Normatīvie šķēršļi bremzē ēku renovāciju un apdraud drošību
Viņš atzīmē, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus ir sasniedzis kritisku punktu - ekonomiski pamatotu renovācijas projektu piedāvājums strauji izsīkst, bet virkne ēku joprojām stāv tukšas, jo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana būtiski palielina projektu gala cenu, bieži padarot tos attīstītājiem nerentablus.
“Tiklīdz ēkai nepieciešams pilns būvprojekts, piemēram, nesošo konstrukciju vai pārsegumu maiņai, īpašuma pārdošana tiek aplikta ar PVN. Tas renovācijas izmaksas palielina par 300 līdz 600 eiro kvadrātmetrā, būtiski ietekmējot arī projekta gala cenu. Līdzīgi ir ar bēniņu izbūvi - ja tiek izveidoti jauni dzīvokļi, tie tiek traktēti kā “jaunas vienības” un tiek aplikti ar PVN. Tas pats attiecas arī uz lifta izbūvi un citiem uzlabojumiem, kas objektīvi paaugstinātu īpašuma vērtību, taču šobrīd attīstītājiem uzliek vien papildu slogu,” skaidro Dz. Bērziņš, uzsverot, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti apdraud arī drošību.
“Pašreizējais regulējums faktiski motivē neatklāt nopietnus defektus vai neveikt uzlabojumus, kas tieši skar ēku drošību, jo loģiski, ka attīstītāji vēlas nopelnīt. Šobrīd tirgus spēlētāji biežāk izvēlas veikt vienkāršoto renovāciju, kur PVN netiek piemērots. Taču, ja renovācijas gaitā tiek konstatēti būtiski bojājumi, rodas nepieciešamība pēc pilna būvprojekta, un tas automātiski nozīmē PVN piemērošanu. Mūsu novērojumi liecina, ka šāda pieeja rada risku - tirgū ienāk projekti ar neatrisinātām konstrukciju problēmām, jo attīstītāji mēdz šos bojājumus slēpt vai novērst tikai daļēji, tādā veidā izvairoties no papildus izdevumiem. Tas nav normāli, jo tiešā veidā apdraud cilvēku drošību,” secina Dz. Bērziņš.
Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka ar PVN apliek nelietota nekustamā īpašuma piegādi - tas ir, ēkas vai ēkas daļas un zem ēkas esošās zemes piegādi pirms šīs ēkas pirmreizējās izmantošanas. Par nelietotu nekustamo īpašumu uzskata arī ēku vai būvi, vai tās daļu pēc atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas darbu pabeigšanas, ja šie darbi ir uzskatāmi par būtisku pārbūvi, kam nepieciešama būvatļauja, kā, piemēram, pagrabstāva pārbūve, jumta atjaunošana, lifta izbūve un tamlīdzīgi. Šādā gadījumā, pārdodot ēku vai būvi, vai tās daļu, ja to pēc atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto, ar PVN apliek starpību starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms darbu uzsākšanas.
Olga Feldmane, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore atzīmē, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka pašreizējais regulējums motivē attīstītājus neatklāt nopietnus defektus vai neveikt uzlabojumus, kas tieši skar ēku drošību. “Normatīvais regulējums būvniecības jomā paredz efektīvu procesu, lai nodrošinātu ēku atbilstību būtiskajām prasībām, līdz minimumam samazinot sabiedrības drošības apdraudējuma risku. Īpašniekam ir pienākums uzturēt savu būvi tā, lai tā visu ekspluatācijas laiku atbilstu regulējuma prasībām un šī pienākuma izpilde tiek kontrolēta. Būves tehniskā stāvokļa pasliktināšanās ir ilgstošs process, līdz bīstamības stāvoklim būve nonāk vairākos desmitos gadu, ja tā netiek uzturēta un tajā netiek veikti regulāri ieguldījumi. Grūti iedomāties, ka nekustamā īpašuma īpašnieks apzināti izvairās no ieguldījumiem būvē, šādi arī samazinot šīs būves vērtību, lai potenciāli nākotnē iespējamā pirkumā izvairītos no PVN nodokļa. Tas, iespējams, var atturēt no ieguldījumiem pēc tam, kad īpašnieks pieņem lēmumu būvi pārdot, taču šīs laiks ir pārāk īss, lai varētu runāt par tādu stāvokļa pasliktināšanos, kas rada drošības riskus,” pārliecināta ir O.Feldmane.
“1 37” vadītājs gam uzskata, ka vienīgais veids, kā atrisināt šo situāciju, ir likuma grozījumi. “Pretējā gadījumā valsts faktiski pati veicina pilsētvides degradāciju un rada virkni drošības risku iedzīvotājiem. Ja tiktu ieviesti PVN atvieglojumi vai nodokļu stimuli būvprojektu gadījumā, attīstītāji būtu motivēti ieguldīt vecu ēku atjaunošanā, radot jaunu īres fondu, piedāvājumu dzīvokļu pārdošanai, sakoptu pilsētvidi un papildu nodokļu ieņēmumus valstij. Šāds risinājums ļautu Latvijai sperti soli tuvāk ilgtspējīgai attīstībai, kur prioritāte ir droša un pieejama dzīves vide. Tas arī atvērtu ceļu investīciju piesaistei, jo renovācijas projekti kļūtu ekonomiski pamatoti un prognozējami,” pārliecināts ir Dz.Bērziņš.
Raksta pilno versiju var aplūkot:https://www.db.lv/zinas/normativie-skersli-bremze-eku-renovaciju-un-apdraud-drosibu-523757
