Nordea banka: Pasaules ekonomikas lejupslīde ir beigusies
Nordea banka: Pasaules ekonomikas lejupslīde ir beigusies
Atis Rozentāls
[email protected]
04.09.2009
Pasaules valstu valdību un centrālo banku spertie soļi cīņā ar krīzi pagājušajā rudenī ir bijuši ārkārtīgi sekmīgi, jo ir izdevies novērst ilgstošu depresiju pasaules ekonomikā, teikts Nordea ekonomikas apskatā Economic Outlook.
Nordea ekonomisti norāda, ka pavasarī paustās optimistiskās cerības bijušas pamatotas. Taču jāuzsver, ka ir arī pāragri priecāties par ilgstošu un stabilu ekonomikas atveseļošanos. Pasaules valstu valdībām un centrālajām bankām vēl būs jānosaka piemērota stratēģija, lai izkļūtu no pašreizējās ekspansīvās ekonomikas politikas un izvairītos no jaunas ekonomiskās lejupslīdes pasaulē, konstatēts apskatā.
Tā saucamie apsteidzošie rādītāji, piemēram, iepirkuma menedžeru indeksi, norāda uz to, ka ASV un eirozonas ekonomikā šī gada otrajā pusē būs vērojama neliela izaugsme, uzskata Nordea Markets vecākais ekonomists Rodžers Vesmans (Roger Wessman). Vienlaikus ir vērojams būtisks ražošanas jaudu noslodzes kritums un augošs bezdarbs, kas ļauj prognozēt, ka inflācijas līmenis tuvākajā laikā saglabāsies zems. Paredzam, ka līdz ar to arī bāzes procentu likmes gan eirozonā, gan ASV varētu saglabāties esošajā zemajā līmenī vēl aptuveni gadu. Centrālās bankas noteikti vispirms pārtrauks t.s. kvantitatīvās stimulēšanas pasākumus jeb papildus naudas līdzekļu iepludināšanu ekonomikā un tikai tad ķersies pie procentu likmju
Nordea bankas Latvijas filiāles vecākais ekonomists Andris Strazds norādīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo Economic Outlook izdevumu, Nordea ir vēl nedaudz samazinājusi savas Baltijas valstu ekonomikas attīstības prognozes 2009.gadam. «Ņemot vērā otrā ceturkšņa sliktos rādītājus un budžeta izdevumu samazināšanas negatīvo ietekmi uz iekšzemes pieprasījumu, esam pazeminājuši Latvijas ekonomikas krituma prognozi 2009.gadam līdz 18%. Ekonomikas atveseļošanās, visticamāk, sāksies tikai nākamā gada sākumā, kad iekšzemes pieprasījums būs nokritis līdz zemākajam punktam, bet vienlaikus turpināsies izaugsme eksporta sektorā,» tā viņš.
Ekonomists uzsvēra, ka Latvijai šobrīd ir ļoti būtiski iespējami ātri apstiprināt 2010.gada budžetu un viest skaidrību par jaunajiem «spēles noteikumiem», tostarp attiecībā uz nodokļu politiku, kurā visas izmaiņas būtu veicamas, vēlākais, nākamā gada 1.janvārī. Līdz brīdim, kad būs izdarīti šie «mājasdarbi», būs grūti atjaunot investoru uzticību Latvijai, kā arī runāt par kreditēšanas tirgus atdzīvošanos. 2010.gada budžeta ar samazinātu deficītu apstiprināšana arī būs galvenais priekšnoteikums, lai saņemtu nākamo starptautiskā aizdevuma daļu nākamā gada budžeta deficīta finansēšanai.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/09/04/Nordea_banka_Pasaules_ek2
