NATO nav pie vainas
Romāns Golubevs 12.2006
Notikums, kas pretendē uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgus gada nozīmīgākā notikuma titulu – izstāde „Nekustamais īpašums 2006” atstāja divējādu iespaidu. No vienas puses apmeklētāju skaits – varēja vēlēties, lai to būtu vairāk, no otras – izstāde deva vielu pārdomām.
Psihologi apgalvo, ka cilvēks redz un dzird to, ko vēlas redzēt un dzirdēt, un tādēļ, novērtējot vienus un tos pašus notikumus, nekad nespēs būt objektīvs. Neraugoties uz to, „m2” nolēma padalīties savās pārdomās par novembra beigās „Skonto” hallē notikušo izstādi „Nekustamais īpašums 2006”.
Bet kur tad ģimenes ar bērniem?
Pirmo un vislielāko vilšanos daudziem izstādes dalībniekiem atnesa visai zemais apmeklētības līmenis. Var, protams, mēģināt novelt vainu uz NATO samitu, kas Rīga notika 28-29. novembrī, tā teikt, iepriekš izreklamētie drošības pasākumi atbaidīja pilsētniekus un tie baidījās braukt uz pilsētas centru. Tomēr patiesībā izstādes norises laikā – no 23. līdz 26. novembrim nebija nedz transporta ierobežojumu, nedz arī citu neērtību. Daudzi izstādes dalībnieki, ar kuriem ”m2” apmainījās iespaidiem, par loģiskāku atzina citu notiekošā skaidrojumu: apmeklētāju pasivitāte ir signāls, kas liecina par ažiotāžas intereses krišanos. Pirkt tālākpārdošanai nav īsti izdevīgi, bet gala pircējam cenas ir pārāk augstas. „Bet kur tad ģimenes ar bērniem!?”, - sestdien, izstādes trešajā dienā neizpratnē vaicāja vienas no Latvijas nekustamo īpašumu kompānijas vadītajiem, kas gluži bija pārliecināts, ka tieši šos klientus galvenokārt vajadzētu interesēt dzīves apstākļu uzlabošanas jautājumi. Atzīmēšu, ka ceturtdien un piektdien plašsaziņas līdzekļos aktīvi reklamētā izstāde vairāk atgādināja attīstītāju, mākleru un baņķieru slēgtu pasākumu, un brīžiem likās, ka pa zāli staigājošu izstādes dalībnieku ir vairāk, nekā apmeklētāju.
Darbs uz perspektīvu
Otrs fakts, kas iekrita acīs, bija lielais skaits kompāniju, kas piedāvāja ārzemēs esošos nekustamos īpašumu. Ārpus konkurences bija Spānijā un Bulgārijā esošo dzīvokļu un māju pārdevēji – tādus „m2” saskaitīja veselus deviņus. Jūra, siltais klimats, lieliskas cenu perspektīvas – lūk, galvenie argumenti, ko tie minēja par labu pirkumam. Piedevām – salīdziniet cenas. Pat Spānijā tās izrādījās salīdzināmas ar mūsējām vai pat zemākas. Un kur tad vēl Bulgārija ar tas 1000 – 1200 eiro par kvadrātmetru jaunam dzīvoklim Melnās jūras piekrastē!? 2007. gada 1. janvārī Bulgārija iekļausies Eiropas Savienības sastāvā. Tas nozīmē, ka cenas šeit noteikti pieaugs. Un ne jau mums tas būtu jums jāskaidro – paši pēc savas pieredzes zināt, kādu sadārdzināšanos izraisa iestāšanās Eiropas Savienībā”, - argumentēja Balkānu salas pārstāvji. Un, spriežot pēc bulgāru stendu apmeklētāju daudzuma, mūsu tautieši tam piekrita. Pie tam, viņus nepavisam nemulsināja tas apstāklis, ka lielākā daļa Latvijas interesentu nekustamos īpašumus iegādājas ne tik daudz dzīvošanai, cik tālākpārdošanai. Šeit nebūtu lieki iedomāties par to, ka intensīvas investīcijas Bulgārijas dzīvokļos un mājās (zeme ārzemniekiem īpašumā netiek pārdota) no Eiropas ieplūst jau vairākus gadus un tādēļ tirgus jau ir visai uzsilis. Un tas nozīmē, ka palielinās investīciju riski. Neviens vēl nerunā par kataklizmām, taču atzīmēšu, ka Latvijas profesionālie spekulanti, kas ir paraduši pāris gados uz objektu gūt 100 un vairāk procentu peļņu, jaunus nekustamā īpašuma portfeļus Bulgārijā nu jau vairs neveido. Tiesa, katram sava finanšu apetīte. Piezīmēšu vēl tikai, ka tie paši Bulgārijas nekustamie īpašumi Krievijā parasti tiek piedāvāti par 10-20% lētāk, nekā pie mums.
Ar cenu kļūdīties nedrīkst
Trešais vērojums attiecas uz izstādē piedāvāto jauno projektu daudzumu. Kā atzina apmeklētāji, viņi bija cerējuši ieraudzīt daudz vairāk jauno objektu prezentāciju. Taču lielākā daļa „Nekustamais īpašums 2006” eksponentu bija daudzstāvu mājas un ciemati, kas aktīvi tiek reklamēti ne pirmo mēnesi. Tas dod vēl vienu ieganstu skeptiķiem runāt par to, ka jaunie ekonomiskās klases dzīvokļi, cenai pieaugot līdz 1950 eiro kvadrātmetrā un vairāk, vairs netiek izķerti kā karsti pīrādziņi. Tiesa, attīstītājiem ir savs īpašais viedoklis par situāciju. Viņuprāt cenām ir jāpieaug arī turpmāk. Bet jautājums – kā uz to reaģēs pircējs? – liekas, viņiem nešķiet tik svarīgs. Kāda galvaspilsētas liela dzīvojamā projekta pārdošanas daļas vadītājs pastāstīja „m2” par šādu situāciju. Projekta saimnieks izteica vēlēšanos būtiski paaugstināt dzīvokļu pārdošanas cenu. „Un, ja līdz šim mums nebija iemesla sūdzēties par pircēju interesi (pārdeva, sakot ar 1750 eiro kvadrātmetrā – „m2”), tad, kas notiks pēc cenas pacelšanas, mēs nezinām.
Nācās pat paziņot vadībai, ka cenas būtiskas paaugstināšanas gadījumā mēs neuzņemamies nekādu atbildību par pārdošanas rezultātiem. Tiekoties ar klientiem, mēs redzam, ka Latvijas vidēji statistiskais iedzīvotājs nav gatavs pirkt dzīvokļus ekonomiskās klases mājās par 2100 eiro kvadrātmetrā”, - „m2” sarunu biedrs padalījās ar savu sāpi.
Ļoti interesanta stāvokļa izpratnes ziņā ir informācija par pirmajiem jauno projektu dzīvokļu cenas atlaižu precedentiem, kuru „m2” ieguva neformālās sarunās ar izstādes dalībniekiem. Tā, piemēram, jauna dzīvojama projekta apbūvētājs Iļģuciemā divus dzīvokļus pārdeva par cenu, kas turpat vai uz pusi atšķīrās no standarta cenas. Ne mazāk interesants ir arī cits piemērs. Dzīvokļu rezervēšana kompleksa „Purvciema projekts” tika pabeigta nepilnas diennakts laikā, pat neuzsākot vērienīgu reklāmas kampaņu. Tik liela pieprasījuma iemesls – pievilcīga cena: sākot ar 1600 eiro kvadrātmetrā dzīvokļiem ar balto apdari. Kurš bija visoperatīvākais? Visdrīzāk, spekulanti. Bet ja tie būtu bijuši nākamie jaunie iemītnieki, tad šādi darījumi varētu atvēsināt tirgu.
Bet, lūk, arī plusi
Starp izstādē „Nekustamais īpašums 2006” pamanītajām pozitīvam tendencēm minēsim šādu: dzīvokļu plānojums jaunajos daudzdzīvokļu projektos, kuru celtniecība tiks uzsākta 2007. gadā, kļūst aizvien pārdomātāks. Izzūd attīstītāju uzspiestā milzīgo terašu mode (viņiem tā bija iespēja „uz cūceni” gūt papildus peļņu). Aizvien vairāk māju tiek piedāvāts ar balkoniem un lodžijām, kuru platība nepārsniedz 5-6 kvadrātmetrus. Savukārt, tur, kur ir „bagātas” terases ar 15-30 kvadrātmetru platību, apbūvētāji jau vairs nemēģina tas pārdot par 50-70% no dzīvojamās platības vērtības. Daži ir ar mieru ar ceturto daļu no standarta cenas.
Pēdējais apgalvojums pilnā mērā attiecas arī uz kompānijas „Vestabalt” jauno projektu – Juglas ezera krastā uzsākto kompleksu „Gadalaiki”. Tā pārdošana tika uzsākta tieši izstādē. „Vestabalt” nodomājis piedāvāt potenciālajiem pircējiem 259 dzīvokļus daudzstāvu mājās, 10 rindu mājas ar 42 sekcijām un 22 gruntsgabalus individuālai apbūvei. Plāns kopuma aptver 4 nākamos gadus, taču realizēts šis projekts tiks pa posmiem. Pirmais solis – divas daudzstāvu mājas ar 55-170 kvadrātmetrus lieliem dzīvokļiem. Tie būs pieejami par cenu, sākot ar 2500 eiro kvadrātmetrā. Mēs jau minējam, ka pilnīgi jaunu projektu izstādē tikpat kā nebija - tikai daži. No tādiem, kuros darbi ir tikai sākumstadijā, atzīmēsim divas deviņstāvu mājas Jūrmalas ielā 100, kuras nodomājusi būvēt kompānija „YIT Celtniecība”. Dzīvokļos ir ar virtuvi savienota viesistaba, plus guļamistaba, plus vēl divas guļamistabas. Platība – no 40,6 līdz 67 kvadrātmetriem. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar pilnu apdari par 1300-1480 latiem kvadrātmetrā. Vieta automašīnai pie mājas – 4000 latu, pazemes garāžā – 6500 latu. Mājām jābūt gatavām 2008. gada februārī.
Neraugoties uz izstādē notikušo prezentāciju, pārdošanas cenu pagaidām nav noteicis projekta „Ķekaviņas” īpašnieks. Tā būs septiņu stāvu māja ar 79 dzīvokļiem. Būvēt to sāks 2007. gada pavasarī un uzcelšanai būs vajadzīgs gads. Potenciālie pircēji šobrīd var tikai paziņot par savu interesi par projektu.
Tikai pirmajiem dzīvokļiem ir noteikta cena projektā „Primavera” (apbūvētājs – kompānija „Baltic Property Group”), kas tiek būvēts Purvciemā – 2400 eiro kvadrātmetrā ar pilnu apdari. Šajā sešu stāvu mājā būs 102 dzīvokļi ar platību būs no 42,8 līdz 155,5 kvadrātmetriem. Iemītniekus māja varēs uzņemt 2008. gada pavasarī.
Izstādes „Nekustamais īpašums 2006” laikā, dzīvokļu pārdošana tika uzsākt arī mājā, kas atrodas Nīcgales un Kaivas ielu krustojumā. Tā sastāv no divām sekcijām – 3 un 4 stāvus augstām un tajā ir 36 dzīvokļi, kuru platība ir, sākot ar 51 kvadrātmetru. Dzīvokļi ar balto apdari tiek piedāvāti par 1700-2100 eiro kvadrātmetrā. Taču apbūvētājs sola pēc mēneša paziņot piedāvājumu, kas paredz dzīvokļu pilnu apdari. Personiskā automobiļa stāvvieta šīs mājas iemītniekiem izmaksās 11 000 eiro.
Aktīvi par saviem diviem jaunajiem projektiem paziņoja kompānija „ERA Nami”. Viens no tiem ir rindu māju komplekss Ikšķilē par 120 tūkstošiem latu par mājokli, bet otrs – dzīvokļi jauna četrstāvu mājā „Upeslejas”. Pēdējais tiek piedāvāts ar balto apdari par cenu, kas ir tuva 1000 latiem par kvadrātmetru.
Uz visdārgākā debitanta titulu var pretendēt projekts „Ķeizarmeža krasti”, kura ienākšana tirgū sakrita ar izstādes „Nekustamais īpašums 2006” atklāšanu. Šā projekta īpašnieki jau izstrādes stadijā to pozicionēja kā ekskluzīvu. Tāds tas arī ir. 75 dzīvokļi ar pilnu apdari (9 mājās) pircējiem pieejami par cenu, sākot ar 3000 latiem kvadrātmetrā. Ekspluatācijā tās paredzēts nodot 2007. gada sākumā.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
