Milana Skumbiņa. Viena teātra aktieris
Romāns Golubevs
Viņas galvenā specializācija ir menedžments, tas ir jauno projektu vadība. Tai pat laikā Milana Skumbiņa cenšas neaizmirst arī mākleru biznesu, kas viņai ļāvis sasniegt šodienas virsotnes: viņa ir Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas „LANĪDA” valdes locekle un vada šīs organizācijas mācību centru. „Pašreiz nekustamo īpašumu tirgū notiek vērtību sistēmas maiņa un mierīgi raudzīties nākotnē var tikai tie vidutāji, kas pastāvīgi paaugstina savu profesionālo līmeni”, - ir pārliecināta mūsu tradicionālās rubrikas „Māklera portrets” varone. Pēc viņas domām vislielāko triecienu pa mākleru biznesam var dot... celtniecības kompānijas, kas organizē savas pārdošanas struktūras.
Svaigas asinis
Latvijas nekustamo īpašumu tirgus savas pastāvēšanas laikā ir pārdzīvojis divas nopietnas krīzes – 1995. un 1998. gadā. Kā atceras mākleru biznesa ilgdzīvotāji, viņu rindas toreiz stipri saruka. Daudzi labi speciālisti bija spiesti meklēt savam spējām pielietojumu citās ekonomikas jomās. Taču vienlaicīgi ar šo procesu bija vērojams arī cits: vidutāju biznesā ieplūda svaigas sainis. Ar vienu no šādiem viļņiem kompānijā „Balsts” atnāca arī Milana, kurai pēc viņas pašas atzinuma bija tikai vispārīgs priekšstats par to, ar ko konkrēti viņai nāksies nodarboties. Šis gadījums netieši apstiprina nemainīgo likumu – viss, kas mūsu dzīvē notiek, ir tikai uz labu.
„Tolaik es mācījos Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultātes neklātienes nodaļā. Sāku meklēt darbu. Nosūtīju savus CV veselam piecām kompānijām, starp kuram bija tādas, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību, loģistiku, nekustamiem īpašumiem... – atceras Milana Skumbiņa. – Un, lai gan visas piekrita pieņem mani darbā, es izvēlējos „Balsts”. Kāpēc? Vienkārši iepatikās viņu interaktīvais paziņojums: kā saka, meklējam cilvēkus, kas nebaidās no grūtībām un spēj pārvarēt stereotipus”.
Meklējot rozīnīti
Jauniņo, kurai tāpat kā visiem pārējiem tika noteikts izmēģinājuma laiks, norīkoja strādāt Rīgas centrā – nodarboties ar nedzīvojamo objektu darījumiem. Paveicās vai ne? Kas to tagad var pateikt. Taču pirmajos divos mēnešos Milana, apzvanījusi potenciālos klientus, prata pārdot divas telpas. Šie darījumi tad arī kļuva par viņas caurlaidi iekļaušanai „Balsts” pastāvīgo darbinieku sarakstā. Tiesa, sākās Krievijas banku krīze, kas iespaidoja arī Latvijas nekustamo īpašumu tirgu – tas nokļuva stagnācijas stāvoklī. Lai gan, kā atzīst mūsu varone, viņu šis apstāklis ne īpaši izbiedēja. Nelielās darba pieredzes dēļ viņu neapgrūtināja nostalģiskas atmiņas par to, cik laba bija dzīve māklerim augošā tirgū.
Milana saka specializēties uz nedzīvojamo telpu privatizāciju. Izteiktas konkurences trūkuma apstākļos pakalpojums izrādījās pieprasīts. Bija, protams, sarežģīti. Šodien Latvijā ir pieejamas profesionālo mākleru apmācību programmas, bet toreiz tirgus spēlētājiem nācās visu apgūt, mācoties no savas pieredzes - dažkārt arī visai sāpīgas. Taču šī pieredze bija nenovērtējama. Tie gadi iemācīja Skumbiņai turēties droši jebkurā situācijā.
Te viņa atcerējās jautru situāciju. Viena no vissekmīgākajam objekta meklēšanas metodēm bija tā saucamais darbs teritorijā. Tas ir, kādu dienu tu dodies uz daudzstāvu mājam, kas ir populāras pircēju vidū un aptaujā iedzīvotājus, vai viņi vai viņu kaimiņi nevēlās pārdot dzīvokli. Toreiz „apgaitā” viņa devās viena. Viņu ielaida kādā no dzīvokļiem, bet pēc tam saimnieks aizslēdza durvis un izņēma atslēgu. Klients uzvedās tik neadekvāti, ka ciemiņš jau sāka domāt par lēkšanu laukā pa otrā stāva logu. Par laimi mājās pārradās saimnieka dzīvesbiedre, kas atvēra durvis. Mūsu varones pārdzīvojumi vēlāk tika atalgoti – viņai uzticēja šā dzīvokļa pārdošanu.
Menedžmenta klasika
Kompānijā „Balsts” Skumbiņa nostrādāja līdz 2004. gadam. Sešu gadu laikā viņa bija gruntsgabalu pārdevēja, tad dzīvokļu pārdošanas nodaļas vadītāja un galu galā prata uzkāpt pa karjeras kāpnēm līdz direktora vietnieka postenim. „Man ļoti daudz deva „Balsts” un tā direktors Aigars Zariņš. Taču tā ir menedžmenta klasika – pēc 6-7 vienā kompānijā nostrādātiem gadiem jebkurš cilvēks, kuram ir ambīcijas, sāk meklēt jaunas nišas, lai realizētu sevi. Es vienmēr esmu sekmīgi konsultējusi klientus un nodomāju – kāpēc gan nepāriet uz biznesu, kas saistīts ar jaunu dzīvojamo vai biroju projektu attīstīšanu?”, - tā savu darba vietas maiņu skaidro Milana.
Kopā ar mākleru biznesa kolēģi Zigmāru Turku viņa iekļāvās kompānijas „Baltic Property Group” dibinātāju skaitā. Lomas tika sadalītas šādi: viņa ar partneri nodrošināja ideju un projektu menedžmentu, bet pārējie trīs dibinātāji – finanšu menedžmentu. Pirmie šīs sadarbības augļi bija pašu daudzdzīvokļu mājas projekts Purvciemā (Ūnijas ielā), kura pārdošana tiks uzsākta drīzumā. Bet jau 2006. gada sākumā Skumbiņa kopā ar Turka kungu izveidoja jaunu zīmolu – nekustamo īpašumu kompāniju „Coral Group”, kas nodarbojas ar daudzdzīvokļu un biroju projektu realizāciju.
Likme uz profesionālismu
„Esam specializējušies uz projektu menedžmentu un to attīstīšanu. Projektu vedam no sākuma līdz beigām: sākot ar gruntsgabala izvēli, biznesa plāna un labākās izmantošanas koncepcijas izstrādi, tehniskā projekta sagatavošanu un beidzot ar uzceltā mājokļa vai biroju realizāciju”, - viņa paskaidro. Šobrīd „Coral Group” gatavo projektus, pēc kuru realizēšanas tirgū ienāks vairāk nekā 700 mājokļu vienību – dzīvokļi, rindu mājas un individuālās mājas. To lielākā daļā pieder ja ne elitārajam segmentam, tad dārgajam jau nu noteikti.
„Strādāt šajā segmentā ir daudz interesantāk un sarežģītāk, nekā sekundārajā tirgū: pircēju intelektuālais potenciāls ir ļoti augsts un banālas emocionālās pārdošanas šeit neiet cauri. Ir jāpamato cena, labi jāpārzina tirgus struktūra un tā attīstības tendences”, - paskaidro Milana. Pēc viņas vārdiem dārgo mājokļu segments ir joprojām pieprasīts. Tiesa, viņa vienlaicīgi atzīst arī to, ka šim tirgum joprojām ir izteikti spekulatīvs raksturs. „Ārzemniekiem ir precīzs kritērijs: ja mājsaimnieces virtuvēs sāk spriedelēt par līdzekļu investēšanu kādā nekustamo īpašumu tirgus segmenta, tā ir viena no pirmajām gaidāmās krīzes pazīmēm. Nav izslēgts, ka mazie investori tuvākā laika varētu piedzīvot fiasko”.
Milana Skumbiņa ir pārliecināta: Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pašreiz pārdzīvo lūzuma momentu – mainās vērtību sistēma. Pamazām krītas mākleru biznesa rentabilitāte. Tā pārstāvjiem kļūst aizvien grūtāk konkurēt ar... celtniecības kompānijām. Vēloties nodrošināt sevi ar darbu gadiem ilgi uz priekšu, tās veido savas attīstītāju struktūras, kas darbojas kā jauno projektu pasūtītāji. Šīs struktūras patstāvīgi nodarbojas ar objektu pārdošanu, rodot iespēju „spēlēt ar cenu”. Tādēļ izdzīvot mainīgajos tirgus apstākļos spēs tikai ļoti augsti profesionāli nekustamo īpašumu aģenti, ir pārliecināta Milana.
„Kam vieglāk strādāt nekustamo īpašumu tirgū – vīrietim vai sievietei?”, - sarunas beigās painteresējos. „Sievietei ir vieglāk pārdot vai iznomāt dzīvojamās telpas. Šādos darījumos liela nozīme komunikabilitātei un tam vai cilvēks uzticas māklerim. Daiļā dzimuma pārstāves cilvēkus pret sevi noskaņo pozitīvāk, nekā vīrieši, - uzskata Milana. Tajā pat laikā tirdzniecība ar gruntsgabaliem un, jo vairāk, ar rūpniecības objektiem ir daudz prasīgāks un bezprincipiālāks bizness. Šeit pārākuma palmas zaru es atdodu vīriešiem”.
Milanas Skumbiņas dzīves kredo
Dzīves teātrī mani neinteresē pat vislabākās skatītāju vietas – es esmu atnākusi spēlēt.
Iespraudums
Milana Skumbiņa: Mākleru biznesā ļoti augstu tiek vērtētas spilgtas personības īpašības. Visu pārējo, tas ir, to, kā pareizi pārdot, var viegli iemācīties.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
