Lielie vides sanācijas projekti - kā pret kalnu
Lāsma Vaivare, 2014. gada 8. decembris
Lielie vides sanācijas projekti šogad gājuši kā pret kalnu, lielāki vai mazāki sarežģījumi vērojami visos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Strīdi par papildu līdzekļu piešķiršanu Inčukalna gudrona dīķu izsmelšanas turpināšanai, ieilgusi iepirkuma procedūra, padarot Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanāciju par teju neīstenojamu noteiktajā termiņā, līguma laušana par Liepājas Karostas kanāla tīrīšanu, bažas par nesaimnieciskumu, izvēloties Sarkandaugavas piesārņojuma novērsēju un neskaidrība par nacionālā līdzfinansējuma piesaisti projekta turpināšanai. Tā varētu rezumēt šogad vides sanācijas projektos notikušo.
Tā kā to īstenošanai piesaistīts liels Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums, kavēšanās un sarežģījumi rada riskus neapgūt līdzekļus. Tas savukārt nozīmē lielus papildu tēriņus valsts budžetam. Arī atteikšanās no darbu veikšanas vai turpināšanas nav pieļaujama – piesārņojums turpina indēt Latvijas zemi. «Sanācijas projekti ir vieni no sarežģītākajiem, kas šobrīd Latvijā tiek īstenoti, jo tie ietver darbības ar bīstamajiem atkritumiem, par kuru izcelsmi, sastāvu un apjomu ir pieejama ierobežota apjoma informācija, turklāt šādu projektu īstenošanā ir salīdzinoši maza pieredze gan finansējuma saņēmējiem, gan piegādātājiem – projektētājiem, sanācijas darbu veicējiem un līguma izpildē iesaistītajiem inženieriem,» taisnojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālisti. Var tikai minēt, vai kāds uzņemsies atbildību, ja projekti tomēr paliks pusratā. Runājot par Olaines izgāztuvi, vides ministrs Kaspars Gerhards solījis izvērtēt kļūdas un iesaistīto amatpersonu atbildību. Šobrīd ir ierosināta dienesta pārbaude un tiek vērtēta amatpersonu rīcība laika periodā no 2012. gada. Meklēt iespējamos vainīgos, tiesa, cita ministra laikā tika solīts arī gudrona dīķu sāgā, skati tika mesti VARAM tā laika valsts sekretāra Aleksandra Antonova virzienā. No amata viņu atbrīvoja, pamatojot to ar pārkāpumiem pavisam citā lietā, un nu jau ilgāku laiku viņš tiesājas par atjaunošanu amatā.
Saspringti, bet notiek
Šobrīd gudrona dīķu sanācija norit sekmīgi, DB apliecina gan VARAM, gan Skonto būve. «Šobrīd notiek sērskābā gudrona ekskavācija, pārstrāde un utilizācija: līdz 2014. gada beigām tiks pārstrādātas divas trešdaļas no visa gudrona apjoma, un jau kopš septembra darbi tiek organizēti divās maiņās. Atbilstoši pārstrādātajam konceptam pilnā apjomā ir izbūvēta arī nepieciešamā infrastruktūra. Puse no pārstrādātā materiāla ir nogādāta Vācijā, kur tas tiek iznīcināts. Vidēji nedēļas laikā tiek transportētas aptuveni 25 kravas. Pie Ziemeļu dīķa ir izbūvēts pievedceļš, šobrīd tiek vērtēta tālākā tehniskā projekta izstrāde, un saskaņā ar plānu darbu izpilde ir paredzēta 2015. gadā,» pauž Skonto būves projektu vadītājs Juris Pētersons.
Jautāts, vai šobrīd pastāv domstarpības ar pasūtītāju, viņš atbild noliedzoši. Uzņēmums patlaban iekļaujas paredzētajos termiņos, «neņemot vērā dažādas birokrātiskas grūtības no ārvalstu institūciju puses, kas saistītas ar laikietilpīgu dokumentāciju kārtošanu par starptautisku materiāla transportēšanu». Arī ministrija uz problēmām nenorāda, vien pauž, ka termiņi ir saspringti un darbības notiek, sadarbojoties visām pusēm, tai skaitā JASPERS ekspertiem.
Visu rakstu Kataklizmas mēģinājumos novērst vides katastrofas lasiet 8. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/citas-zinas/lielie-vides-sanacijas-projekti-ka-pret-kalnu-424295
