Maira Roze: „Personām, kas saņēmušas TUA, noteikumi nemainīsies.”
2014.gada 1.jūlijā pagāja precīzi četri gadi kopš dienas, kad Latvijā sāka darboties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas ārzemju investoriem programma. Burtiski pāris nedēļas pirms minētās dienas mūsu valstij šīs programmas ietvaros piesaistīto finanšu kopējais apmērs pārsniedza miljardu eiro,
bet nekustamos īpašumus nopirkušo investoru ģimenes locekļi bija pieprasījuši desmittūkstošo TUA. Par to, kā arī par to, kā ir veicies Imigrācijas likumam, kādas svarīgas izmaiņas ir gaidāmas tuvākajā nākotnē un ar kādiem likuma apiešanas mēģinājumiem ir bijis jāsaskaras, žurnālam un portālam varianti.lv izsmeļoši stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.
Turp, kur vienkāršāk
m2: 19.jūniju var uzskatīt ja ne gluži par svētku dienu, tad par Latvijas termiņuzturēšanās programmai zīmīgu datumu. 12.jūnijā to finanšu kopsumma, ko mūsu valstij ir piesaistījuši kopš 2010.gada spēkā esošie Imigrācijas likuma labojumi, ir pārsniegusi vienu miljardu eiro.
– Iztiksim bez fanfarām un pompozitātes (pasmaida – ). Bet fakts ir fakts – viens miljards eiro tās uzskaites ietvaros, kuru mēs veicam saistībā ar ārzemniekiem, kas pretendē uz Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, tiešām ir pārsniegts. 82,3% šo līdzekļu ir izlietoti Latvijas nekustamo īpašumu iegādei, 12,4% – ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, 5,3% – investīcijām Latvijas uzņēmumu statūtkapitālos.
m2: TUA iegūšana uz nekustamā īpašuma iegādes pamata joprojām ir vispopulārākā.
– Saprotams, jo tas ir visvienkāršākais TUA iegūšanas veids: sākot no 142 300 eiro par pirkumu, ja nekustamais īpašums ir Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā un republikas nozīmes pilsētās, un 71 150 eiro – pārējās vietās. Un arī cenas pamazāk pieaug.
Pakārtoto saistību nokārtošana ar Latvijas bankām arī nav sarežģīta, kaut gan nepieciešamā summa ir nopietnāka – 280 000 eiro (tie dos nelielus procentus).
Savukārt investīciju summa mazajos uzņēmumos it kā ir maza, – sākot no 35 000 eiro, bet pati procedūra ir sarežģītāka. Obligāta prasība ir vismaz 40 000 eiro (tas ir minimums) samaksāšana nodokļos.
Neaizmirstiet par nodokļiem
m2: Mūsu politiķiem patīk cīnīties par to, lai investori vairāk līdzekļu ieguldītu ražošanā.
– Investoru programma, kas saistīta ar investīcijām uzņēmumos, pastāvīgi tiek pilnveidota: cenšamies novērst nepilnības un trūkumus. Līdz 2014.gada 1.janvārim bija iespēja investēt 100 000 latu (142 300 eiro) Latvijas uzņēmumu kapitālā un nemaksāt nodokļus. Tomēr mēs konstatējām, ka šo normu sāka izmantot negodīgi. Uzradās firmas, kas, teiksim, nopirka apbūves gabalu, bet pēc tam vairs neko nedarīja. Realitātē jaunas darbavietas netika radītas. Vienkārši tika izmantotas atbilstošā panta nepilnības. Tādi, kas cenšas apiet likumu, ir vienmēr. Lai atņemtu šādām personām kārdinājumu būt negodīgiem, tika veiktas noteiktas izmaiņas normās, kas skāra TUA piešķiršanu, pamatojoties uz veiktajām investīcijām uzņēmumos. Izmaiņas šo praksi padarīja stingrāku. Kad ‘pašlaik reāli nestrādājošu uzņēmumu investori nākamgad ieradīsies pārreģistrēt savu TUA, viņiem vajadzēs ievērot jaunās prasības. Galvenā prasība, lai uzņēmums reāli strādātu un maksātu nodokļus. Vēlreiz uzsveru: personām, kas ir investējušas 35 000 eiro firmās, kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro un štatā ir ne vairāk par 50 darbiniekiem, gada laikā samaksāto nodokļu apmēram jābūt vismaz 40 000 eiro. Mēs pārbaudīsim pārskaitījumu pareizību līdz pēdējam eirocentam.
Vēl viens jaunievedums nosaka, ka šādu uzņēmumu dibinātāji var būt ne vairāk par trim TUA pretendentiem. Tādējādi mēs aizveram vēl vienu likuma spraugu. Bija gadījums, kad, nodibinot nelielu uzņēmumu, TUA pieprasīja vairāk nekā divi desmiti ārzemnieku. Tā teikt, „mēs visi esam investori”. Šādi gadījumi nav valsts interesēs, jo tajos nav ekonomiko labumu valstij.
Gribu akcentēt, ka nākamgad uz TUA piešķiršanu varēs pretendēt nerezidents, kas lielā uzņēmumā būs ieguldījis 150 000 eiro. Šāda uzņēmuma apgrozījumam ir jāpārsniedz 10 miljoni eiro, bet darbinieku skaitam jābūt lielākam par 50.
m2: Vēlreiz par gadījumu ar lielo pseido investoru skaitu. Ne jau viņi paši to izdomāja. Gan jau uzradās mūsu pašu vietējie gudrinieki, kas ieteica šādu viltību.
– Tas ir pats par sevi saprotams, ka visas šādas shēmas izdomā mūsējie. Imigrācijas likuma labojumi Latvijā paver darbu jaunam biznesam – palīdzība TUA noformēšanā ārzemniekiem. Ar šo jautājumu strādā daudzi juristi, tostarp tiek meklētas ari likuma nepilnības. Savukārt mēs, tiklīdz redzam, ka likumā kaut kas nedarbojas tā, kā bija iecerēts, šo trūkumu novēršam. Kā mēdz teikt, pilnībai nav robežu.
Izmantojot tiesu
m2: Vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir sniegusi daudz atteikumu piešķirt TUA?
– Maz. Kā jau teicu, investori TUA noformēšanai piesaista juristus, bet viņi pārzina prasības, kas noteiktas ārzemniekiem. Galvenais, lai tās tiktu izpildītas. Mēdz būt problēmsituācijas arī mūsu pusē: pēdējā gada laikā PMLP ir nomainījušies daudzi darbinieki un dažreiz, pieņemot dokumentus, jaunie darbinieki pieļauj nelielas kļūdas. Tad gadās, ka investoriem ir papildus jāsniedz informācija.
Atceros pēdējā laika interesantāko atteikumu, kas saistīts ar nekustamā īpašuma iegādi un kādu ārzemnieku, kas mēģināja kopā ar juristu interpretēt Imigrācijas likuma normas. Viņi iesniedza bankas izziņu par 100 000 latu (142 300 eiro) pārskaitīšanu par divistabu sērijveida dzīvokli galvaspilsētas mikrorajonā un tā novērtējumu par mazliet vairāk nekā 30 tūkstošiem, tadējādi izpildot likuma prasību par minimālo kadastra vērtību, kas, starp citu, patiesībā bija, šķiet, divas reizes mazāka. Īsāk sakot, iesniedzēji uzstāja, ka viņu izpratnē ir izpildītas visas likuma prasības. Tomēr ikvienam bija skaidrs, ka 100 000 latu vērtais darījums ar sērijveida dzīvokli Rīgā ir fikcija. Tāda tirgus cena šāda veida nekustamajiem īpašumiem vienkārši neeksistē. Galu galā mēs tiesā pierādījām savu patiesību, iesniedzām pat Imigrācijas likuma izstrādes gaitā Saeimas komisijas veiktos pierakstus.
Patiesībā jurists, kas zina mūsu prasības, ir lasījis Imigrācijas likumu un ir strādājis ar mums, darīs visu atbilstoši pārvaldes prasībām. Viņš skaidri zina, ka, ja ārzemnieks ir samaksājis par lietas izskatīšanu paātrinātā kārtībā un ja nav nepieciešams veikt investora papildu pārbaudi, pēc piecām dienām tiks saņemta pozitīva atbilde un vēl pēc divām dienām – pati TUA identifikācijas kartīte. Ja dokumentos kaut kas nebūs tā, kā noteikts, tas galu galā izvērtīsies par TUA piešķiršanas pagarinājumu un pat atteikumu.
Vai tas ir vajadzīgs ārzemniekam, kas ir ieguldījis savu naudu un var neko nesaņemt? Domāju, ka nē. Viņam taču ir vajadzīgs pozitīvs rezultāts.
Steidzieties pagūt
m2: No 1.septembra mainīsies noteikumi TUA izsniegšanai uz nekustamā īpašuma iegādes pamata.
– Jā, tās minimālajai vērtībai būs jāpārsniedz 250 000 eiro. Šī norma attiecas uz nekustamajiem īpašumiem visā Latvijas teritorijā. Turklāt objekta kadastra vērtībai ir jābūt lielākai par 80 000 eiro. Pēdējā prasība ir parocīga Latvijas vērtētājiem, jo pat Rīgas centrā nav daudz dzīvokļu, kuru kadastra vērtība sasniedz šo līmeni. Parasti tā ir mazāka. Tātad, lai apstiprinātu, ka darījums ir reāls, ārzemniekiem jāpasūta nekustamā īpašuma novērtējums, no kura varēs saprast, ka par nekustamo īpašumu samaksātā summa atbilst tā tirgus cenai. Var droši prognozēt, ka novērtētājiem būs vairāk darba.
Vai būs mazāk pircēju? Jā, ļoti iespējams, ka nekustamā īpašuma darījumu skaits samazināsies. Taču, ja runā par gada kopējo statistiku, tad samazinājumu mēs sajutīsim, iespējams, tikai nākamajā – 2015.gadā. Iemesls: visi ārzemnieki, kas būs paguvuši iegādāties nekustamo īpašumu un reģistrēt to uz sava vārda zemesgrāmatā līdz 2014.gada 31.augustam. TUA varēs noformēt pēc tam, tas ir, atbilstoši spēkā bijušajiem nosacījumiem.
Jaunās prakses nianses
m2: Vai varat precizēt, kā tiks noteikts, vai pretendentam tiks piemēroti vecie vai jaunie noteikumi?
– Tas tiks darīts, fiksējot ierakstu par nekustamā īpašuma tiesībām Zemesgrāmatas informācijas sistēmā. Ja šāds ieraksts būs datēts ne vēlāk par 31.augustu, pretendentam tiks piemēroti iepriekšējie TUA piešķiršanas noteikumi. Domāju, ka augusts un it īpaši tā pēdējās dienas zemesgrāmatas darbiniekiem var būt ļoti karsts darbalaiks. Iespējams, būs gadījumi, kad kāds nepagūs noformēt īpašuma tiesības uz sava vārda. Tādā gadījumā 150 000 eiro vērta dzīvokļa iegāde neļaus viņam saņemt TUA. Un nevarēs arī kaut ko piepirkt klāt, jo Imigrācijas likuma jaunā norma nosaka, ka tam jābūt vienam saistītam nekustamajam īpašumam ar vienu adresi. Tas, piemēram, var būt dzīvoklis daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, automašīnas stāvvieta tās pašas mājas garāža un zemesgabala domājamā daļa. Tomēr visiem trim ir jābūt vienā vietā. Nederēs ”dzīvoklis centrā plus dzīvoklis mikrorajonā vai vēl kaut kur”.
m2: Likuma jaunajā redakcijā, kas stāsies spēkā no 1.septembra, teikts, ka īpašumam jābūt apbūvētam. Kā tiks noteikta apbūvētības pakāpe? Vai zemesgabala ar pamatiem iegāde ļaus pretendēt uz TUA piešķiršanu?
– Jauno normu esam apsprieduši, un tika nolemts, ja zemesgrāmatā būs norādīts, ka uz gruntsgabala ir kāda māja vai būve, mēs to ņemsim vērā, pat ja tā nav nodota ekspluatācijā, tas ir, uzskatām nekustamo īpašumu par apbūvētu. Bet, ja uz gruntsgabala ir objekts, kura nav oficiālajā reģistrā, vai jūsu pieminētie pamati, tad gruntsgabala iegāde ārzemniekam neļaus pretendēt uz TUA piešķiršanu.
m2: Vai ir palielinājies to interesentu skaits, kuri vēlas saņemt TUA līdz rudenī gaidāmajām izmaiņām?
– Pieteikšanās dokumentu iesniegšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir notikusi jau trīs nedēļas jūnijā. Tagad visi šie cilvēki var pie mums nesteigties. Zinot par jauno Imigrācijas likuma grozījumu stāšanos spēkā, viņiem svarīgākais ir noformēt nekustamā īpašuma pirkumu zemesgrāmatā. Likumā nav atrunāts, kad ir jāpieņem dokumenti TUA noformēšanai. Starp citu, jūnijā ārzemnieki un viņu ģimenes locekļi bija iesnieguši desmittūkstošo iesniegumu par TUA piešķiršanu saistibā ar Latvijas nekustamā īpašuma iegādi. Kopējais investoru un viņu ģimenes locekļu skaits, kas bija saņēmuši TUA, pamatojoties uz dažādām programmām, jūlija sākumā bija turpat 12 150 TUA.
Labāk neblēdīties
m2: Cik investoru ir ieguldījuši naudu nekustamajos īpašumos?
– Četru programmas darbības gadu laikā – gandrīz 4300. Nebūtu pareizi teikt, ka viņi ir iegādājušies šādu skaitu nekustamo īpašumu. Reālais skaits ir lielāks, jo ir tādi ārzemnieki, kas ir nopirkuši arī piecus dzīvokļus, un arī tādi, kas ir nopirkuši veselu daudzdzīvokļu māju. Šādi pirkumi, it īpaši, ja tos veic sekundārajā tirgū vai tiek pirkti ekonomklases mājokļi, kurus varētu nopirkt arī mūsu valsts iedzīvotāji, protams, negatīvi ietekmēja tirgus situāciju. Tas provocēja cenu celšanos un mazināja vietējo iedzīvotāju iespējas nopirkt mājokli. Likuma jaunajā redakcijā šī situācija ir koriģēta. Liels to mājokļu skaits, kuri orientēti uz vietējiem iedzīvotājiem, pārstās būt interesants ārzemniekiem un ļaus atgriezties ekonomiski pamatotu cenu līmenī. Savukārt dārgie Rīgas centra dzīvokļi, kam iepriekš nedaudz pietrūka līdz 250 000 eiro, varētu arī kļūt dārgāki. Varu pateikt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ļoti uzmanīgi apkopos mums iesniegtos novērtējumus, jo laiku pa laikam nākas redzēt apšaubāmus novērtējumus.
m2: Cik valstu pilsoņi ir izmantojuši iespēju iegūt Latvijas TUA kā investori?
– Šobrīd tās ir jau vairāk nekā 40 valstis. Ir arī Vanatau, Alžīras, Čadas, Nigērijas, Japānas, Kenijas, Filipīnu un arī Mongolijas pilsoņi. 2014.gada TUA pirmais piecinieks ir šāds: Krievija, Ķīna, Ukraina, Uzbekistāna un Kazahstāna.
m2: Nākamajiem investoriem sāpīgs ir neatmaksājamais maksājums valsts budžetā 5% apmērā no darījuma summas, subordinētā banku kapitāla gadījumā tie ir 25 000 eiro. Vai tas ir mūsu politiķu izgudrojums? Vai šāda prakse ir arī citās pasaules valstīs?
– Kanādas kompānijas sagatavotajā pētījumā, kurā aplūkota dažādu valstu prakse, ieteikts aizdomāties par TUA programmas izdevīgumu valstij. Pērkot nekustamo īpašumu, naudu saņem darījuma puses, bet valsts saņem tikai nodevu 2% apmērā no darījuma summas un maksu par TUA iesnieguma izskatīšanu. Tā nav nekāda lielā nauda. Bija dažādi ieteikumi. Daži deputāti piedāvāja iekasēt no nekustamā īpašuma pircēja 25 000 eiro vienlaikus ar pirmā TUA iesnieguma iesniegšanu. Notika diskusijas. Izlemts tika par labu 5%. Iegādājoties 250 000 eiro vērtu dzīvokli vai māju, tie ir 12 500 eiro. Ceru, ka šis apstāklis nekļūs par šķērsli.
Uz tā paša pamata
m2: Termiņuzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas uz pieciem gadiem. Pirmie ārzemnieki, kam šis termiņš beidzas, parādīsies jau nākamā gada vasarā. Kas notiks tālāk?
– Šajā jautājumā viss ir skaidrs un caurredzams. Likumā ir skaidri atrunāts, ka cilvēks var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju tad, ja šo minēto piecu gadu laikā viņš 1) Latvijā ir nodzīvojis ne mazāk par četriem gadiem, 2) ir bijis izbraucis no valsts ne vairāk kā uz pusgadu, 3) ir iemācījies latviešu valodu vismaz 2A līmenī un 4) ja viņam ir pietiekami daudz līdzekļu dzīvošanai, Savukārt, ja cilvēks vienkārši atbrauc uz mūsu valsti atpūsties vai pagarināt esošo atļauju, tad pastāvīgā uzturēšanās atļauja viņam nepienākas. Toties viņš var atkal pieprasīt TUA uz nākamajiem pieciem gadiem saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā šobrīd. Nekādas papildu prasības viņam netiks izvirzītas. Un 5% arī nevajadzēs maksāt.
m2: Nākamos piecus gadus viņam katru gadu būs jāpārreģistrē TUA?
– Šī prasība pagaidām ir palikusi nemainīga. Līdz oktobrim mēs izstrādāsim Imigrācijas koncepciju, kurā ierakstīsim, ko vēlamies redzēt nākotnē. Imigrācijas koncepciju izstrādāsim, ņemot vērā citu valstu pieredzi un saskaņojot to ar mūsu interesēm un izpratni par riskiem. Iespējams, būs kādas TUA ieguvēju kategorijas, kurām nevajadzēs reģistrēties katru gadu. Tas, pirmkārt, attieksies uz tiem, kuri izvēlēsies jaunos investēšanas noteikumus, kurus mūsu valsts piedāvās, sākot no 2015.gada 1.janvāra. Es runāju par bezprocentu valsts obligāciju iegādi par 250 000 eiro un neatmaksājamu iemaksu valsts budžetā 25 000 eiro apmērā. Šādām personām TUA tiks uzreiz izsniegta uz pieciem gadiem un nebūs nepieciešams to pārreģistrēt. Šajā likuma variantā jau ir noteikta nedaudz cita pieeja dažādām investoru kategorijām. Mēs izvērtējam riskus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir lieliski redzams, ka darba daudzums pastāvīgi palielinās un mēs nepagūstam apkalpot visu plūsmu. Tādēļ jau šobrīd domājam par to, kā nepazaudēt TUA pretendentu pārbaudes kvalitāti. Viena no idejām ir izveidot elektronisku sistēmu, kurā katrs klients varēs ieiet, izmantojot viņam piešķirto paroli, varēs uzzināt, kādā izskatīšanas stadijā ir viņa lieta. Tad klientiem nevajadzēs mums zvanīt, lai uzzinātu, vai viņa lietā ir pieņemts lēmums. Tā kā jaunumi būs. Pagaidām neprecizēšu, kādi.
m2: Vai ir kāda garantija, ka TUA piešķiršanas noteikumi, kas stāsies spēkā 1.septembrī, netiks mainīti nākamo piecu gadu laikā?
– Šādas garantijas nav. Mūsu Imigrācijas politikas koncepcijā esam nodomājuši ieteikt atstāt TUA piešķiršanas praksi tādu, kāda tā ir Imigrācijas likuma pēdējā redakcijā. Ir jāsaprot, ka Latvijas investīciju programma bija laba un lietderīga, kad valstī bija krīze. Visā pasaulē ir tā, ka pienāk laiks, kad valstī situācija uzlabojas, un tad šādas programmas tiek slēgtas. Varu nomierināt: tiem, kuri TUA ir saņēmuši vai kuriem vēl tikai to piešķirs, nav pamata uztraukumam. Viņiem noteikumi netiks pasliktināti, un viņu termiņuzturēšanās atļaujas, saglabājoties piešķiršanas pamatam, būs derīgas arī turpmāk. Ārzemnieki ir izvēlējušies Latviju, esot precīziem un noteiktiem noteikumiem. Un šie noteikumi turpinās darboties attiecībā uz viņiem arī pēc programmas slēgšanas. Vienkārši programmā nebūs jaunu dalībnieku.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2588
