Māja nav pa kabatai
Oksana Ļisicina 12.2006
Neraugoties uz to, ka Rīgas rajonā pieaug to darījumu skaits, kuros figurē privātmājas, par jelkādu galvaspilsētas iedzīvotāju masu pārcelšanos uz kotedžām nevar būt ne runas. \"m2\" aptaujātie eksperti ir pārliecināti – otro ciematu bumu gaidīt ir pāragri, lai arī pieprasījumam pēc privātmājām un to celšanai piemērotiem gruntsgabaliem pakāpeniski ir jāpalielinās.
Kāpuma tendence
Saskaņā ar kompānijas „Latio” datiem septembrī Rīgas rajonā tika fiksēts rekordliels skaits darījumu ar privātmājām – pārdotas un nopirktas tika 180 privātmājas, bet mēnesi iepriekš - 150. Pieaugums, var teikt, ir nenozīmīgs, taču fakts paliek fakts – pēdējā laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļi ik pa brīdim apspriež krasu pircēju intereses palielināšanos par privātmājām un to celšanai piemērotiem gruntsgabaliem. Tā teikt, amerikāņu idilliskais sapnis par akurātu mājiņu ar dārziņu Latvijas iedzīvotajiem kļūst par realitāti. Šī sapņa sasniegšanas galvenais stimuls ir tas, ka Rīgas jaunceltņu cenas nemitīgi kļūst arvien dārgākas. To atzīst arī jauno daudzstāvu projektu pārdevēji – klienti, žēlojoties par dārdzību, bieži vien atzīmē, ka no finanšu viedokļa vieglāk būtu nopirkt māju.
Privātmāju popularitātes palielināšanās tendence ir vērojama jau vairākus gadus. Domāju, tā saglabāsies arī turpmāk, un šis tirgus tomēr radīs nopietnu konkurenci daudzdzīvokļu māju dzīvokļu tirgum. Tomēr par ažiotāžas pieprasījumu pēc privātmājām un gruntsgabaliem ciematos runāt nevar, - sarunā ar „m2” atzīmēja kompānijas „Latio” Pārdošanas daļas vadītāja Vita Gudkova.
Plusi
Pirmajā brīdī šķiet, ka privātmājai ir milzums priekšrocību. Pirmkārt, jūs saņemat ne tikai mājokli, kam ir konkrēts nolietošanās termiņš, bet arī zemi, bet tās vērtība, ja var ticēt analītiķiem, ilgtermiņa perspektīvā var tikai palielināties. Otrkārt, jūs iegūstat savā īpašumā būvi, kur remontu varat veikt jebkurā diennakts laikā, varat ieslēgt mūzikas centru uz pilnu jaudu vai baudīt klusumu, kad vien sirds vēlas. Šiem plusiem var pievienot arī cenu pievilcību – katrā ziņā, salīdzinot ar dzīvokļu cenām daudzdzīvokļu māju jaunbūvēs. Spriediet paši – viens no ciematu projektu attīstītājiem kotedžas ar pilnu apdari un zemes gabaliem pārdod par 1600 eiro kvadrātmetrā. Cits pārdod mājokli dvīņu mājā (uz katru ģimeni pienākas pa 100 kvadrātmetriem) un kopīgu 1200 kvadrātmetrus lielu gruntsgabalu par 110 tūkstošiem latu, tas ir, par 1100 latiem kvadrātmetrā. Trešā firma prasa 118 tūkstošus latu par 88 kvadrātmetriem dzīvojamās platības ar pilnu apdari, 876 kvadrātmetriem zemes un komunikācijām. Ja pēdējā piemērā ņem vērā tikai dzīvojamo platību, tad iznāk, ka pirkums izmaksā 1340 latus kvadrātmetrā. Un šādas cenas pilnībā atbilst jaunu dzīvokļu cenām Rīgā. Vai tad tas nav pamats optimistiskiem paziņojumiem? Bet...
Cits ienākumu līmenis
Rietumos 80% iedzīvotāju dzīvo privātmājās, pārējie – dzīvokļos. Pie mums aina ir diametrāli pretēja, - ar saviem vērojumiem dalās kompānijas „Stone Development” valdes priekšsēdētājs Raitis Avots. – Domāju, šāds lietu stāvoklis pirmkārt saistīts ar iedzīvotāju ienākumu līmeņa atšķirībām.
DnB NORD Bankas Pārdošanas pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis uzskata, ka privātmājas ir tikai šķietami lētākas. Kopējie celtniecības izdevumi uz vienu kvadrātmetru, protams, ir ievērojami zemāki, nekā guļamrajonos. Tas vispirms saistīts ar zemes cenu. Tomēr kopējā pirkuma summa vairumā gadījumu nav salīdzināma ar to, cik izmaksā ekonomiskās klases dzīvokļa iegāde galvaspilsētas mikrorajonos. Lieta tā, ka māju ar nelielu platību (90-120 m2) tirgū ir maz (augstāk minētie piemēri bija tieši no to vidus). Parasti runa ir par kotedžu ar platību 150-200 kvadrātmetri vai vairāk. Rezultātā pirkums izmaksā ievērojami vairāk par 200 000 eiro. Un tas jau ir produkts, kas nav domāts masu pircējam.
Pēc Hansabankas partnersadarbības nekustamo īpašumu sfērā nodaļas vadītāja Aināra Balcera domām ir vel viens aspekts, kas traucē sekmīgi attīstīties ciematu biznesam. Tā ir pilsētnieku psiholoģija. Ja cilvēks visu mūžu nodzīvojis dzīvoklī, rajonā ar attīstītu infrastruktūru un tiešā izklaides iestāžu tuvumā, tad viņš diez vai piekritīs pārcelties uz privātmāju piepilsētā.
Vita Gudkova šim apgalvojumam piekrīt tikai daļēji: „Tiešām, ir cilvēku kategorija, kas nekad negribēs dzīvot privātmājā un piedevām vēl ārpus pilsētas – tie galvenokārt ir jaunieši. Taču, ja vien jūsu finansu iespējas ļauj spert šādu soli, tad diez vai kāds apstrīdēs, ka privātmājā dzīvot ir labāk, nekā dzīvoklī.
Katram savs
Situācija māju un zem tām esošo gruntsgabalu tirdzniecības biznesā ir visai raiba. Tā kompānijas „Latio” realizētajā ciematā „Beberi” no piecām ceļamajām mājām pārdotas jau četras. Bet to cena ir 350-360 tūkstoši latu. Tajā pat laikā ievērojami lētāki piedāvājumi savu pircēju gaida pusgadu un ilgāk. „Cena nav vienīgais priekšnosacījums tirdzniecībā ar privātām kotedžām, - paskaidro Vita Gudkova. – Daudz kas ir atkarīgs no vietas infrastruktūras, kur tiek celta māja. Pircējiem, kas gatavi maksāt lielu naudu, vajadzīgs atbilstošs produkts. Tajā pat laikā to pircēju pamatmasa, kas vēlas pārcelties no dzīvokļiem uz mājām, izvirza visai zemas prasības. Viņi dod priekšroku pirkt nedārgu zemi un ar celtniecību nodarboties patstāvīgi.”
Pēdējais variants ir riskants. To apstiprina notikumi, kas risinājās Garkalnes pagastā – šoruden Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apturēja tā attīstīšanas projektu, lai gan pats pagasts jau ir pieņēmis jaunu detālplānojumu. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem? To, ka cilvēki ir ieguldījuši naudu zemes pirkšanā, bet apbūvēt to nevar.
Jautājuma cena
Optimisti var izteikt pieņēmumu: ja mūsu ienākumi turpinās augt (piedevām varēs divreiz dārgāk pārdot uz kredīta iegādāto dzīvokli, nekā tas tika pirkts) tad, neraugoties uz privātmāju buma neesamību šodien, tas ir iespējams tuvākajā nākotnē. „m2” aptaujātie speciālisti uz šādu iespējamo notikumu attīstības scenāriju raugās visai skeptiski.
Viņu argumenti šādi. Pirmkārt, atsevišķos gabalos sadalītu noru mums ir vairāk nekā pietiekami. Tikai kas tās apbūvēs? Jau tagad ir problēma atrast celtniekus. Otrkārt, ir tas, ko mēs jau minējam: ne katrs pilsētnieks izšķirsies par tik radikālu dzīves stila maiņu. Ģimenēm ar bērniem tas rada lielu problēmu - kā tikt uz bērnudārzu vai skolu? Turklāt daudzi, ka izrādās, nav gatavi dzīvei ciematā. \"Viņi nesaprot, ka būs jāpļauj mauriņš, jātīra sniegs, jānodarbojas ar citiem mājsaimniecības jautājumiem... Un jābūt gataviem arī vēl, lūk, kam. Pirmajos gados, kamēr māja ir jauna, tās uzturēšanas izmaksas ir mazākas, nekā maksājumi par dzīvokli. Taču tiklīdz pienāk laiks ķerties pie labošanas, ikmēneša maksājumi ievērojami pieaug\", - stāsta kompānijas „Baltic Credit” direktore Olga Zenčika. Tādēļ nereti ir gadījumi, kad no lauku dzīves nogurušie rīdzinieki ar atvieglojumu atgriežas pilsētas dzīvokļos.
Vēl viena problēma pēc Raita Avota domam ir kreditoru politika. Lieta tā, ka mums nav nemaz tik daudz potenciālo pārcelties gribētāju, kas varētu bankai pierādīt savu finansiālo varēšanu, tas ir, pierādīt savas iespējas samaksāt kredītu par mājas pirkšanu.
Līdz šim mājokļi ciematos sadārdzinājās nedaudz lēnākos tempos, nekā dzīvokļi pilsētā, jo pieprasījums uz pēdējiem bija lielāks. Arī turpmāk, uzskata Ilmārs Vamzis, īpašas izmaiņas nav gaidāmas. „Jā, ir daudz faktoru, kas sāk atbaidīt klientus no daudzdzīvokļu jaunceltnēm, - spriež „m2” sarunu biedrs. – Pirmkārt, tā ir termiņu neievērošana – gan no attīstītāju un celtnieku puses, kas aizkavē mājas nodošanu ekspluatācijā, gan arī no kaimiņu puses, kas velk garumā remontu. Lai cik liela arī būtu pircēju interese par privātmājām, cenas faktors tos atturēs no masu pārcelšanās uz ciematiem tieši tāpēc, ka mājas iegādes galīgās izmaksas ir lielākas, nekā dzīvokļa iegādes izmaksas”.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
