpakaļ viņu notiesāja par uzbrukumu cilvēkam un viņš pusgadu sēdēja cietumā. Domāju, ka viņš par mani sliktu runājis Skumbiņa ietekmē," saka I. Birkenfelde.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/27846-paliek-bez-majam-un-5000-latu.htm
